Rekurzeme.lv ARHĪVS

Projektē, dejo un šauj ar loku

VALIJA BELUZA

2016. gada 8. aprīlis 07:00

286
Projektē, dejo un šauj ar loku

“Es uzķeros uz afišām, dažādiem negaidītiem, arī šķietami neciliem, piedāvājumiem, kas parasti izvēršas veiksmīgi,” atzīst grobiņnieks, biedrības “Dienvidrietumu loka šaušanas sporta klubs” dibinātājs Raimonds Grietēns. Viņa ikdienas gaitas un intereses ir daudzpusīgas. Projektētāja darbs paša uzņēmumā “Inženiertīklu konsultāciju birojs”, pasniedzēja pienākumi RTU, aizraušanās ar loka šaušanu un tautas dejām. Jautāts, vai izvēlētā profesija būvinženieris ir īstā, Raimonds nosmej: “Kas to var zināt? Bija periods, kad iestājos RTU, lai studētu arī arhitektūru. Nevarēju tur dabūt savas domas lidojumu tik abstraktu: visi studenti bija tikko pēc vidusskolas un daļa pasniedzēju jaunāki par mani. Tās studijas ir iesaldētas, toties ļoti iespējams, ka drīzumā pamācīšos Liepājas Uni­­versitātē. Lai pilnvērtīgi vadītu nodarbības sporta biedrībā, jāiziet apmācību kurss un jāiegūst vismaz C kategorijas sertifikāts.”

Dejošanā ievelk sievas sapnis
Raimonds stāsta, kāpēc viņa vārds savulaik izskanējis saistībā ar biedrību “Vārtāja”: “Pirms četriem gadiem mēs ar sievu Sarmu dancojām Gaviezes vidējās paaudzes deju kolektīvā, piedalījāmies trīs Dziesmu un deju svētkos. Bija iespēja doties ārzemju tūrē, un 2008. gadā šo biedrību izveidojām ar mērķi piesaistīt ziedotāju līdzekļus. Uzzinot, ka finanšu piesaistei nepieciešams sabiedriskā labuma statuss, to ieguvām pēc gada.”
Skolā ar tautas dejām jaunietis neesot nodarbojies, bet Gaviezes kolektīvā iesaistījies, lai atbalstītu dzīvesbiedres sapni. Mācoties Liepājas mākslas vidusskolā, Sarma ilgus gadus dejojusi “Rucavietī”, tad Pedagoģiskajā institūtā ieguvusi kultūras vēstures un mākslas skolotājas diplomu. “Gaviezē abi nodejojām gadus trīspadsmit, vēl četrus Liepājas Universitātes deju kolektīvā “Bandzenieki”, kur turpinām,” vaļasprieka stāžu ieskicē Raimonds.
Biedrība “Vārtāja” Gaviezē tā īsti nav izpaudusies, toties noderējusi meitas interešu atbalstam. Sofija, kurai tagad jau sešpadsmit, sākusi apmeklēt Liepājas Bērnu mākslas skolu, un jaunā direktore tiekusies veidot interesantus pasākumus, iesaistot audzēkņu vecākus. Raimonds ieminējies par biedrību, kura tolaik faktiski nav darbojusies. “Tādējādi projektā iesaistītajiem vecākiem aptuveni gadu bija iespēja bērnus nodrošināt ar papildu materiāliem radošu izpausmju nodrošināšanai. Nav interesentu, kas vēlētos pārņemt nīkuļojošu biedrību, un, lai katru gadu nebūtu jāraksta VIDam atskaites, nāksies to slēgt.”

Pulcē entuziastus Liepājā
Loka šaušana ar lazdu mietiem, viena no pirmajām nodarbēm, ko cilvēks izmantojis, rāpjoties pa attīstības kāpnēm, Raimondu interesējusi kopš bērnības. “Pirms pieciem gadiem Liepājā sāku meklēt iespējas trenēties. Internetā atradu Sporta skolas loka šaušanas sekcijas tālruņa numuru, bet izrādījās, ka pēdējais dalībnieks tur bijis pirms divdesmit gadiem. Tā kā man katru nedēļu vajadzēja doties uz darba objektu Rīgā un Tukumā, to apvienoju ar darbošanos loka šaušanas sporta klubā “Amazones”, ko vada Eduards Lapsiņš, viens no stabilākajiem šāvējiem mūsu valstī. Uz viņa entuziasma turas Latvijas Loka šaušanas federācija. Kad braukšana galvaspilsētu vairs nebija tik bieža, nolēmu uztaisīt klubu Liepājā. Tā pirms četriem gadiem tapa biedrība “Dienvidrietumu loka šaušanas sporta klubs”. Juridiskā adrese tam reģistrēta Grobiņā, bet nodarbības notiek Liepājas 2. vidusskolas šautuvē.”
Kluba izmantotās telpas ļauj vienlaikus darboties ne vairāk kā desmit cilvēkiem. Sasniegt kaut ko var tikai tad, ja sāk nodarboties agri. Piemērotākais vecums, kad pievērsties loka šaušanai, ir divpadsmit, trīspadsmit gadi. Jaunietim jābūt gatavam iedegties par šo lietu, jo panākumi nav pēc dažiem mēnešiem, zina individuālā sporta veida pārstāvis. “Rudenī nāca trenēties meitene, kam padevās diezgan labi, bet viņai vairāk patika dejošana. Perspektīvākā, uz ko liku lielas cerības, bija Inita Sedola. Latvijas jaunatnes čempionātā 2015. gadā viņa ieguva zelta medaļu, taču ģimenes apstākļu dēļ nācās pārcelties uz citu pilsētu. Loka šaušanā trenējas arī trīs cilvēki no Liepājas Neredzīgo biedrības. Sadarbībā ar Liepājas Sporta pārvaldi sāksim gatavoties Latvijas olimpiskajām spēlēm, kas Vidzemē notiks jūlija sākumā. Jau gadu pie manis trenējas pieredzējusī šāvēja Sarmīte Jēkabsone, abi šovasar pārstāvēsim mūsu pilsētu.”

Interesē izaicinājumi
Studiju gadus Raimonds atceras ar smaidu – kurinātāja darbu kādā Grobiņas uzņēmumā varējis veiksmīgi apvienot ar studijām RTU, kur apguvis būvniecību ar specializāciju siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģijās. Vēlāk izglītību turpinājis galvaspilsētā, bet ar sievu iepazinies tepat, Liepājā.
“Kopā ar akadēmiskajiem atvaļinājumiem mācību process izvērtās kā normālam ārstam – gandrīz vienpadsmit gadus. Saņēmis pirmo solīdo diplomu, turpat izmācījos par inženieri, un tagad man ir maģistra grāds inženierzinātnēs. Vairākums SIA “Inženiertīklu konsultāciju birojs” objektu joprojām ir galvaspilsētā, taču pēdējā laikā daudz projektu arī saistībā ar ēku siltināšanu Priekules novadā.”
“Esmu tendēts uz interesantiem izaicinājumiem, tāpēc pieņēmu Kārkliņa kunga piedāvājumu strādāt ar studentiem RTU Liepājas filiālē. Ne tur īsti alga, ne pastāvīgums, bet man patīk pašam papētīt jaunumus nozarē un zināšanas papildināt. Tas palīdz: sakarā ar jauno Būvniecības likumu ir mainījusies sertifikācijas sistēma, kas prasa darba pieredzi un kursus, lai apgūtu jaunās tehnoloģijas un normatīvus.”
Pirms pusotra gada Raimondam bijusi iespēja trīsdesmit trīs dienas padzīvot Nepālā. “Man kā RTU absolventam un tagadējam pasniedzējam e-pastā tika atsūtīts piedāvājums, ko gribēju izdzēst kā spamu. Pēc divām nedēļām atvēru vēstuli vēlreiz. “Erasmus Mundus” projekts, kura koordinatori bija Francijā, paredzēja pasniedzēju un studentu apmaiņu. Bija iespēja izvēlēties starp Ķīnu, Koreju, Bangladešu un citām Dienvidaustrum­āzijas valstīm. Vilku ar pirkstu pa sarakstu un ļoti veiksmīgi trāpīju Nepālai. Tas bija daudz vairāk nekā liels piedzīvojums!”