Sociālais dienests strādā jaunās telpās

2016. gada 11. aprīlis 07:00

4478

Aizputes novada Sociālais dienests piedzīvojis jurģus un tagad apmeklētājus gaida Avotu ielā 2. Klientu un viņu problēmu netrūkst.

Iepriekš Sociālais dienests atradās Aizputes novada domes ēkā. “Tur bijām ļoti saspiesti – septiņi darbinieki divās mazās istabiņās,” stāsta tā vadītāja Mairīte Alfuse. Tādā šaurībā bijis grūti ievērot konfidencialitāti un klienta vēlmi runāt ar darbinieci zem četrām acīm. Jaunajā adresē katrai darbiniecei ir savs kabinets, apspriedes var rīkot nelielā zālē. “Te strādāt ir vieglāk,” atzīst M. Alfuse, un viņai piekrīt pārējās darbinieces.

Visas iestādes – vienā ēkā
Vadītāja pieļauj, ka kādam klientam tagad ir jāmēro garāks ceļš, taču ir arī priekšrocības, jo pie reizes var apmeklēt vairākus šajā ēkā praktizējošos ģimenes ārstus, Gulbja laboratoriju, aptieku, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu un lietoto mantu maiņas punktu. Uz Avotu ielu pārcelšoties arī Valsts policijas iecirknis, un tad divstāvu ēka būs pilnībā apdzīvota.
Agrāk šajā ēkā bijis bērnudārzs, tad dakteru kabineti un telpas Invalīdu biedrībai. Kādam varot sagādāt grūtības Sociālā dienesta atrašanās otrajā stāvā, bet par to ir padomāts. Viens kabinets tiks iekārtots pirmajā stāvā, un ir ierīkota zvana poga, kas darbiniecēm signalizē, ka pie apmeklētāja jādodas lejā. Ar laiku tiks ierīkots pacēlājs.
Kabineti izremontēti pašu spēkiem, un novada dome solījusi sapost arī koridoru un kāpņu telpu. Būs stūrītis bērniem un priekštelpas durvju vietā arka. “Pie vēlamā rezultāta vēl neesam, bet progress ir,” pārmaiņu procesu raksturo M. Alfuse.
Sociālo darbinieku novadā pietiek, bet pēdējā konkursā pieteicies tikai viens pretendents, un dienesta vadītāja atzīst, ka citviet ar kadru piesaisti nesokas. “Ja būs kāds jāpieņem, paredzu problēmas.” Iemesls varētu būt salīdzinoši zemā alga un psiholoģiski ļoti smagais darbs. “Kontingents, ar kuru strādājam, paliek arvien sarežģītāks, problemātiskāks.” Laukos dzīves līmeņa uzlabošanos nevarot just.

Darbs iet līdzi uz mājām
M. Alfuse stāsta, ka Sociālā dienesta klientu loks nesamazinās, bet mainās. Tajā nonāk ļoti daudzi pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem nav darba. Darba vietu apkārtnē maz, bet sastopams paradokss – ja kādam darbinieku vajag, tad nevar atrast. Daudzi no regulāra darba jau atradinājušies. Samazinājies garantētā iztikas minimuma saņēmēju skaits, bet palielinājušās problēmas ģimenēs. Vērojams, ka jaunā paaudze ir mazāk atbildīga par saviem bērniem.
“Kas jums nekaiš, jūs te mierīgi sēžat,” dzirdēta arī šāda replika. Bet tās autors atnācis ar smagu problēmu, par kuru jādomā un jārisina. Lielākā daļa klientu gan esot labdabīgi un vērsti uz sadarbību. Darbinieces mēģina saprast arī agresīvos, uzbrūkošos un pasauli tikai melnā krāsā redzošos.
Sociālajam darbiniekam darbs iet līdzi uz mājām, jo risināmās problēmas tiek pārdomātas nepārtraukti. Papildus morālo slogu uzliek atbildība, ko sabiedrība prasa nevis no vecākiem, bet gan sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesas. “Neviens nav pasargāts no nejaušiem negadījumiem, bet tomēr cauri vijas vecāku bezatbildība.”
Sociālajiem darbiniekiem gadu gaitā nākušas klāt arvien jaunas funkcijas. Viņi arī dala pārtikas un skolas piederumu pakas. M. Alfusei sāp sirds, ka pārtikas pakas vairs nepienākas maznodrošinātajiem, bet tikai trūcīgajiem. Grūti izdzīvot pensionāriem, daudzdzīvokļu mājā mītošajiem vairāk nekā puse pensijas jāatdod par apkuri. Arī lauku mājās dzīve mainījusies, jo reti kurā iztikai tur mājdzīvniekus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sociālais dienests strādā jaunās telpās

Kategorijas