Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašmāju narcises neiznīkst

ANITA PLATACE

2016. gada 13. aprīlis 07:00

4013
Pašmāju narcises neiznīkst

“Tās nav mūsējās, bet ievestās,” ar tamlīdzīgu frāzi līdz šim tika apšaubīts zemeņu audzētāju veikums. Nereti to dzird arī pašmāju dārznieki par skaistiem un lieliem āboliem. Nu kārta pienākusi puķēm.

Medzenieces Egitas Račes dārzā un siltumnīcā jau aprīļa sākumā uzziedējušas narcises garos kātos. Aizvedusi tās uz tirdziņu “Lauku sēta pilsētā”, kur ir pastāvīga dalībniece, un saņēmusi vērtējumu: “No kurienes tādas narcises? Tās ir no bāzes.” Teicēja turpinājusi: “Man dārzā ir tikai tik garas, kur tad jums tik lielas?” “Brauciet skatīties, man nav, ko slēpt,” Egita atbildējusi. Ar vārdiem vien nevarot cilvēkus pārliecināt, ka ir šķirnes, kas pie mums uzzied ļoti agri.

Zied pat bez plēves
Neapkurinātā siltumnīcā stādītajām ‘Tahiti’ šķirnes narcisēm šis ir otrais pavasaris. Egita spriež, ka tām ļaus ziedēt vēl vienu gadu. Mitruma tām pietiek no zemes, laistīs tikai tad, kad valgme būs nepieciešama lilijām. Kad narcises izziedēs un lapas nokaltīs, starpās stādīs asteres vai cinnijas.
Uz lauka, kam pāri pūš spēcīgs jūras vējš, narcises uzziedējušas Egitas vīra izdarības dēļ. Kad pati slimojusi, viņš puķu ceriem pāri uztaisījis lokveida karkasu un apvilcis ar plēvi. Uz 8. martu gan necentīšoties uzziedināt. Lai visas neuzzied reizē, viena dobe laukā palikusi neapklāta.
Narcišu šķirnes Egita izvēlas pēc kataloga. “Kura iekrīt acīs, to pasūtu.”
Vislabprātāk sadarbojas ar SIA “Agrimatco Latvia” un SIA “SilJa” arī citu dārzkopībai nepieciešamu lietu iegādē. 
Piemājas laukā jau iesētas pupas, zirņi, galda bietes, redīsi, iedēstīti agrie kartupeļi. Egita stāsta, ka tie iepriekš sadiedzēti līdz pirmajām lapiņām. Visi sējumi un stādījumi pārklāti ar agroplēvi vai parasto plēvi.

Zosis sargā vistas
Līdztekus dārzkopībai Egitas rūpes tiek arī dzīvajai radībai. Dabiskā vidē “Irbītēs” mīt vistas un zosis. Kāda vista izperējusi astoņus cālīšus, uz olām sēž vēl viena. Kastīti ar cāļiem janvārī turējuši mājas koridorā – siltumā pie radiatora. Kad sākuši lēkt ārā, norobežojuši speciālu vietu kūtī. Ārpus tās kā paslēptuves kalpo pat vecās suņu būdas.
Neparastos, it kā izspūrušos daži saucot par “čiekurcāļiem”. Tos Egita ved līdzi uz “Lauku sētu pilsētā”, jo bērni ļoti gaidot. Kāds solījis 25 eiro, lai tikai pārdod viņam šo šķirni. Cāļus Egita arī iepērk.
Rudenī saimniece uz tirdziņu ņēmusi līdzi arī zosis. Savukārt mājās to klātbūtne un klaigāšana pasargā vistas no vanagu tīkojumiem. Vistas brīvi var staigāt arī naktī, putnus uzmana arī suns. Graudus to barībai paši neaudzē, bet nopērk no zināmiem zemniekiem.
Pāris mēnešu neesot tirdziņā, Egita jutusi, ka iepriekš iegūtie klienti aizgājuši pie citiem, bet nu jau viņi sākot atgriezties. Produkti, pie kuriem pircēji dodas vispirms, ir piens, gaļa, zivis. Pēc tam kārta dārzeņiem.