Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nodejo Liepājas deju apriņķa skati

ZANE GVOZDE

2016. gada 13. aprīlis 07:00

2091
Nodejo Liepājas deju apriņķa skati

10. aprīlī Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē pulcējās Liepājas rajona tautas deju kolektīvi un viņu atbalstītāji, lai aizvadītu vienu no tautas deju dejotājiem un vadītājiem tik ierastajām un svarīgajām skatēm. Šoreiz tā bija Kurzemes vēsturiskā novada Deju svētku repertuāra pārbaudes skate. Dalībniekus vērtēja stingra žūrija, kura piešķīra kolektīviem kvalitātes pakāpi.

Durbenieki – jauniņie
Uz skati no Durbes bija ieradies tautas deju kolektīvs “Lindale”. Tā vadītāja Gražina Afanasjeva, vaicāta, kā pagājusi gatavošanās skatei, atbild: “Dejas jau ir ļoti atdejotas, esam piedalījušies koncertos pirms šīs skates. Es domāju, ka viss būs labi. Mēs esam, protams, visi sastresojušies.” Vadītāja atklāj, ka lielais stress, iespējams, izskaidrojams ar to, ka kolektīvs ir salīdzinoši jauns – darbojas tikai otro gadu. “Es domāju, ka mēs turēsim līdzi vecajiem, pieredzējušākajiem,” ar smaidu sejā atzīst G. Afanasjeva.
Lai gan deju kolektīvs “Lindale” ir vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK), tomēr G. Afanasjeva atzīst, ka kolektīva dalībnieki ir gana jauni, dzīvespriecīgi un atraktīvi. “Brīžiem gan ir mazdrusciņ nenopietni, kā jau tas pienākas tādiem jauniem.” Tāpat vadītāja atklāj, ka kopumā ar kolektīvu sastrādāties ir viegli, visi strādā komandā un klausa vadītāju. “Ja jau mēs šeit startējam, tad jau visi klausīgi.”

Startē ar jauniem tērpiem
“Lindale” skatē atrādīs Durbes novada tautastērpus. “Mums ir īstie Durbes novada brunči, vestes,” atklāj kolektīva vadītāja un atzīst, ka vislielākā pateicība par to, ka viss kolektīvs ietērpts greznajos tērpos, pienākas Durbes novada domei un kultūras nama direktorei Dairai Veilandei. “Viņa rūpējas, lai mēs būtu apģērbti. Tagad sašuvām vasaras tērpus – ļoti skaistus. Gribam viņus atrādīt. Tā kā esam jauns kolektīvs, mums nekā nebija, bet šodien esam visi apģērbti no galvas līdz kājām.”
Par to, kādas ir cerības saistībā ar rezultātu, kolektīva vadītāja stāsta: “Es ceru, ka nebūsim zemāk par otro pakāpi tā kā pagājušogad. Mērķis, protams, ir sasniegt vairāk punktu. Mums bija 38 punkti, šogad ceram, ka būs vairāk.” Vadītāja arī atzīst, ka lielākais mērķis, protams, ir tikt uz Dziesmu un deju svētkiem. “Tas ir jebkura dejotāja sapnis!”

Cits uztraucas, cits – ne
“Lindales” dalībnieks Renārs Juzups atklāj, ka satraukumu nejūt, un uz jautājumu, vai šodien jūtama tikai pārliecība, atbild: “Par sevi – jā.” Taču smejot piebilst, ka pārliecināts ir ne tikai par sevi, bet gan par kolektīva sniegumu kopumā. Mēģinājumos gan gājis visādi, taču dejotājs cer, ka šodien viss izdosies un blakus stāvēs veiksme.
Liepājas VPDK “Vaduguns” dalībnieks Ronalds Rudis ir tikpat pārliecināts kā kolēģis no Durbes. Par mēģinājumu procesu R. Rudis saka: “Slīdīga skatuve bija, krita gandrīz vai no kājām nost.” Tomēr tas kolektīvu nav ietekmējis, visi ir gatavi kāpšanai uz skatuves. Par vēlamo rezultātu “Vaduguns” dejotājs nesatraucas. “Nav jau svarīgs mums tas rezultāts, paša priekam to darām,” atklāj R. Rudis, kurš kolektīvā dejo jau 12 gadus.
Evija un Armands Kalvenieki “Vadugunī” sadejojušies. E. Kalveniece atklāj, ka viņi nav tādi vienīgie – kolektīvā iepazinušies un gredzenus mijuši vairāki pāri. E. Kalveniece tautas dejas dejo jau 30 gadus. “Šeit ir kolektīvs un ir jādejo visiem kopā, nav tā kā individuālās dejas,” par to, kāpēc aizrauj tieši tautas dejas, stāsta pieredzes bagātā dejotāja. Pretēji citiem dejotājiem, E. un A. Kalvenieki tomēr atzīst – satraukums esot. “Tas nekur nepazūd, tam ir jābūt.”

Atbalsta ne tikai savējos
Skatītāju rindās deju kolektīvu uzstāšanos vēroja Lāsma Sudmale ar meitiņu. Arī pati kādreiz dejojusi TDK “Banga”, taču šobrīd paņēmusi pauzi dejošanā un atnākusi kā novērotāja, kā arī lai atbalstītu dejotājus. L. Sudmale gan atklāj, ka atbalsta ne tikai savu iepriekšējo deju kolektīvu “Banga”, bet visus.
L. Sudmale nāk no Aizputes un tautas dejās ir gana ilgi, kopš skolā parādījies deju kolektīvs. Jaunā sieviete rēķina, ka aizsākums varētu būt meklējams jau desmit gadu vecumā. L. Sudmale arī vairākkārt piedalījusies Dziesmu un deju svētkos. “To es iesaku katram izbaudīt,” ar smaidu sejā par dalību svētkos saka jaunā sieviete.
Lai gan šobrīd dejošanā paņemta pauze, L. Sudmale labprāt savas iemaņas dejošanā nodod citiem. Šobrīd viņa vada tautas deju nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem Liepājas pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”. Par to, vai ir plānots atsākt dejošanu, L. Sudmale teic: “Jāskatās, kā sanāks, bet iespējams, ka jā, kāpēc ne? Ja ne “Bangā”, tad kādā vidējās paaudzes deju kolektīvā. Svarīgi – lai varētu ar bērna auklēšanu savienot.”

Žūrijas sastāvā – profesionāļi
Visu deju kolektīvu uzstāšanos rūpīgi vēroja žūrija, kas sekoja līdzi dažādiem aspektiem: dejas mākslinieciskajam izpildījumam, rakstura atklāsmei, horeogrāfijai, tautastērpu valkāšanas kultūrai, dejotāju skatuves kultūrai, kā arī kopiespaidam.
Žūrijas sastāvā šoreiz bija horeogrāfe, Kuldīgas un Ventspils deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja Ramona Irbe, horeogrāfe, Saldus deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja Santa Laurinoviča, horeogrāfe, Bauskas deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja Guna Trukšāne, horeogrāfs, Liepājas deju apriņķa kolektīvu virsvadītājs, Kurzemes Deju svētku mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Žūrijas priekšsēdētāja – horeogrāfe, Tukuma deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja, Kurzemes Deju svētku mākslinieciskā vadītāja Zanda Mūrniece. Žūrijas tehniskā sekretāre – Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra vadītāja Baiba Kļava.

Iesaka, ko uzlabot
B. Kļava “Kursas Laikam” atzina, ka visi kolektīvi parādīja labāko līmeni, kādu vien spēja, un ar dalībnieku sagatavotajiem priekšnesumiem žūrijas locekļi bijuši apmierināti. Savu vērtējumu žūrija izteica punktos, kuru skaits, protams, visiem nebija vienāds, taču visi kolektīvi ieguva tiesības piedalīties Kurzemes Deju svētkos. “Uzskatu, ka kopumā dejotāji sevi parādīja visnotaļ veiksmīgi, īpaši tika uzteikti katra kolektīva tērpi, kas patiešām bija ļoti skaisti,” pārdomās dalās žūrijas sekretāre.
Tāpat B. Kļava pastāsta, ka pēc dejotāju uzstāšanās kolektīvu vadītāji ar žūriju ilgi apspriedās par notikušo skati, par to, ko vēl vajadzētu uzlabot, kam pievērst īpašu uzmanību, lai pienācīgi sagatavotos gaidāmajiem Deju svētkiem. “Žūrija ieteica, kā veiksmīgāk veidot priekšnesumus, kas būtu jāņem vērā priekšdienām,” atklāja B. Kļava.