Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stādus meklē, kad kājās īsās bikses

MONTA GLUMANE

2016. gada 15. aprīlis 07:00

2394
Stādus meklē, kad kājās īsās bikses

Sākoties siltajam laikam, aizvien biežāk cilvēki dodas uz stādaudzētavām un kokaudzētavām, lai iegādātos kādu augu savam dārzam. Dekoratīvo krūmu iegāde sākusies arī kokaudzētavā “Īve” Grobiņā. “Nu jau tikai sezona sākas, jo cilvēkiem parasti ir tā: kad pats var iziet laukā T kreklā un īsās biksēs, tad sāk domāt, ka jāstāda augi. Meža kokus dikti slinki stāda tieši privāto mežu īpašnieki. “Latvijas valsts mežus” mēs neapkalpojam, jo tiem ir savas audzētavas. Pārējie negrib pirkt. Grūti teikt, kāpēc. Kādam varbūt šķiet, ka no Lietuvas ir lētāk, bet arī tur ir ļoti dažādi – nekas lētāks nav,” pastāsta kokaudzētavas īpašnieks Dainis Ozoliņš.

Jāsargā no dzīvniekiem
Vienā no siltumnīcām saimnieks steidz rādīt selekcionētās priedes, kurām sertifikātā rakstīts “pārākās pakāpes”. Tas nozīmē, ka ir spēcīgas un var izaugt pat kāds dižkoks. “Ja vienu šādu iestāda, pēc 80 gadiem izaug baigais koks. Bet vai tad cilvēks domā, ko pēc 80 gadiem novāks? Viņš jau pats to nemaz neredzēs,” par cilvēku attieksmi secina D. Ozoliņš.
Siltumnīcā vienā metrā dobes ir 100 priežu. Tās paredzētas stādīšanai pa vienai un tālu cita no citas. Uz vienu hektāru vajag vismaz 3000 stādu. Visā dobē ir 20 000 priežu, un ar to var apstādīt aptuveni septiņu hektāru mežu. “Ienāk cilvēki un saka: es arī gribētu vienu kvadrātmetru tādu savā dārzā iestādīt. Viņi domā, ka tas ir mūžīgs tepiķis,” pasmaida saimnieks.
Stādu speciālists zina, ka stādījumi arī mežā prasa īpašu kopšanu. Parastās priedes, piemēram, iecienījuši dzīvnieki. Lai jaunās priedītes pasargātu, valsts mežos katru galotnīti apsmērē ar speciālu pastu. “Tas ir liels darbs – uz hektāru 3000–4000 kociņu, un visiem jānosmērē galotnes. Toties tas ir droši, citādāk darbs vējā – dzīvnieki noēd,” zina audzētājs.

Nedomā par rītdienu
Saimnieks novērojis, ka vairums cilvēku domā tikai par šodienu, ne to, kas paliks pēc viņiem: “Beigās iznāk tā – mežu nocērt, bet tad, kad jāapmežo, viss jau aizaudzis ar bērziem, taču priedei ir jāgatavo augsne un tas atkal izmaksā. Ja ir aizaudzis, kā izplēsīs? Un tad – lai jau tas bērzs aug! Beigu beigās, kad vajadzēs būvbaļķus pēc 80 gadiem, tad nebūs. Valsts mežos var redzēt, ka izcirtumos ir sastādītas eglītes, priedītes, un tas ir labi. Bērzs arī “Latvijas Finierim” ir vajadzīgs. Viņiem pat ir speciāla audzētava, kur audzē bērzus.”
Viena parastā priedīte “Īvē” maksā 10 centus. “Par tādu naudu nevar pat vienu puķi uz tirgu nopirkt, piemēram, samtene maksā ap 40 centiem, bet priede 80 gados izaug... cik liela? Kamēr puķe rudenī beigta,” salīdzina D. Ozoliņš un nosmej: “Ja Latvijā beigu beigās vairs nebūs cilvēku, kas pērk, tad mēs aizsūtīsim tur, kur ir cilvēki.”

Iedod otru dzīvību
Blakus parastajām priedēm siltumnīcā pircējus gaida arī krūmveidīgās kalnu priedes, kas izaug aptuveni 3–4 metru augstas. Bieži vien tādas ir sastādītas kāpās jūrmalā. “Mežā gan tās nestāda, jo koksnei nekas prātīgs nesanāk, tomēr priede mūsu piekrastei ir ideāls augs,” atzīst koku speciālists.
Tāpat kokaudzētavā var iegādāties Nordmaņa baltegles, kuras ir pieprasītas Ziemassvētku laikā. Podos sastādītās eglītes trīs gadus audzētas zemē. Laistīšana notiek ar pilienveida sistēmu, tagad tām uzkaisīts mēslojums. “Nav jau tā, ka podos eglītes var izaudzēt Ziemassvētkiem. Ir visādas grūtības, jo saulē eglītēm nepatīk. Tās labprātāk aug zemē, bet cilvēki grib podos. Tā tām atgriežas otrā dzīvība, jo pavasarī var stādīt ārā.”

Gaida uzziedam liliju
No pirktākajiem augiem kokaudzētavā iecienītas ir kalnu priedes un rododendri. Hibrīdrododendri tiek audzēti no sēklām un ir dažādās krāsās, taču, kamēr vēl nav uzziedējuši, nevarot zināt, kādi būs. Varot sanākt pavisam kaut kas jauns, un tālāk to pavairot var tikai ar potēšanu.
Maijā kokaudzētavas darbinieki gaida uzziedam meža liliju. “Tās ir ekskluzīvas un ļoti izturīgas, jo atceļojušas no Ziemeļamerikas – Kanādas. Zied ar sarkaniem ziediem. Tām nekas nav īpaši jādara. Nozied un nākamajā gadā zied atkal, nav pat jāsedz,” par eksotisko augu priecājas audzētājs.
Gadiem ilga sadarbība “Īvei” izveidojusies ar Rundāles pili. Par godu tam izveidota īpaša baroka stilā veidota josla. “Tad, kad 70. gadu beigās vai 80. gadu sākumā taisīja Rundāles pils parku, viņiem nebija skābaržu un mēs bijām Latvijā vienīgā vieta, kur tos audzēja. Turklāt ne jau viss uzreiz ieauga – papildināja un papildināja. Ņēma no mums arī citus augus. Arī tagad pasūtīti 15 laurkociņi, jo tie, kas jau bija, ir pārauguši. Nevar 30 gadus turēt augu podā,” iesaka speciālists.

Krīzes laikā topā – augļkoki
Kā pastāsta kokaudzētavas īpašnieks, skābardi iecienījuši ne tikai rundālieši: “Skābardis, izrādās, Polijā, Čehijā un Vācijā aug brīvā dabā un lielākoties arī visi dzīvžogi ir no skābaržiem. Latvijā viens pircējs iegādājās pat 700 stādu. Tie ideāli padodas cirpšanai un pārstādīšanai. Vislabāk stādīt oktobra beigās.”
Kokaudzētavas sortimentā ir ap 300 dažādu augu nosaukumu. Ja šobrīd skatoties šķiet, ka kāds no pārdošanā esošajiem krūmiem ir mazs, tad līdz Jāņiem tas jau būs krietni izaudzis, sola D. Ozoliņš.
Interese esot arī par augļkokiem. “Es nezinu, kur cilvēki stāda tās ābeles katru gadu. Varbūt tas ir psiholoģiski – kad sākas krīze, jāpērk kaut kas ēdams, lai varētu izdzīvot,” nosmej kokaudzētājs un piebilst, ka tāpat labi pērkot arī ogu krūmus un krūmmellenes.
Drīzumā tiks uzslieta jauna metāla konstrukciju siltumnīca un darbi turpināsies. Kokaudzētavas vide iekārtota tā, lai cilvēkiem būtu vēlme ne tikai iegriezties, bet arī atgriezties.
Vaicāts par konkurenci starp kok­audzētavām, D. Ozoliņš saka: “Tuvākā audzētava ir Blīdenē, bet mums viņi nav konkurenti. Mēs ar viņiem pat sadarbojamies – viņi ņem to, kas mums ir, mēs atkal to, kas mums nav.” Toties spēcīgs konkurents esot saimniecības preču lielveikals “Depo”. “Mēs nevaram sacensties ar viņu cenām, bet aptuvenās cenas apskatāmies. “Depo” koncentrējas uz vairumu – nopērk tūjas nevis uz skaitu, bet uz hektāriem. Taču tie augi ir sabaroti, pārbaroti – ar minerālmēsliem uzpumpēti. Tā, kā uzpumpē muskuļus, uzpumpē krāsu. Veikals mums noteikti noņem daudz pircēju. Cilvēks brauc ar iepirkuma ratiem, neskatās ne pa labi, ne pa kreisi, krāmē pilnus, mašīnā iekšā un ved prom. Daudzi nemaz neinteresējas, kā kopt. Ja kaut kas neieaug, brauc un pērk atkal. Šeit, ja mūsu vainas dēļ kaut kas neieaug, iedodam vietā citu, bet bieži vien cilvēki paši nobeidz augu,” stāsta “Īves” īpašnieks.