No baļķa līdz mēbelei

2016. gada 15. aprīlis 07:00

1673

Plašajā piedāvājumā savu nišu atradusi SIA “Eko Lignum” – mēbeļu ražotne Aizputē. Tajā novērtē dabisko materiālu – koku – un priekšroku dod melnalksnim.

“Mūsu uzņēmums ir ar garu vēsturi,” stāsta SIA “Eko Lignum” valdes loceklis Mareks Kangro. Pirmsākumos – pirms aptuveni 50 gadiem – tas strādājis kā Sadzīves pakalpojumu uzņēmuma mēbeļu ražotne un šo profilu saglabā joprojām. “Esam izdzīvojuši krīzes laikus, ņemot vērā, ka mēbeles nav pirmās nepieciešamības prece.”

Apmēbelē visu dzīvokli
“Eko Lignum” ražo pārsvarā masīvkoka mēbeles – gultas, kumodes, skapjus, kā arī mīkstās mēbeles un matračus. Veicot individuālus pasūtījumus, uzņēmums apmēbelē gan bērnudārzus, viesnīcas, viesu namus, gan privātās telpas. Tiek gatavoti arī bērnu laukumi. Standartmēbeļu klāsts ļaujot būt konkurētspējīgākiem. “Ar mūsu piedāvājumu cilvēks var visu dzīvokli apmēbelēt,” spriež vadītājs. Šāds piegājiens der cilvēkiem, kuri vēlas iekārtot visu dzīvokli vienā stilā.
Mēbeļu gatavošanas uzņēmuma īpašnieki un nosaukumi mainījušies, bet daži darbinieki strādā gandrīz no tā atvēršanas. Par arodskolās sagatavotajiem galdniekiem M. Kangro ir skeptisks – varbūt viens no desmit esot derīgs. “Tā ir profesija, ko nevar piecās minūtēs iemācīties, un skolā to īsti neiemāca.” Tomēr kadri ražotnē ir nokomplektēti, strādā ap 50 cilvēku un daudzi turoties ilgstoši.
M. Kangro atklāj, ka pats pēc profesijas nav galdnieks, šo lietu apguvis pašmācībā un procesus pārzina. Sācis kā mēbeļu tirgotājs, bet nonācis pie atziņas, ka jāražo pašiem. “Kad citi nevar uztaisīt to, ko gribi tirgot, tad nonāc pie tā, ka jāķeras pašam klāt.”

Pievieno vērtību
M. Kangro nezina, ka vēl kāds Latvijā gatavotu sērijveida mēbeles no melnalkšņa. Pārsvarā mēbeļnieki izmantojot priedi, bērzu. Melnalksnis ir cietāks par pārējiem kokiem, un cilvēkiem patīkot šīs koksnes tonis un raksts. Citi neizmantojot varbūt cietības un mazākas lietkoksnes dēļ. Melnalkšņi pārsvarā ir līki, greizi, no tiem sanāk maz mēbelēm derīgā materiāla. Taču ražotne turpina šo koku izmantot kā savu iesākto lauciņu. Laminātu pielieto vien kombinācijā ar koku. Latvijas mežos melnalkšņu esot salīdzinoši maz, turklāt galvenokārt Kurzemē.
“No vietējiem kokiem priekš vietējiem cilvēkiem,” M. Kangro pauž uzņēmuma filozofiju. “Nav māksla nocirst baļķi un aizvest uz ārzemēm vai sazāģēt dēļos. Mēs zaļajam zeltam dodam visaugstāko pievienoto vērtību, uzražojot mēbeli.”
Mēbeles esot sezonas prece – tās pērk rudenī un ziemā. Tāpēc ražotāji vasarā vairāk strādā pie individuālajiem pasūtījumiem, bet ziemā gatavo sērijveida mēbeles.
M. Kangro teic, ka koka mēbeles priekšrocība ir ne tikai ilgāks mūžs, bet arī vieglāka padošanās remontam. Piemēram, saskrāpētu virsmu var noslīpēt, nolakot, un būs kā jauna.

Eksportē piesardzīgi
Neliela daļa “Eko Lignum” mēbeļu iet eksportā uz Igauniju un citām ES valstīm, bet lielākā daļa paliek vietējā tirgū. Koka mēbeļu ražotāju Latvijā esot maz, un veikalu tīkli dažādībai labprāt ņemot Aizputē ražotās. Pašiem ir savs veikalu tīkls, kas aptver Kurzemi un zināms ar nosaukumu “Aizputes mēbeles”.
Uz eksportu “baigi nespiežam”, jo šis tirgus esot neprognozējams. Piedaloties mēbeļu izstādē Ķīpsalā, pieredzēta interese no ārzemju menedžeriem, bet viņi gribot pirkt “pa lēto”. M. Kangro nevēlas paplašināt ražošanu vien tādēļ, lai gatavotu lētas mēbeles eksportam. Vairāki uzņēmumi šādā veidā esot aizgājuši pa burbuli, kad sadarbība pēkšņi tiek pārtraukta. Uzņēmumam stabilitāti dod daudzpusīgais klāsts – ja neiet gultas, tad prasa kumodes. Stabilitātei šāda politika esot pareizākā.
“Eko Lignum” blakus joma ir malkas tirdzniecība. Atlikumu gan esot maz, jo augu gadu ar skaidām un atgriezumiem paši apkurina kokmateriālu kalti. “Mēs visu procesu darām paši – no baļķa līdz mēbelei. Zāģējam, žāvējam, līmējam un tā tālāk.” Koksnes patīkamā smarža jūtama ne tikai ražotnē, bet arī veikalā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No baļķa līdz mēbelei

Kategorijas