Līgumus paraksta sakostiem zobiem

2016. gada 22. aprīlis 07:00

Tas, kas šobrīd notiek, kad nauda tiek atņemta reģioniem un atdota Rīgai, ir absolūti nepieņemami un neloģiski, turklāt tas ir mēģinājums šķelt slimnīcas, norāda reģionālo slimnīcu vadītāji.

Neparakstīt nevar
Situāciju ironiski, bet patiesi raksturo Kuldīgas slimnīcas vadītāja Ivara Eglīša stāsts – viņš līgumu parakstījis “netīšām”. Vēl nav zinājis, ka “vieniem paņem, lai iedotu citiem”, nodomājis, ka nepietiekamā finansējuma dēļ samazinājums ir visām slimnīcām, un līgumu parakstījis. “Iemetām līgumu pastkastītē, atveru “Delfi.lv” un redzu ziņu, ka nauda iedota Rīgas slimnīcām. Tad gan saslējos.” Smaidot teic, ka parakstīto papīru izņemt no pastkastītes vairs nebija iespējams, lai arī saprot, ka tādas iespējas – neparakstīt līgumu – nebūtu, jo mēneša laikā tas ir jāizdara, pretējā gadījumā slimnīca pie valsts budžeta naudas netiktu. Vairāk naudas iedot stacionārajai aprūpei, atņemot ambulatorajai aprūpei – tas ir pretrunā izpratnei par labu veselības aprūpes organizāciju, norāda slimnīcu vadītāji. Vienkāršiem vārdiem runājot – “uzgrūst” pacientu uzņemšanu nodaļām ir dārgi un neefektīvi.

Prioritāro pacientu – vairāk
“Samazinājums ir ambulatorajā sektorā, kas skar pacientu izmeklēšanu un speciālistu konsultācijas. Uzņemšanas nodaļās tikai daļēji var kompensēt pacientu izmeklējumus,” skaidro Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Kopējais samazinājums reģionālajām slimnīcām ir par 980 tūkstošiem eiro, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova. “Vairums slimnīcu vadītāju līgumus parakstīja nelabprāt. Vēršam uzmanību uz to, ka tieši ambulatorajiem pakalpojumiem finansējums ir samazināts. Ņemot vērā iedzīvotāju maksātnespēju, ir maz tādu, kuri var aizbraukt uz Rīgu. Un ļoti daudzi izmanto pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai. Mēs nerunājam par neatliekamo palīdzību, kas ir dārgāka, bet ambulatoro palīdzību.”
Veselības ministra padomniece Anda Čakša skaidro, ka būtībā budžets ir tāds pats, tikai prioritārajām jomām naudas šogad vajadzēs vairāk. “Esam noteikuši prioritātes – bērni, grūtnieces, onkoloģiskie pacienti, pacienti ar dialīzi. Naudas apjoms ir tāds, kāds tas ir, bet šo pacientu skaits – lielāks. Mums ir jānodrošina, ka prioritārās zonas saņem šo pakalpojumu.”

Kalambūri ar skaitļiem
Slimnīcu vadītāji ir neizpratnē, kāpēc Nacionālais veselības dienests pēkšņi operē ar sarežģītām formulām, deviņu mēnešu datiem par ambulatoro pakalpojumu jomā iztērēto naudu. Vai nu tie ir meli, vai nekompetence, skarbs ir I. Eglītis.
“Samazinājums tika pamatots ar 2015. gada deviņu mēnešu rādītājiem, kur dažviet rādās neizpilde, bet kopējā gada griezumā – tas izlīdzinās līdz pat 100 procentiem,” paskaidro Slimnīcu biedrības vadītājs J. Kalējs.
“Bet, lai kādus kalambūrus ar skaitļiem, formulām, deviņu mēnešu izpildēm un tā tālāk netaisītu Nacionālais veselības dienests, fakts ir – šogad lauku iedzīvotājiem valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu skaits ir mazāks nekā pagājušajā gadā. Kvotas visām slimnīcām beigsies vismaz mēnesi ātrāk. Tie, kuri saslims septembrī, pie valsts apmaksātiem pakalpojumiem vienkārši netiks,” prognozē I. Eglītis.

Ministrs nav burvju nūjiņa
Visi kā viens norāda – vislielākā problēma nozarē ir absolūti nepietiekamais finansējums. “Tas nav karš pret ministriju vai ministru, bet uzmanības pievēršana – parlamenta, valdības. Tur nav runa par ministru, bet finansējumu – ministrs nav burvju nūjiņa. Deķītis ir plāns – uz kuru pusi velk, tā plīst. Šobrīd ir pēdējais kritiskais punkts,” pārliecināta Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa.
I. Eglītis uzskata, ka vienmēr var atrast veidus, kā esošos resursus padarīt efektīvākus, piemēram, “birokrātija par lielu, kāda programma vairs nav vajadzīga, novecojusi”. “Bet ir absolūts naudas trūkums. Tie, kuri saka, ka grūžam naudu melnajā caurumā, ka sistēma ir necaurspīdīga, ir vienkārši neprofesionāli. Es kā veselības aprūpes sistēmā strādājošais varu izsekot katram eiro.”
Uz vēl kādu aspektu norāda Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspils filiāles galvenais ārsts un valdes loceklis Dainis Gīlis – Nacionālais veselības dienests neieklausās slimnīcās par to, kā sadalīt naudu pa konkrētiem pakalpojumiem. Piemēram, datortomogrāfijas pakalpojums-pieprasījums, pēc slimnīcas datiem, ir lielāks nekā piešķirtā nauda, savukārt citam pakalpojumam, pēc kura pieprasījums nav tik liels, naudas ir vairāk. To apstiprina arī Kuldīgas slimnīcas vadītājs I. Eglītis: “Kuldīgas slimnīcā ir labs urologs, pie kura brauc iedzīvotāji no visas apkaimes, bet kvota ir piešķirta nepiedodami maza. Ķirurgam kvota ir piešķirta nenormāli liela.” Pārdalīt naudu nedrīkstot.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs medijos izteicies, ka metode – “saņemt naudu, nesniegt pakalpojumu, bet nākamajā gadā prasīt tikpat” – nestrādās. “Šī metode nedarbojas attiecībā uz valsti. Valsti nevar izspiest.”
Reformas sabremzējušās
Alūksnes slimnīcas vadītāja M. Kauliņa uzskata, ka nav jāizdomā jauns divritenis – ir jāpaskatās uz kaimiņvalstīm, jāpalasa Eiropas Komisijas (EK) ieteikumi. Gribam izmantot jaunākās tehnoloģijas, ārstēt ar labākajām zālēm, paildzinās mūža ilgums, līdz ar to arī slimo vairāk, taču naudas vairāk nepaliek.
EK ik gadu sniedz savus ieteikumus Eiropas Savienības dalībvalstīm, un šogad attiecībā uz veselības aprūpi Latvijā, tie nebija glaimojoši. “Komisija 2016. gada ziņojumā par Latviju atzīmē to, ka budžeta disciplīna Latvijā tiek ievērota, bet strukturālās reformas, piemēram, izglītībā un jo īpaši veselības aprūpē ir sabremzējušās,” rezumē EK Latvijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.
No visām trim Baltijas valstīm Latvijā esot “stipri augsts to cilvēku īpatsvars, kas saka, ka viņiem finansiālu apsvērumu dēļ nav iespējams saņemt to aprūpi, ko viņi cerētu iegūt,” apgalvo M. Zemītis. “Šī ir būtiska problēma, jo veselības aprūpes trūkums samazina darbaspēka kvalitāti un pieejamību, un strukturālā reforma veselības aprūpē ir tā, ko Eiropas Komisija sagaida, ka Latvija to veiks īpaši rūpīgi.”

Vissliktākā situācija Eiropā
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība lemj par protesta akcijām un izplatītajā paziņojumā norāda: “Latvijā veselības aprūpe šogad procentuāli no iekšzemes kopprodukta saņem mazāko finansējumu kopš 2001. gada, un tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar vidējo veselības aprūpes finansējumu Eiropas Savienībā: 2,9% pret 7,3% no IKP. Šāda Latvijas politiķu rīcība ir klajā pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas un EK ieteikumiem Latvijai. Diemžēl sekas ir smagas: saskaņā ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) datiem, veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir vissliktākā Eiropas Savienībā – pieaug gan rindas ārstniecības iestādēs, gan arī invaliditāte un mirstība.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līgumus paraksta sakostiem zobiem

Kategorijas