Santa Sudmale: “Lielam mērķim vieglāk trāpīt”

2016. gada 25. aprīlis 07:00

581

Santa Sudmale: “Lielam mērķim vieglāk trāpīt”

Santa Sudmale pilnībā atbilst priekšstatam par jauno uzņēmēju paaudzi – enerģiska, radoša, ar tieksmi pilnveidoties un drosmīgiem nākotnes plāniem. Deviņpadsmitgadīgā jauniete šogad absolvēs Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, kur studē multimediju dizainu, jau ceturto gadu darbojas Liepājas Jauniešu teātra studijā un ir līdzīpašniece SIA “KUŠS, nesaki nevienam”, kas nodarbojas ar komisijas preču tirdzniecību un velonomu.

Ideja plus līdera dotības
Firmu dibinājuši divatā – ar Gati Maļinovski, un ideja par neliela veikala uztaisīšanu iešāvusies galvā tieši ģimenes draugam. “Viņš, nebūdams līdera tips, jautāja, vai es būta gatava uzņemties vadību. Nolēmu piekrist: pieredze vajadzīga, kāpēc gan ne?” atklāj Santa. “Ļoti ilgi rakāmies caur papīriem, jo ne es, kura studē medijus, ne viņš, pabeidzis elektriķus, neko nezinājām par biznesu.”
Saskaroties ar anketu, kurā jānorāda firmas nosaukums, G. Maļinovskis un S. Sudmale apņēmušies par firmas dibināšanu iepriekš nevienam neteikt – lai būtu pārsteigums. Tikko kāds ienācis telpā, kur abi sprieduši par potenciālo biznesu, tā pirksts lūpām priekšā: kuš, nesaki nevienam. Tā arī veidojies jancīgais nosaukums.
Pienākumus līdzīpašnieki sadalījuši pēc spējām. Gatis kā jau tehnisks cilvēks uztur kārtībā telpas, remontē velosipēdus un uzmana biznesu, piemēram, atgādinot par veicamajiem maksājumiem.
Veikaliņa profilu noteicis vērojums, ka mazuļiem ir drēbītes, ko viņiem paspēj uzvilkt vienu reizi, jo tās ātri vien kļūst par mazu. “Sapratām, ka Liepājā vajadzīgs komisijas veikals, kur cilvēki var nodot realizācijai liekās bērnu drēbītes, gan mēs tirgot pašu ievestās. Bet kāpēc tikai apģērbs? Varam taču arī bērnu riteņus, ratiņus, šūpulīšus un tamlīdzīgas lietas.”

Elastīgi un radoši
Sākumkapitāla summu – 800 eiro – jaunieši ieguldījuši uz pusēm. Jautājumu, kāpēc uzreiz dibināta SIA, nevis mikrouzņēmums, S. Sudmali nemulsina: “Kāpēc netiekties? Lielam mērķim vieglāk trāpīt.”
Pēc gada sapratuši, ka nevajag aprobežoties tikai ar bērnu lietām, un sākuši tirgot arī pieaugušajiem paredzētās. “Taču Rīgas ielā ir neliela gājēju plūsma, tāpēc pašlaik esam plašāku telpu meklējumos, lai vasaras sākumā jau atvērtos tuvāk pilsētas centram,” atzīst uzņēmuma vadītāja.
Pagājušajā vasarā SIA “Kušs, nesaki nevienam” tirgotavas klienti, pamanot lietotos velosipēdus, apjautājušies, vai iespējams tos noīrēt, un firmas īpašnieki to noorganizējuši. “Liepājā ir velosipēdu nomas vietas, taču summas par pakalpojumu diezgan iespaidīgas, studenta maciņam nedraudzīgas. Nolēmām piedāvāt lētāk. Iegādājāmies drošības vestes, ķiveres un vēl trīsriteni, jo vecākiem cilvēkiem ar divriteni braukt nedaudz bail. Uzraksts ar kontakttālruni trīsriteņa aizmugurē vienlaikus kalpo kā reklāmiņa. Piedāvājums ir arī sociālajos tīklos, vairāk nevaram atļauties: esam vēl pārāk mazi,” teic Santa.
Sadarbība izveidojusies ar Liepājas pilsētas pašvaldības dzīvnieku patversmi “Lauvas sirds” – cilvēks, kuram nav ērti tur nokļūt, var veikaliņā atstāt patversmei ziedojamās mantas.

Krāj pieredzi
Tieši jancīgais nosaukums veikaliņā ievilinot jaunus pircējus. “Esmu redzējusi, ka cilvēki pasmejas, šēro bildes: re, gribējāt pa kluso nodibināt firmu, nesanāca. Mums ir pastāvīgie klienti, kuri atnes savas bērnu drēbes un iepērk citas. Par cenu pārsvarā izdodas vienoties.”
Konkurēt ar lielajiem lietoto preču veikaliem, kas arvien paplašinās, kļūst aizvien grūtāk, tomēr optimisma jaunajiem uzņēmējiem netrūkst. Lai neiegultos nepieprasītas mantas, drēbes komisijā tiek ņemtas ar atlasi – modernas vai arī praktiskas, piemēram, strādnieku kombinezoni.
Veikaliņa pastāvēšanas laikā algotas divas pārdevējas, vasarā strādājusi arī pati S. Sudmale un atklājusi, ka ir daudz cilvēku, kuri vienkārši negrib strādāt: “Uzdāvinātajā grāmatā “Kā kļūt par labu jauno uzņēmēju” izlasīju, ka biznesam vajag piesaistīt ģimeni un draugus, jo viņi centīsies tavā labā darīt visu. Pieņēmu darbā savu draudzeni, un viņa tiešām strādāja ar prieku: zināja, ka neatnāks svešs priekšnieks un neuzbļaus. Nejūtos augstāka, svarīgāka. Pamazām mācos, cenšos bīdīt un iedvesmot arī citus. Lai saprot, ka nav jābaidās mēģināt arī agrā vecumā. Ja pieļauto kļūdu dēļ nesanāks, varēs sākt no jauna: būs vismaz pieredze, ko ierakstīt CV.”
Ik pa brīdim veikala apmeklētāji apjautājas, vai nav piedāvāts nozagtais velosipēds. Atbildību pret citu mantām uzņēmēji uzskata par goda lietu, bet pašiem gan nācies piedzīvot garnadžu nedarbus. Reiz vakarpusē kāds veikli nomontējis aizmugurējo riepu pie loga novietotajam BMX velosipēdam. Cits vīrietis pamanījies paķert fotoaparātu un kastīti ar komisijas naudu. Blēdis pie nākamā ielas stūra notverts.

Lai pierādītu sev un tētim
Savulaik S. Sudmale aizrāvusies ar fotografēšanu, pašlaik pietiek laika vienīgi skolas darbiem. “Man patīk izmēģināt daudzas lietas. Ja nepatiks, varēšu atmest, toties zināšu, kas tieši nepatīk. Četrus gadus spēlēju teātri Liepājas Jauniešu teātra studijā, kas darbojas Biedrības namā. Tas vairāk ir hobija līmenī, bet pēc Dizaina un mākslas vidusskolas gribu iestāties augstskolā un studēt skatuves mākslas režijas pamatus Kultūras akadēmijā. Būs jāvada firma no attāluma.”
Meitene teic, ka nespēj nostāvēt uz vietas, darīt monotonu darbu un māksla ir nozare, kas ļauj eksperimentēt. “Uzņēmumā plānojam vairāk attīstīt velonomu un pārdot drēbes ar “odziņu”. Un atvērt “Kušam” filiāles vēl kādā pilsētā.”
Santa Sudmale nāk no Priekules novada, dzīvojusi vecāku mājās Purmsātos, beigusi Kalētu pamatskolu un uz Liepāju pārcēlusies, lai mācītos. “Mans tētis ir liels lauksaimnieks – Nauris Sudmalis, māmiņa strādāja Purmsātu speciālā internātpamatskolā par pavāri, bet pašlaik palīdz audzināt bērnu manai māsai Saivai, kamēr viņa kāpj pa karjeras kāpnēm. No mana tēta visvairāk slēpāmies, jo viņš ir cilvēks, kas visu spēj izdarīt pats. Un man gribējās pierādīt, ka arī es varu.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Santa Sudmale: “Lielam mērķim vieglāk trāpīt”

Kategorijas