Svin kopā ar vietu, kur notiek dzīve

2016. gada 25. aprīlis 07:00

29270

“Kad grāmatu lasu, tad tik daudz pasauļu pieder man,” Vitauta Ļūdēna dzeju citē Kalvenes kultūras nama vadītāja Daiga Freimane, sveicot vietējo bibliotēku 70. gadskārtā. Bibliotekāre Inta Ruduka tajā nostrādājusi 40 gadus. Jubilejas pasākums pulcēja pilnu zāli interesentu.

Bibliotekāre Inta Ruduka savas iestādes jubileju bija iecerējusi ar vērienu. Dažādi pasākumi notika visu aprīli, bet kulminācija bija pagājušajā piektdienā. Uz svētkiem tika aicināti visi kādreizējie Kalvenes bibliotekāri un tagadējie kolēģi no pārējām Aizputes novada bibliotēkām. “Man patīk dzimšanas dienas un manai bibliotēkai arī. Tāpēc izdomāju, ka svinēsim kopā,” atklāj I. Ruduka.

Brauc pa mājām
Viņa centusies izzināt pēc iespējas precīzākus datus par bibliotēkas darbību Kalvenē. Rakstos tā minēta jau ap 1935. gadu, bet par oficiālo gadu tiek uzskatīts 1946., kad izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu par bibliotēku darbu atjaunošanu. Darbu tā sāka toreizējā ciema padomes ēkā. Kolhoza laikā Kalvenē bijusi vēl viena bibliotēka, lai otrā iecirkņa kolhozniekiem grāmatas būtu pieejamas tuvāk mājām. Šā paša iemesla dēļ uz attālākajām ciema vietām bibliotekāri devušies izbraukumā – sākumā pat ar sabiedrisko transportu.
Tikai nesen atklājies, ka pirmais bibliotekārs bijis Ādolfs Kopštāls. Pēc tam tie bieži mainījušies, pat ik pēc pusgada, un kopskaitā ir 26.
Aina Jāce bibliotekāre bijusi nedaudz vairāk kā gadu, tad pārgājusi uz kultūras namu. Tālākajā dzīvē saskarsme ar grāmatām bijusi tikai kā lasītājai. Tagad Aina vairāk lasot žurnālus, bet grāmatas pērk akcijās.
Selga Gansone atminas, ka Kalvenē par bibliotekāri strādājusi divus gadus. Viņa spriež, ka cilvēku attieksme pret lasīšanu nav mainījusies – gan toreiz, gan tagad tie, kuri vēlas, grāmatas lasa, bet kuri negrib – nelasa. “Cik es tajā laikā izlasīju, tik arī bija,” par pašas attiecībām ar grāmatām atzīst Selga.

Negrib būt sekretāre
Inta Ruduka bibliotekāru biežās maiņas “tradīciju” pārtraukusi, jo šajā postenī ir no 1976. gada un pati svin nozīmīgu darba dzīves gadskārtu. Ne velti jaunākie lasītāji brīnoties: “Vai tad te vēl kāds ir strādājis?”
Kādreizējais kopsaimniecības priekšsēdētājs Jānis Kalviņš, kurš tagad dzīvo Valgundē, ar interesi apskata bibliotēku un atklāj, ka šajās telpās reiz bijis viņa kabinets. Inta smej, ka ieņēmusi priekšsēdētāja vietu. Atklājas fakts, ka J. Kalviņš aicinājis Intu sev par sekretāri, bet saņēmis atteikumu. “Viņai sirds bija pie grāmatām.” Vai priekšsēdētājs arī bija bibliotēkas apmeklētājs? “Viennozīmīgi, grāmatas esmu lasījis no mazām dienām. Garīgais vienmēr ir vajadzīgs.” J. Kalviņš labprāt lasot par Latvijas vēsturi, ievērojamām personām, klasiķus.
“Inta ir izcila darbiniece,” uzteic viņas priekšniece, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba. Viņa atgādina, ka Inta ir saņēmusi valsts mēroga apbalvojumu – 2014. gadā titulu “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs”. Salīdzinot ar Liepāju, šeit viss var šķist šaurs un mazs. “Bet ne par to ir stāsts. Galvenais ir atvērtība, entuziasms, sadarbība ar vietējiem, viņu atbalstīšana jauno tehnoloģiju jomā. Primārais – ka tiek kopta un veicināta lasīšanas kultūra. Ir jābūt cilvēkam, kurš deg par lietu, un Inta tāda ir.”
“Te ir vieta, kur cilvēkam uz brīdi apstāties. Parunājam gan par labo, gan ne tik labo,” piekrīt gaviļniece.

Enerģija neizsīkst
“Mans veiksmes stāsts – jau 40 gadus eju uz darbu ar prieku, ka satikšu kādu, no kura mācīties. Veiksme – mani mazie un lielie lasītāji.” Segumu šiem vārdiem pauž daudzo apsveicēju sirsnīgie vārdi, ziedi un dāvanas. Kolēģes no Aizputes novada “labākajām bibliotēkām” izsaka apbrīnu Intas entuziasmam un lūdz aizdot kaut daļiņu no neizsīkstošās enerģijas. “Jā, enerģija man nāk pa ausīm ārā – kad nevajag,” piespēlē Inta.
Aizputes novada kultūras dzīves pirmā persona Sanda Zālīte sievišķīgi atklāj par Kalvenes bibliotēku dzirdēto: tur notiek dzīve, tur var uzzināt visus jaunumus. D. Freimane pievienojas: “Inta bibliotēkā ir arī sociālais darbinieks, psihologs, mamma. Priecājas līdzi savu iedzīvotāju laimes brīžiem un izsāp līdzi bēdai.”
J. Kalviņš sveicot atgādina, ka grāmata ir viena no nedaudzajām pasaules vērtībām. Mūžā vajagot izlasīt 50 labu grāmatu, bet, lai tās atrastu, jāizlasa tūkstošiem.
“Bibliotēka ir vajadzīga, lai izaugtu gudra, zinātkāra nākotne,” zina D. Freimane. Bet I. Erba aicina klātesošos jauniešus mācīties par bibliotekāriem – “profesiju, kurā katru dienu notiek kas jauns un interesants”.

+ 60

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svin kopā ar vietu, kur notiek dzīve

Kategorijas