Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pāvilostā tūristus gaida unikālas rotas

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 27. aprīlis 07:00

4646
Pāvilostā tūristus gaida unikālas rotas

Tūrisma sezonu ar nepacietību gaida darbnīcas “Jūras rotas” īpašnieki Rolfs un Ingrīda Jansoni. Dzintaru ielas 7. nama piebūvē Pāvilostā pašā tūristu takas malā, kas ved uz jūru, viņi plāno tirgot unikālas rotas no tā, ko salasījuši pludmales smiltīs. Akmeņi, jūras nogludināti kociņi, dzintari, lūk, rotu izejmateriāli.

“Nekādas uzlabošanas. Cenšamies maksimāli saglabāt priekšmetu formu un pēc iespējas mazāk izmantot līmes. Akmeņos un koka gabaliņos izurbju caurumus, tad jau sieva ar aukliņu savieno. Sanāk krelles, piekariņi, auskari,” aizrautīgi stāsta Rolfs Jansons. Abi ar sievu un pusotru gadu veco meitiņu Pāvilostā pavadījuši pirmo ziemu.

Labiekārto darbnīcu
“Tā bija necerēta laime, kad dabūjām šeit telpas. Neko labāku nevarējām vēlēties. Aizgāju uz domi Kristapsonam prasīt, vai nav kāda telpa nomai, un piedāvāja Dzintaru ielas galā. Biju iedomājies, ka pavisam otrā galā, bet, kad ieraudzījām šo telpu, tad no prieka plaukšķinājām,” smejas ģimenes galva.
Lai arī pērn abi jau izmēģinājuši pārdot savas rotas, īstā sezona būs šī. Rolfs rosās pie apgaismes ierīces virs darbgalda, bet Ingrīda, “Kursas Laikam” ienākot, iekārto gatavo rotu stendus. Pašā darbnīcas centrā stāv 17. gadsimteņa laivas gabals. To neapstrādās un nepārdos. Paliks te kā vēsturiska vērtība. “Ir jāciena to meistaru darbs, kuri ar rokām ozolu tēsuši,” uzskata vīrietis.
Darbnīcā abiem jau pienākumi sadalīti. Materiālus pludmalē Jansoni meklē kopīgi, bet darbnīcā Rolfs atbild par tehniskiem darbiem, savukārt Ingrīdai atliek izdomāt, kā rota izskatīsies, moderni sakot, dizains.

Līdzīgas citur neatrast
Uz pludmales smiltīs atrasta kociņa uzsprausti akmentiņi vai jūras stikliņi. Skan pavisam parasti, bet izskatās stilīgi. “Francūzietes ir kā trakas, lūk, uz šiem auskariem,” norāda Rolfs. Vairāki jūras apskaloti stikliņi virtenē, it kā nekā sevišķa, tomēr redzams roku darbs un saprotams, ka tie nav nekādi Svarovska kristāli. “Mums ir unikālas rotas, gan pēc izejas materiāliem, gan pēc dizaina. Visu internetu izraku, bet līdzīga nekā nav,” sievas izgudrojumus slavē vīrs. Sieva turpretī lielī vīra darbu: “Tas nemaz nav vienkārši akmenī izurbt caurumu.”
Abi atzīst, ka pārvākšanās no Rīgas uz Pāvilostu bijusi organiska un viņi šeit atraduši savu dzīves piepildījumu. “Galvenais iemesls, kādēļ cilvēki pārvācas uz lielām pilsētām dzīvot, ir tas, ka viņi īsti nesaprot, ko laukos vai mazpilsētā iesākt. Mēs tieši otrādi – atradām savu aicinājumu un piepildījumu Pāvilostā,” atklāj ģimenes galva.
Ar rotām viss sācies, Ingrīdai gaidot meitiņu Hannu. “Daudz laika pavadījām pludmalē, un tur arī ievēroju lietas, kuras varētu noderēt rotu izgatavošanai,” saka jaunā māmiņa. Tagad Hannai jau pusotrs gadiņš, un viņa ir dzimusi pāvilostniece. To tētis uzsver, smejoties, ka sākumā uz viņiem skatījušies mazliet šķībi, kā jau uz ienācējiem pilsētā.

Cer uz tūristiem
Pircējus rotām Jansoni cer atrast tūristu vidū. Tādēļ arī pārdošanas atļaujas kārto tikai no maija. “Ziemā te cilvēku kustības praktiski nav un par pārdošanu nav ko domāt,” atklāj meistars. To, ka rotas iekāro ārzemnieki no Rietumeiropas, Jansoni ievērojuši jau pērnvasar, tādēļ arī ziemu pamatīgi pūlējušies izveidot jauno kolekciju. Ir cilvēki, kuri vienkārši vēlas nopirkt kaut ko no Pāvilostas gluži kā suvenīru. Šeit ir tāda iespēja, jo visi materiāli no Pāvilostas pludmales nepārveidoti iestrādāti rotās. “Sievai vēl ir ideju pilna galva par jaunām rotām, atliek tikai taisīt un pārdot,” klāsta Rolfs.
Rotas nav Jansona vienīgais veikals. Viņš nodarbojas arī ar kanoe laivu nomu un teju visu gadu pavada arī uz ūdens. “Pēdējais brauciens pērn bija decembrī, bet šogad pa upi braucām jau februārī.” Rotas pagaidām esot tikai blakusnodarbe, bet kas zina, iespējams, ar gadiem tieši tās piesaistīs Rolfu Jansonu vairāk.