Riskē un būvē

2016. gada 27. aprīlis 07:00

795

Būvbedre, uzsliets karkass, spāru svētki un jau gatavs angārs – šādas pārvērtības netālu no ceļa varēja vērot ikviens, kurš pēdējā gada laikā braucis gar Durbes novada Lieģiem. ZS “Āboliņi” saimnieks Laimonis Leimants tur uzbūvējis angāru graudu un rapša uzglabāšanai.

Iepriekš Laimonis Leimants “Kursas Laikam” izteicās par jaunas kūts nepieciešamību, bet pašlaik pret šo ideju ir piesardzīgs. “Vispirms jātiek skaidrībā, kas notiks ar piena nozari. Nav nozīmes uzcelt un pienu atdot par velti.” No pašreizējās krīzes nozarē izeja nav redzama. Vēlamo 40 centu vietā par piena litru tiek saņemti 18–20 centi. Saimnieks prognozē, ka šoreiz no bedres ne visi tiks ārā, būs “kritušie”. Piecu, sešu govju īpašnieki tās jau pamazām likvidējot. “Āboliņos” ganāmpulks nepārsniedz 20 galvas, to kopj tikai ģimenes spēkiem.

Kuļ visi reizē
L. Leimantam stabilitāti dod otra nozare – graudi, rapsis. Arī kooperatīvs “Durbes grauds”, kura novietnes un kaltes burtiski blakus. Taču tā jaudas nespējot daudzo zemnieku vienlaikus atvesto kūlumu reizē apstrādāt. Gadījies, ka salijušu graudu krava jāved uz biogāzes ražotni.
Pērn vairums zemnieku steigušies ražu vākt aptuveni 20 vispiemērotākajās dienās, un tas radījis rindas un spriedzi pie pirmapstrādes, gan uzpircējiem. L. Leimants nokūlis pusotru tūkstoti tonnu, ar nodošanu veiksmīgi izgrozījies, bet nonācis pie secinājuma, ka graudu un rapša glabāšanai jābūvē pašam savs angārs.
Tehnikas novietni uzbūvējis par saviem līdzekļiem, kad bijusi augsta cena rapsim, bet graudu angāram meklējis kredītu. 320 tūkstošu eiro aizdevums saņemts bankā “Citadele”, ar kuru sadarbojies pirmo reizi.
Par angāru ar 40% ES atbalstu vajadzējis izšķirties – vai nu tagad, vai nekad. L. Leimants piekrīt, ka daudzi no kredītsaistībām baidās. “Riskēju – gāju, runāju, izvēlējos firmas. Risks ir vienmēr.” Saimnieks atgādina cukurbiešu audzēšanas laiku, kad nozares attīstībā ieguldījis daudz līdzekļu, bet bijis spiests to likvidēt. Saldo sakņu novākšanas tehnika vēl joprojām stāvot novietnē, “lūžņos par kapeikām atdot nav vērts”.

Sadārdzina drenāža
Kredīts angāram ņemts uz pieciem gadiem, 80 tūkstošus ieguldījis pats.
“Citadele” izvēlēta tāpēc, ka “tā bija banka, kas nāca pretī”. Citas ļoti kritiski izvērtējušas plusus un mīnusus, prasījušas ķīlā vai visu saimniecību. Zemniekus ļoti iegāzis 2013. gads, kad pavasarī dabūjuši laukus pārsēt, un banku vērtētajās bilancēs tas devis lielu mīnusu. Prasot aizdevumu, grāmatvedības lietām esot jābūt perfektā kārtībā.
Arī “Citadeles” pārstāvji apšaubījuši prasītā kredīta apmēru, norādījuši, ka angāru var uzbūvēt lētāk. L. Leimantam izdevies pārliecināt, ka būvniecībai izvēlētajā vietā vispirms nepieciešams ielikt drenāžu un veidot zemes pacēlumu, jo tā atrodas zemu un applūst. Bez drenāžas graudu bēršanai šajā vietā nebūtu jēgas – tie mirktu ūdenī. Kā pozitīvu saimnieks min faktu, ka bankas darbinieki atbraukuši un ar situāciju iepazinušies uz vietas
L. Leimants spriež, ka, uzglabājot graudus mājās, varēs tos pārdot izdevīgāk. Bet vēl lielākai patstāvībai ļoti noderīga būtu pašam sava kalte, un graudkopis pieļauj, ka tas varētu būt nākamais sadarbībā ar banku veiktais projekts.
Saimnieks stāsta, ka rudens sējumi labi pārziemojuši, bet pavasara sēja veikta agrāk nekā iepriekš. Ziemāji jau nomigloti un pabaroti ar minerālmēsliem. Pildot zaļināšanas prasības, zināmu platību atstājis papuvē.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Riskē un būvē

Kategorijas