Cik droši jūtaties?

2016. gada 27. aprīlis 07:00

1303

Laikā, kad drošības jautājumi aktualizējušies dažādās jomās, “Kursas Laiks” devās noskaidrot, cik pasargāti iedzīvotāji jūtas no zagļiem un huligāniem, sociālajā un medicīnas jomā, kā arī cik iespējami ir Latvijai piedzīvot teroraktus un zemestrīces.

Vairums no aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka šobrīd nejūtas droši. To apstiprina arī Kalvenes zooloģiskā dārza darbiniece Ausma Mickāne: “Šajos laikos nevar būt drošs. Pirmkārt, medijos daudz tiek stāstītas tādas lietas, un neesmu pārliecināta, ko var sagaidīt no svešiem cilvēkiem. Es uzskatu, ka mums apkārt ir ļoti daudz ļaunuma. Cilvēki ir palikuši daudz agresīvāki.” Kalvenieces kolēģe Kristīne Cālīte gan piebilst, ka pašai nav bijuši starpgadījumi ar zagļiem vai citiem noziedzniekiem, tāpēc jauniete jūtas droši. Arī paziņu lokā nevienam nekas tāds nav noticis.
Par drošību uz ielas nelielas bažas ir Kalvenes pamatskolas vizuālās mākslas skolotājai Annai Mētrai: “Es jau vairāk pa laukiem un pilsētā mazāk esmu, bet īpaši bailes neizjūtu. Rīgā gan nejūtos droši, jo ir bijuši daži gadījumi, kad palieku bez bankas kartes.”
Kareivīgi noskaņots pret zagļiem un citiem noziedzniekiem ir pensionārs Elmārs Pomerancis. Vaicāts, vai kādreiz ir nācies saskarties ar pāridarījumiem, kungs saka: “Tas būtu līķis uzreiz, lai tik paprovē kāds tuvoties! Lai arī esmu invalīds, tomēr sevi aizstāvēt vēl māku.”
Savukārt mākslinieks Herberts Erbs, lai justos droši, rūpīgi izvērtē vietas, kurās atrodas. “Es jūtos droši, ja elpoju un varu paiet. Tad viss ir kārtībā. Nemaisos tajās vietās, kurās varētu būt konflikti. Pie “Fonteina”, pa Karostas parkiem nestaigāju. Man kādreiz stāstīja, ka Karostas parkā aplaupa divreiz – ieejot un izejot. Es dzīvoju pats savā mājā pie jūrmalas. Neuzskatu, ka būtu nedroši. Nevajag būt kašķīgam, bet gan psiholoģiski novērtēt situāciju un adekvāti uzvesties. Un noteikti vajag apgūt austrumnieku cīņas, lai varētu aizstāvēt pats sevi un citus līdzpilsoņus.”

Kas pelnīs pensiju?
Iedzīvotāju viedokļi ir atšķirīgi jautājumos, kas skar sociālo jomu jeb par gaidāmajām pensijām. Zooloģiskā dārza darbiniecei A. Mickānei sirds ir mierīga: “Man ir darbs, pagaidām par to nesatraucos. Pensija būs, jo esmu daudzbērnu mamma, tāpēc pavisam bez līdzekļiem es nepaliktu.”
Drošības izjūta ir arī skolotājai A. Mētrai: “No septembra jau skaitīšos kā pensionāre, tāpēc drošāka sajūta ir. Kaut gan... redzot, ka Latvija paliek aizvien tukšāka, jādomā, kas to pensiju pelnīs? Var paļauties tikai uz sevi, bērni visi ir prom. Kamēr vēl var, ir jāstrādā!”
Pensionārs E. Pomerancis ir sašutis, ka tiem, kuri visu mūžu ir slinkojuši, gandrīz tādi pati pensija kā tiem, kuriem ir 45 darba gadi. “Tā ir netaisnība! Tagad viņi tēlo bomžus. Lai iet un strādā! Krievu laikā tos uzreiz iebāza aiz žoga un dabūja krāmēt ķieģeļus. Vēl viena šausmīga netaisnība: tie, kuri kādreiz sagrāba lielos dzīvokļus, tagad bļauj, ka nevar samaksāt īri, bet tajā laikā viņi teica: man ir četristabu dzīvoklis, man ir trīsistabu dzīvoklis. Toties tos, kuriem ir daudz bērnu, iebāž vienā istabā.”

Satrauc garās rindas
Nedrošības sajūtu rada arī pašreizējā situācija Latvijas medicīnas sistēmā. Paļāvības uz to nav gandrīz nevienam no aptaujātajiem. “Tāda, kāda šobrīd ir medicīnas sistēma – tās ir šausmas. Man vajadzēja tikt pie acu ārsta, Liepājā zvanīju gan uz Metalurgu slimnīcu, gan uz Republikas ielu, gan uz Aldaru ielu – rindā bija jāgaida mēnešiem, beigās aizgāju uz optikas salonu. Medicīna ir zem katras kritikas,” novērojusi zoodārza darbiniece.
Arī topošā veterinārārste K. Cālīte pievienojas, ka pagaidām šī nozare ir ļoti nesakārtota. “Kamēr nebūs kāds ļoti uzņēmīgs un spējīgs cilvēks, kurš vēlas pamatīgi mainīt visu sistēmu, tikmēr nekas pozitīvs nebūs sagaidāms.”
“Man daudz nekas nav bijis vajadzīgs, bet es nojaušu, ka ir diezgan traki, jo daudzi ārsti nav pieejami. Ar katru dienu var just, ka paliek aizvien trakāk,” novērojusi pedagoģe A. Mētra.
“Tās rindas jau ir nejēgā. Es nezinu, vai tas ir speciāli taisīts. Īsti riktīgi tas nav. Ar ģimenes ārsta nozīmējumu tikai pēc pusmēneša varu tikt pie kardiologa. Un ja pa to laiku atstiepju pederi, kas tad būs?” pasmej pensionārs E. Pomerancis.
Uz Latvijas ārstiem paļaujas mākslinieks H. Erbs: “Varbūt mēs neesam tik attīstīti tehnoloģiju jomā un neesam tik nodrošināti, bet cilvēciskā faktora ziņā dakteri mums ir ļoti labi. Man bija apdrošināšana, un es tiku visur, kur vajadzēja. Pieņemu, ka rindas ir ļoti lielas un tagad ir ļoti liela neskaidrība. Iedomājies, ka esi slims, vajag uztaisīt asins analīzes, bet ģimenes ārsts pasaka, ka vairs nav kvotas. Ko tad darīt? Mirsti nost! Tas ir vienkārši briesmīgi.”

Teroristiem neesam interesanti
“Kursas Laiks” jautāja, cik iespējama Latvijā ir līdzīgu notikumu attīstība kā Briselē? “Visādi var būt. Domāju, ka mēs neesam tik lieli, lai kāds kaut ko tādu šeit darītu. Bet neesmu par to pārliecināta, daudz kas var notikt,” tā A. Mickāne. Situāciju komentē arī studente K. Cālīte: “Es domāju, ka pagaidām Latvija kā valsts nepiesaista tik daudz uzmanības, lai mums būtu ļoti jāuztraucas. Protams, iespējams ir jebkas, bet, tā kā esam Eiropas Savienībā un NATO, iespējamība ir mazāka.”
Bažas manāmas arī skolotājas A. Mētras viedoklī: “Man liekas, ka cilvēki ir par daudz sajaukušies, nezinu, vai tas var labi beigties. Šeit laukos gan diez vai kaut kas tāds varētu notikt.”
Mākslinieks teic, ka Latvija kā valsts teroristiem nav interesanta. “Lielāku popularitāti un atpazīstamību viņi var iegūt valstīs, kurām ir lielāks reitings nekā Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai. Viss pamazām mainās un virzās, kaut kad tas viss var skart arī mūs,” tā H. Erbs. Līdzīgi domā students Kārlis Krauze: “Pagaidām teroristi mūs neapdraud, bet pēc gadiem viss kaut kas var notikt. Aizvien vairāk iebraucēju brauks uz Latviju.”

Dabas katastrofas nesatrauc
Statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji baidās gan par savu sociālo un ekonomisko drošību, gan arī tādām dabas parādībām kā zemestrīces. “Kursas Laika” aptaujātie cilvēki vien izsaka teorētiskas bažas, nesaredzot reālus draudus. Dabas parādības iespējamībai Latvijā īsti netic arī A. Mickāne: “Pirms pāris gadiem kādas trīs balles it kā bija, mazliet drebināja. Tīri ģeogrāfiski mēs neesam tādā vietā. Mums ir paveicies. Domāju, ka pie mums tā nevarētu notikt, jo nav kalnu. Varbūt mazliet varētu padrebināt, līdz tām trim ballēm. Bet viss jau var mainīties, nekas nestāv uz vietas.”
Līdzīgi domā arī A. Mētra: “Nedod Dievs! Bet kas zina, viss kaut kas notiek.” Mākslinieks H. Erbs ir tiešs: “Bez šaubām. Pasaule vispār var aiziet postā, bet šaubos, vai mums būs zemestrīces.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cik droši jūtaties?

Kategorijas