Satver glezniecības mūza

2016. gada 29. aprīlis 07:00

863

Ne tik bieži dzirdēti gadījumi, kad mūža otrajā pusē negaidīti uzplaukst iepriekš nenojausts talants. Tā noticis ar liepājnieku Juriju Požņinu. Tehniski domājošajam un ar mākslu iepriekš nekādi nesaistītajam kungam pēkšņi “parāvās vaļā” interese un prasme gleznot.

Jurijs Požņins stāsta, ka gleznot sācis pirms trīs gadiem. Jau agrāk nopircis Benitas Bitānes gleznu istabas interjeram. Reiz māsa uz to skatījusies un teikusi, ka arī tā varētu. Viņai neesot sanācis, bet, kad otu rokā ņēmis Jurijs, izdevies tīri labi. Un viņu “satvērusi” vēlme gleznot vēl un vēl. Tikai tagad tā nedaudz palaidusi vaļā.

Paņem skaistākās
Pirms dienesta armijā Jurijs strādājis par atslēdznieku “Sarkanajā metalurgā”, pēc tam mašīnbūves rūpnīcā un vēlāk kā dažādu apsardzes iestāžu darbinieks ierīkojis un apkalpojis signalizācijas sistēmas. Par mākslu tad nav interesējies nemaz. Viņš neatminas, kā ar zīmēšanu veicies skolas gados un kāda šai priekšmetā bijusi atzīme.
Gleznojamo ainu Jurijs noskata internetā – tur pilns ar skaistām fotogrāfijām. Gleznošanas tehniku arī apguvis no interneta – tur visu varot izlasīt. Pašu pirmo darbu tagad vērtē kritiski, bet izmest esot žēl.
Viena glezna top pāris dienās, un dzīvoklī tās krājas kaudzē. Skaits jau pārsniedzot simtu. Jurijs spriež: ja gleznas nebūtu izdevušās un pašam nepatiktu, tad droši vien šo nodarbi būtu ātri metis pie malas.
Daudzas uzdāvājis radiem un draugiem. Iepazinuši Jurija vaļasprieku, tagad paši uzprasot pa bildei un paņemot pašas skaistākās. Gleznotājs neslēpj, ka ir žēl tās atdot.
Jurijs atzīst, ka gleznošana nav lēta nodarbe – vajadzīgas eļļas krāsas, otas, rāmji, ko no sagatavēm izgatavo pats. Lai kaut nedaudz kompensētu izdevumus, piedāvājis savus darbus mākslas veikalam un, lai viss būtu legāli, reģistrējies kā pašnodarbinātais.

Galvu nemoka
Gleznās redzami galvenokārt dabas skati, cilvēki vēl ne tik labi sanākot. “Kāpēc mocīt galvu?” Jurijs teic, vaicāts par paša izdomātiem sižetiem un kompozīcijām. Un spriež, ka priekšā noliktu puķi varētu uzgleznot – roka “iesista”, kāpēc gan ne?
Daudzās gleznās attēlota jūra visdažādākajās izpausmēs. Arī tās tapušas pēc fotogrāfijām, un dzīvesvietai tuvo jūru dabā gleznot Jurijs pagaidām negrasās. Vien spriež, ka arī īstie mākslinieki maz dodas plenēros, bet glezno pēc attēliem.
Jurijs savus darbus labprāt izliktu izstādē, lai skatās ne tikai savējie, bet nezina, kā to izdarīt. Viņš labprāt uzzinātu, ko par viņa gleznām saka plašāks cilvēku loks – patīk vai nepatīk. Griboties dzirdēt arī kāda profesionāļa domas. “Varbūt nav vērts ar to nodarboties?”
Jurijs neizslēdz iespēju, ka vēlme gleznot pāries tikpat pēkšņi kā sākusies. Vasarā vairāk laika būs jāvelta dārziņam Šķēdē, kur kundze audzē dārzeņus, bet Jurijs tur rūpi par 15 dažādu šķirņu ābelēm un bumbieri, uz kuras sapotētas sešas šķirnes.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Satver glezniecības mūza

Kategorijas