Dārzs, kur vadītājs pastaigājas ar vilku un visu vēro lāči

2016. gada 29. aprīlis 07:00

5983

Dārzs, kur vadītājs pastaigājas ar vilku un visu vēro lāči

Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē “Cīruļi”, kas atrodas Kalvenes pagastā, pavasara rosība kļūst arvien skaļāka un daudzveidīgāka. Mazuļi dzimst un šķiļas, pieaugušie vairāk uzturas saulē un izzina teritoriju.

“Lai gan ziema bija “mīksta”, lāči kā oktobra beigās iegāja gulēt, tā līdz februāra beigām bija vienā mierā,” stāsta filiāles vadītājs Arnis Bergmanis. Tā reti kad esot bijis. Uz Lieldienām lāču mājoklis uzposts ar jaunu šķeldu un “dzīvojam tik nost”. Tā izvietojums un koku stumbri, kuros pakāpties, lāčiem dod iespēju būt kā dispečeriem, kas redz un novēro plašākā apkārtnē notiekošo. Arnis spriež, ka salīdzinoši nelielajā teritorijā lāčiem dzīve ir interesanta. “Nav jau vāvere,” viņš mierina, kad “Kursas Laiks” interesējas, vai lācim nevar ienākt prātā taisīt pamatīgu lēcienu un nokļūt uz norobežojošās ārsienas.
No sākotnējā trijnieka te mīt Toms un Tīna, kā arī viņu meita Āce. Vecākiem ir jau 20 gadu. Ja veselība laba, lācis zoodārzā varot nodzīvot vismaz 40 gadu. Par precinieku Ācei un brūno lāču pavairošanu netiek domāts, jo pēc šā dzīvnieka zoodārzos neesot pieprasījuma. “Lācis ir ļoti viltīgs un neaprēķināms radījums, nekad neizrāda emocijas,” raksturo Arnis. Tāpēc dzīvnieku kopējiem vienmēr jāievēro stingri drošības pasākumi. Lāči pamanoties nolaižamajos režģos iebāzt kādu kauliņu vai šķēpeli un tad ar baudu noskatoties, kā cilvēki pūlas šķērsli dabūt ārā.

Pārgrupējas paši
Dienu pirms “Kursas Laika” viesošanās “Cīruļos” notikusi liela pārvietošanās un dzīvnieku apmaiņa ar Rīgas zoodārzu. Ar mērķi nonākt Somijā atdoti divi āpši – puisis un meitene. Savukārt viena lūšu meitene ceļos uz Japānu, otra – uz Poliju. Jau janvārī no Somijas atvesta aļņu meitene, lai nomainītu bojā gājušo. Maiņa notikusi ar Kamerūnas aitām un alpakām, kiangu aplokā izlaists baltpurna briedis. Pērn šajā aplokā vajadzējis atšķirt puikas un vairākas meitenes, bet tas ar ierasto metodi nav izdevies, “lielais bars spēlēja mums līdzi”. Izdomājuši citādu paņēmienu – sabūvējuši ierobežojošus žogus, bet 30. decembrī kiangi paši no sevis sagrupējušies vajadzīgajā veidā.
Līdzīgi gājis ar lūšiem. Lai tos nošķirtu, divas nedēļas būvējuši ļoti sarežģītu sistēmu, ko nav izdevies pielietot. Kādu nakti lūšu puikas paši aizgājuši uz jauno vaļā atstāto voljeru, atlicis vien aizvērt vārtus.
Putnu mājā uz olām sēž un perē melnie grifi, un trešo gadu ir cerība uz mazuli. Pēcnācēji varētu būt arī baltgalvu grifiem un klinšu ērgļiem. Ar putniem ir sarežģīti, atzīst Arnis. Putnu pārim jāizveidojas un jāsarod, bet kopējiem jāatrod knifi, kā tam pa prātam palīdzēt uzbūvēt ligzdu. “Visādi tur iet, bet panākumi arī ir.”
“Cīruļos” jau aizvadītas Putnu dienas, divās dienās uztaisīti 170 putnu būri. Šāds pasākums organizēts otro reizi, un zoodārza darbinieki sapratuši, ka apmeklētājiem tas patīk un ir vajadzīgs. Visu laiku skanējusi āmuru klaudzoņa. Interesentiem pastāstīta atšķirība starp dažādu sugu putnu mājvietām un iemācīts tās pareizi uzbūvēt. No sagatavēm sanaglotos būrīšus gatavotāji ņēmuši līdzi uz mājām. Arnis pat dabūjis steigšus zāģēt papildus būrīšu detaļas.

Spļāvienu sagatavo
Viens no “Cīruļu” lepnumiem ir ‘Latvijas zilo’ ganāmpulks. Latvijā tas esot vienīgais, kurā ir tikai zilās govis, un ģenētiski daudzveidīgākais. Divi zilie buļļi dosies uz mākslīgās apsēklošanas staciju spermas nodošanai. “Zilajās govīs esam iekrampējušies un vaļā nelaižam. Kādam tas ir jādara,” ar pārliecību saka vadītājs.
Dīķī dzīvo gulbis ar traumētu spārnu. Tas šeit nokļuvis no Aizputes, kur pusotru gadu mitis kopā ar vistām. Trušu mītnē daudz tādu, kuri kļuvuši nevajadzīgi izaugušajiem bērniem.
Kamerūnas kazas aukstuma dēļ vēl laukā nelaiž. Aitām sāks dzimt jēri, kas jāsargā no kraukļiem un kovārņiem. Tie esot šeit sadalījuši “ietekmes laukumus”, bet, kad barību lūkot atlido jūras ērglis, kopīgi aizstāv savu teritoriju. Pirms vairākiem gadiem kāds lielais ērglis tā sasists, ka iekritis vilku aplokā. Cilvēku izglābts un atveseļots, pēc pāris mēnešiem tas bijis gatavs atkal doties dabā.
Vārda došana dzīvniekam visbiežāk notiek spontāni. Piemēram, vienam no jaunajiem kiangiem dots vārds Pūķis, jo pūtis pa nāsīm ārā ko tvaikam līdzīgu. Arnis stāsta, ka divus kiangu tēviņus nedrīkst turēt kopā. “Tas beigsies ar to, ka paliks viens.” Tie pamanoties izplēst viens otram gabalu miesas pat caur atdalošiem metāla režģiem.
“Pret apmeklētājiem viņš ir paijiņa, bet uz kopējiem spļauj.” Tas ir stāsts pa lamu tēviņu, ko arī tur atsevišķi. Spļāviens tiekot gatavots pāris minūtes – kuņģa sula ar zāli un sienu.

Uzaug pie cilvēkiem
Vilcēns Ķoniņš pagājušā gada jūnijā Vandzenē kā mazulis atrasts, iepinies novadgrāvja zālē. Kad atvests uz “Cīruļiem”, tam tikko atvērušās acis un līdz janvāra beigām dzīvojis Arņa istabā. Tagad divas reizes dienā Ķoniņš iet ar Arni pusotras stundas pastaigā un līdz šim neesot izrādījis agresijas pazīmes – ir ļoti mierīgs un nosvērts. “Ķoniņ, tu esi supervilks!” uzslavē saimnieks. Nākotnē viņš būšot jaunais zoodārza vilku tēvs.
Ieraugot mazus bērnus, Ķoniņš “pilnīgi kūst”, bet, protams, klāt netiek laists. Kad bijis maziņš, reiz nobijies no zilo govju māvieniem un pazudis no redzesloka. Tās dienas vakarā kaimiņu mājas bērni sakāpuši ķiršos un pēkšņi māte izdzirdējusi nelabus kliedzienus: “Vilks!” Pēc tam stāstījuši, ka atnākusi sieviete no zoodārza, pasitusi vilku padusē un aiznesusi. “Ja uzrakstītu visu, kas pa šiem gadiem bijis, kaut kas labs sanāktu,” piekrīt Arnis, kad ierosinu viņam savus piedzīvojumus aprakstīt grāmatā.
Apmeklētāju skaits “Cīruļos” nemazinās, pēdējos piecus gadus bijis ar pluszīmi un pērn sasniedzis aptuveni 16 tūkstošus. “Tie, kuri staigā ar interesi, šeit pavada pusi dienas,” novērojis Arnis.
Ikdienas pienākumi un darbs ar esošajiem putniem un dzīvniekiem neļaujot domāt par vēl kādas ekspozīcijas veidošanu. Visu laiku kaut kas jāremontē un jāuzlabo. Uzkrājot pieredzi, kļūst vieglāk tikt galā ar dažādām situācijām un darbiem.
Vasarā līdzās teritorijas uzturēšanas pasākumiem – pļaušanai un ravēšanai – būs arī barības sagāde lauksaimniecībai atvēlētajās platībās. Vēlais pavasaris Arnim pa prātam, jo neizkaltīšot sējumi. Barību galvenokārt izaudzē paši. Dārgi šai ziņā ir plēsīgie putni, jo pārtiek vienīgi no gaļas. Citiem tā ir kā viena no ēdienkartes sastāvdaļām. Biezpiens, kas ražots no pašu ganāmpulka piena, garšojot visiem.

+ 8

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dārzs, kur vadītājs pastaigājas ar vilku un visu vēro lāči

Kategorijas