Saņemam mazāk, pērkam dārgāk, nodokļos maksājam vairāk

2016. gada 9. maijs 07:00

267

Saņemam mazāk, pērkam dārgāk, nodokļos maksājam vairāk

Pavisam nesen man no Dānijas piezvanīja studiju biedrs Ansis Jaunākais. Bija saskatījies mūsu mobilo operatoru lielīgās reklāmas un teic, ka viņam visa tā zvanīšanās sanāk lētāk nekā man. Vārds pa vārdam – par algām, cenām un nodokļiem nonācām pie mazliet plašākām patiesībām par to, kā mūs Latvijā diskriminē, salīdzinot ar vecās Eiropas valstu pilsoņiem. “Saproti, kā iznāk – pārtika te Dānijā man iznāk lētāk, bet pēc nodokļu nomaksas naudas paliek pāri daudz vairāk. Tiesa, es neesmu bagātnieks, bet dzīvoju mājā, kur ir vietas manām trim meitām. Sieva nestrādā, saņem valsts stipendiju un mācās autovadītāju kursos. Mums nekad netrūkst maizes, un man atliek laika makšķerēšanai. Tas, ka mūs, aizbraucējus, Latvijā saukā par nodevējiem, nav pareizi. Es vienkārši neesmu muļķis. Man ir trīs bērni un, ja vīrietim Latvijā ir jāuztur trīs bērni, tad ir vairāki ceļi. Pirmais – izbraukt uz ārzemēm vienam un ar laiku zaudēt ģimeni. Otrais variants – izbraukt ar visu ģimeni. Trešais – palikt Latvijā un gaidīt, kad sieva pasaka, ka neesi nekam derīgs. Parēķini pats!” saka A. Jaunākais.

Jābēg no Latvijas
Tad arī sākām rēķināt kopā. Par pamatu ņēmām summu, ko valsts paredz vienam bērnam no viena vecāka kā alimentu maksājumu. Tas ir aptuveni 110 eiro. Ja trīs bērni – tad diviem vecākiem mazuļiem vien mājās jāpārnes 660 eiro. Ievērojot, ka pieaudzis cilvēks patērē mazliet vairāk, uz katru pieaugušo likām pa 200 eiro. Tātad ģimenes ienākumiem ar trīs bērniem skaidrā naudā ir jābūt lielākiem par 1000 eiro. “Tā ir minimālā summa, nevis kaut kāds labklājības rādītājs. Diemžēl ar šo summu cilvēks nevar mēģināt nopirkt dzīvokli, lai uzsāktu savu dzīvi, un, nedod Dievs, kāds no vecākiem saslimst vai zaudē darbaspējas uz laiku,” tā A. Jaunākais.
Viņš uzskata, ka ģimeņu nesaskaņas Latvijā sakņojas galvenokārt apstāklī, ka trūcīgāka ģimene nevar sev nodrošināt elementāras lietas. “Tādēļ jau dzimtenē šķiras kā negudri. Sievietes meklē īsto veci, bet vīrieši brauc uz Angliju, Dāniju, Vāciju un, kam palaimējas, uz Norvēģiju,” tā uzskata ekonomiskais bēglis no Latvijas, lai gan pats nav mierā, ka viņu šādi apsaukāju. Sak, Eiropa jau ir vienota, un to nevar uztvert kā atsevišķas daļas. Vienkārši latvieši savā zemē tiekot diskriminēti.
Dažādos avotos tiek minēti dažādi dati un par dažādiem laika periodiem, bet kopumā ir norāde, ka teju puse noslēgto laulību tiek šķirtas. Tiek minēti visdažādākie iemesli. Interneta portālos, pētot problēmu, vaino vīriešus. Vīrieši esot mazāk izglītoti, pārlieku lietojot alkoholu, viņi esot vardarbīgi, spēlējot azartspēles, nemīlot bērnus, ejot pie citām sievietēm vai vienkārši esot ar nelāgu, specifisku smaku un tādēļ jāšķiras, bet ģimenes kopējie ienākumi kā iemesls nepavīd.

Algu diskriminācija
Pērn augstākais vidējais bruto algas novērtējums, ko atradu Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, bija 900 eiro. Tātad uz rokas tas nozīmē 637,48 eiro. 2015. gada decembris būtiski neatšķiras no šodienas. Ja abi cilvēki ģimenē saņem šo vidējo algu, tad var izdzīvot. Nelaime ir tā, ka vidējo algu rēķina no lielākām un mazākām algām. Šeit vietā pērn kādā no “Kursas Laika” aptaujām dzirdētais: “Saskaitiet Straujumas un apkopējas algu, sanāks laba vidējā alga!” Otrkārt, Rīgā un citās pilsētās arī vidējā alga ir par mazu, lai kultos pa dzīvi ar trīs bērniem. Mans sarunu biedrs pirms izbraukšanas no Latvijas Rīgā uz rokas saņēmis teju 700 latu, toties sieva bērnudārzā saņēmusi tā laika minimālo algu. “Nu nevarējām mēs galus kopā savilkt, kaut arī tad nebija trešās meitiņas,” saka A. Jaunākais.
Pats esmu strādājis Lielbritānijā, kur mēnesī saņēmu aptuveni 1000 eiro uz rokas. Latviešu ģimenes kaimiņos dzīvoja kotedžās gluži kā angļi, un galvenais, ko visi atzina, Latvijā no algas nav pieticis elementārām vajadzībām – pārtikai, drēbēm, sakariem, transportam. Anglijā maniem paziņām šādu problēmu nebija, lai arī lielākā daļa strādāja par minimālo likmi – aptuveni sešas britu mārciņas par darba stundu.
Gan sarunā ar studiju biedru, gan ar citiem ārzemēs dzīvojošiem algu atšķirība ir pirmā, kuru piemin. “Tā ir algu diskriminācija atkarībā no dzīvesvietas Eiropas Savienībā, un par to būtu jārunā skaļi, citādi drīz Eiropā tādos reģionos kā Latvija cilvēku vienkārši nebūs. Nedrīkst būt tā, ka trūkst naudas, lai bērnu palaistu uz skolu. Tā vietā grib Stambulas konvenciju,” uzskata A. Jaunākais.

Cenu diskriminācija
Jau pašā sarunas sākumā konstatējām, ka pārtiku Dānijā iespējams nopirkt lētāk. To pašu varu teikt no savas pieredzes Lielbritānijā. Ir tikai jāpameklē, kurā veikalā, ko pirkt. Nav arī noslēpums, ka Priekules un Rucavas novada ļaudis daudz labprātāk brauc iepirkties uz Palangu, Klaipēdu un Skodu nekā uz Liepāju. “Tur ir lētāk un lielāka izvēle,” atklāja kāda Priekules novada iedzīvotāja. “Kursas Laikā” šī cenu atšķirība atklājas intervijās ar pierobežas iedzīvotājiem.
Tirgotāji cenas pamato ar mazāku tirgu, lielākiem nodokļiem un birokrātiskām prasībām. Patiesībā nav būtiski, kādēļ, fakts ir, ka pārtika maksā tikpat vai dārgāk nekā Dānijā vai Lielbritānijā, nerunājot par to, ka mūsu valsts iedzīvotāji saņem divas, trīs un pat četras reizes mazākas algas nekā vecās Eiropas valstīs.
Patieso ainu atklāj cenu diskriminācijas jēdziena atšifrējums. “Cenu diskriminācija ir atšķirīgu cenu noteikšana vienādas nozīmes precēm vai pakalpojumiem atkarībā no to kvalitātes, pirkšanas daudzuma, tirgus vietas un citām pazīmēm. Cenu diskriminācija paredz, ka dažādu cenu veidošana nav saistīta ar uzņēmuma izmaksām, kas rada papildu izdevumus. Vienkāršas tirdzniecības gadījumā cenas nemaina. Izmantojot cenu diskrimināciju, uzņēmums var panākt lielāku peļņu. Pašu jēdzienu šobrīd lieto piesardzīgi, to aizstājot ar jēdzieniem ieņēmumu vadība, ražīguma vadība vai tirgus segmentēšana,” teikts interneta vietnē “Wikipedia”. Tieši ar tirgus segmentēšanu nodarbojas lielie pārtikas tirdzniecības tīkli. “Maize Latvijā ir dārgāka, lai kāds gūtu lielāku peļņu,” uzskata studiju biedrs.

Nodokļu diskriminācija
Daudzviet Eiropā ir progresīvā nodokļu sistēma. Tas nozīmē, ka ir kāds minimālais ienākumu daudzums, uz kuru attiecas minimāls nodokļu apjoms. Ļoti populāri Latvijā ir atsaukties uz vispārējo ienākuma nodokļa procentu, kas mums, iepretī citām Eiropas valstīm, ir zems, toties attiecas teju uz visiem vienādi. Vairumā veco Eiropas valstu ienākuma nodoklis pieaug proporcionāli cilvēka gada ienākumu lielumam. Otrkārt, vecajā Eiropā eksistē daudz plašāka nodokļu atlaižu sistēma, kas trūcīgajiem ļauj saņemt gandrīz visu nopelnīto. Lielbritānijā nodokļu atlaides iespējams saņemt simtos dažādu gadījumu, sākot ar uzturamajiem un beidzot ar mājokļu lietām. Eksistē pat jēdziens “Tax credit”, kas pieļauj mazas algas saņēmējam nodokļus uzreiz nemaksāt, ja jau sākumā zināms, ka viņš daudz nenopelnīs. Galabeigās iznāk, ka cilvēks, kuram ir vienīgais mājoklis, krietns bērnu pulks un šādi tādi sociālie pienākumi, no minimālās algas nemaksā pilnīgi neko vai dažus desmitus mārciņu nodokļos.
Jāpiebilst, ka nozīmīgākā daļa ir sociālais nodoklis. Tā, lai saņemtu savus 1000 eiro mēnesī, Lielbritānijā nodokļos, nesaņemot nekādas atlaides, samaksāju ne vairāk kā 300 eiro. Turklāt saņēmu nodokļu atmaksas paziņojumu un gada beigās man izmaksāja vairākus simtus mārciņu atpakaļ. “Dānijā 1000 eiro ienākumi nav iedomājami. Es vienkārši tādus cilvēkus nepazīstu. Ja tādi ir, tad viņiem valsts kaut ko piemaksā, jo viņi patiešām ir trūcīgi,” komentē A. Jaunākais.
Salīdzinājumam, ja Latvijā kāds saņem 1000 eiro lielu algu mēnesī, tad darba algai pirms nodokļu ieturēšanas jābūt 1427 eiro, bet darba devējam šāds darbinieks izmaksā 1764 eiro. Atliek secināt, ka, Lielbritānijā strādājot, maksāju krietni mazākus nodokļus. Par to, starp citu, liecina savulaik nerealizētā VID iniciatīva piedzīt no ārvalstīs strādājošiem nodokļu starpību.
Visticamāk arī uzņēmējiem ir, ko teikt par sociālā nodokļa maksājumu par darba ņēmēju. To katrs savai algai viegli var izrēķināt VID mājaslapā – sadaļā “Algas kalkulators”.
Sarunu ar savu studiju biedru noslēdzu ar secinājumu par vēl vienu diskrimināciju, kura tiek realizēta Latvijas teritorijā. Trūcīgāko algu saņēmēji maksā nejēdzīgu ienākumu daļu nodokļos. Turpretī viņu radi, draugi un paziņas vecās Eiropas valstīs no divkārt lielākas minimālās algas nodokļos maksā daudz mazāku daļu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Saņemam mazāk, pērkam dārgāk, nodokļos maksājam vairāk

Kategorijas