Kopīgi tirgosies zem Jumīša

2016. gada 11. maijs 07:00

637

Grobiņas novadā ir nodibināta mājražotāju un amatnieku biedrība “Grobiņas spēkavots”. Tās biedri savu produkciju plašākam pircēju lokam prezentēs jau šomēnes, bet ar veikala izveidi vēl jāpagaida.

Ideja par novada mazo lauksaimniecības produkcijas ražotāju apzināšanu dzimusi laikā, kad Dace Lēvalde bija Grobiņas Uzņēmēju kluba prezidente. Toreiz tā nav īstenojusies, bet tad šajā lietā nākusi pašvaldības iniciatīva. Dace apņēmusies noorganizēt pirmo tikšanos un joprojām ir ass, ap kuru biedrība veidojas un attīstās.
“Likās, ka mājražotāju apzināšana būs vienkārša, bet tā nebija,” viņa atzīst. Zināmi bija tie, kuri paši sevi parāda un reklamē, grūtāk ar tiem, kuri darbojas šaurā lokā, un Dace spriež, ka joprojām visi nav uzrunāti. Arī par piedalīšanos pirmajā sanāksmē katrs bijis jāuzrunā personīgi.

Piesakās svētkiem
Nu aktīvākie jau izveidojuši biedrību. Tā dibināta 23. martā, un tai dots nosaukums “Grobiņas spēkavots”. Zāļu tēju ražotājas Dzintras Zīvartes priekšlikums guvis lielāko atsaucību, jo ietver mājās ražoto produktu būtību – nākuši no zemes un dod spēku. Dace ar prieku secinājusi, ka dibinātāji visi ir aktīvi un ieinteresēti. Pašlaik biedrībā ir 15 dalībnieki, veidojas savstarpēja uzticība. “Esam jau apstiprināti kā dalībnieki vairākos pasākumos.” Biedrība ar savu stendu un Grobiņas novada pašvaldības atbalstu piedalīsies Kurzemes Uzņēmēju dienās 27. un 28. maijā Liepājas Olimpiskajā centrā.
Biedrība tirgosies arī Grobiņas pilsētas svētkos un Līvas ciema svētkos Liepājā. Kopīgās tirdzniecības mērķis: lai mazajam ražotājam būtu vairāk laika strādāt, lai nebūtu pašam vienmēr sava produkcija jātirgo. Biedrība deleģēs pārstāvjus, kuri katrā reizē varēs to darīt un pārstāvēt visus biedrus.
Plāni ir lieli, un biedrības aktīvisti tiekas katru nedēļu. Mārtiņš Vītols spriež, ka pozitīva tikšanās reižu iezīme ir mājražotāju savstarpējā aprunāšanās. Jāiepazīst vienam otra produkcija, lai zinātu, kā tirgū piedāvāt. Jau gatavs logotips ar spēka zīmi – Jumi. “Smejamies, ka tas ir jumts, kas mūs sargā.”

Piedāvājumā trūkst gaļas
Dace spriež, ka šāda biedrība Grobiņas novadam ir ja ne pirmajam Kurzemē, tad bijušajā Liepājas rajonā gan. Lai sasniegtu lielāku mērķi – iekārtotu savu veikalu, nepieciešams plašāks sortiments, bet “tas ir nākotnes jautājums. Soli pa solim ejot, var daudz ko sasniegt”. Pirmais stends jau izvietots “Jura staļļu” tūrisma objektā “Ivetas ķēķis”, kura saimniece Iveta Kalita ir biedrības biedre.
Biedrības mājražotāju piedāvājumā ir govs un kazas piens, sieri, olas, medus, tējas, dārzeņi, augļi, būs arī maize. Produkts, kura pietrūkst, ir gaļa, un to pircēji pieprasot visvairāk – gan svaigu, gan pārstrādātu. Pērn Dace bijusi uz semināru, kurā mājražotāji iedrošināti pārstrādāt produkciju savās virtuvēs, bet nu jau klāt nākušas papildu prasības. Iespējams, tas ir lielražotāju lobijs, lai bremzētu nevēlamos konkurentus. Sodu sistēma arī tāda, ko lielie var samaksāt, bet mazajiem nozīmē bankrotu.
Biedrība piedalīsies “Leader” projektu konkursā, lai iegādātos teltis, galdus un citu izbraukuma tirdzniecības vietai nepieciešamo inventāru.

Paņems kaimiņa medu
Kazkopības saimniecības “Baroni” īpašnieks Rolands Ekšteins atklāj, ka biedrības nepieciešamība ir viņa ideja. Vairāku gadu garumā viņš saskāries ar mājražotāju galveno problēmu – produktu realizāciju. Piemēram, pirms Līgo svētkiem saņēmis uzaicinājumu vest kazas sieru uz vairākiem tirdziņiem, bet tie notiek vienlaikus un viens uz visām pusēm tikt nevar. Arī uz tiešās pirkšanas pulciņiem Rīgā izdevīgāk būtu vest vairākiem reizē – ietaupītos laiks un transporta izmaksas. “Tirgojot savu sieru, es varu paņemt klāt arī kaimiņa medu,” Rolands uzsver kooperēšanās priekšrocību. Arī kopīga aprīkojuma, piemēram, saldētavas, izbraukuma tirdzniecībai iegāde būtu izdevīga. “Mājražotāji nav tik bagāti, lai katrs pirktu individuāli.” Saimnieks spriež, ka līdzdalība biedrībā mājražotājiem var būt kā pārejas posms, kamēr viņi izaug par spēcīgiem ražotājiem. Kopīga darbība arī ļauj stāvēt pretī attīstību bremzējošajām prasībām. “Mūspusē ražo labas lietas, bet tās nekur nevar redzēt. Veidojas apburtais loks: neražo, jo nevar iztirgot.”

Bērni izglītos vecākus
Arī Dace cer, ka biedrība mājražotājiem dos lielāku drosmi izpausties un nekautrēties savus produktus piedāvāt pircējiem. Ir ideja veikt izglītojošo darbu, un to vislabāk esot virzīt caur bērniem, jo “viņi jaunās tendences ļoti akceptē, viņiem ir svarīgi būt veseliem un laimīgiem un viņi ir tie, kas pamāca arī vecākus”. Tam varētu kalpot izzinošās darbnīcās, kurās bērniem pašiem pamēģināt, piemēram, pagatavot sieru vai īstas šokolādes konfekti.
Dace teic, ka biedrību vada pagaidām, kamēr tā nostabilizēsies un izvirzīs savu līderi, un smej, ka citādi pašai jāsāk ko mājās ražot, jo viņas biznesa joma ir autodetaļu tirdzniecība.
“Ir svarīgi atgriezt ticību saimniekošanai un mājražošanai,” uzskata Dace. Tirgū to dažkārt sabojājusi negodprātība – svešas mantas uzdošana par savējo.
Sākums ir diezgan cerīgs, vērtē Rolands. Viņa idejas jau sniedzas tālākā perspektīvā, proti, biedrībai iegādāties furgonu, ar kuru apbraukāt un savākt mājražotāju produkciju. “Leader” projekts atbalstu šādam pasākumam pašlaik neparedz.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kopīgi tirgosies zem Jumīša

Kategorijas