Tirgus prasa daudzveidību

2016. gada 11. maijs 07:00

649

Inese un Uģis Lankas netiecas uz lielas saimniecības izveidi, dara tik, cik pašu spēkiem var iespēt. Saražotās produkcijas noietam nepieciešama daudzpusība, un tas liek audzēt visas pamatkultūras.

Pavasara darbi Durbes novada ZS “Purmaļi” uzņem apgriezienus. Zirņi un pupas aukstajās dienās vēl nesteidza dzīt asnus, nu tām pievienojušās galda bietes, dilles un citi uz lauka sētie dārzeņi un zaļumi. Bet siltumnīcā izaugušie kāpostu dēsti jau tik lieli, ka saimniece Inese Lanka bažījas, vai pircējiem tie nešķitīs par lielu. Gurķu dēsti tiek sargāti, virsū uzliekot nogrieztas plastmasas pudeles. Ar stādiem dažbrīd esot kā ar bērniem. “Siltā vakarā neapsedzu, bet naktī pamostos un domāju – ak, šausmas, tiem taču noteikti ir auksti.”

Tirgo komplektu
Siltumnīcā zied zemenes, un Inese atradusi jau vienu palielu ogu. Viņa cer, ka mazmeitas dzimšanas dienā maijā būs gatavas pirmās ogas, un ir gatava, ka, tirgū aizvestas, tās tiks uzņemtas kā importa produkts.
“Zeme ir super, mitrums tieši tāds, kā vajag,” vērtē saimnieks Uģis Lanka, kultivējot augsni vēl palikušajiem kartupeļiem. Daļa jau iestādīta – ‘Gala’, ‘Laura’, ‘Vineta’. Saimnieks spriež, ka kartupeļus pilsētnieku ēdienkartē izspiež griķi un makaroni. Esot radušās teorijas par kartupeļu it kā nevēlamo ietekmi uz cilvēka organismu.
Ar kartupeļiem vai āboliem vien neko neietirgosi, tāpēc Lankas cenšas dārzeņu kultūras dažādot. “Vajag komplektiņu, tad aiziet,” zina saimnieks. Vasarā tirgū arī vairāk pircēju, bet ziemā “ir bēdīgi”. Lankas ir uzticīgi Annas tirgum Jaunliepājā, taču saviem pastāvīgajiem klientiem nevarot solīt, kurā dienā ieradīsies. “Vasarā – kad lietus līst, ziemā – kad saule spīd.”
Tirgū dūša apskrienas ievesto produktu priekšā. Tik daudz darba ielikts, lai izaudzētu pirmos dārzeņus, bet tie pret importa grēdu izskatās niecīga čupiņa. Dzirdētas dažādas replikas, piemēram, “Kas tad tur – salasa pa zemi ābolus un tik dārgi pārdod!” “Izaudzē papriekšu!” griboties atbildēt.
Produkcijai netrūkst arī postītāju. Te kaimiņa govis pagrauž kāpostus, te saknes sarok mežacūkas. Jaunās ābelītes garšo visiem – galotne stirnām, stumbrs zaķiem, saknes ūdensžurkām.

Lūdz divas lietas
Uģa senču mājā sākuši saimniekot 1989. gadā. “Tad šķita, ka esam lieli, bet kur nu tagad,” salīdzina Inese. Saimniecībā iztiek vien pašu spēkiem un necenšas kāpt tiem pāri. Viss jāapskrien un jāapdara arī mājas solis – tam nepieciešams laiks. Aicinot palīgā kartupeļu ravētāju, dzirdēta atruna “Nekad mūžā!”, un teicēja aizbraukusi strādāt uz Īriju. Tuvākajā apkaimē Lankas palikuši vienīgie iedzīvotāji. Kaimiņos pilsētnieki, kas atbrauc vien brīvdienās. “Uģis jau laimīgs, ka neviens netraucē, bet es gan gribētu tādus, pie kā aiziet parunāt,” atklāj Inese.
Viņa nesaprot tos zemniekus, kuriem vajag arvien vairāk – tūkstošos hektāru, un uzskata, ka nopelnītie līdzekļi ir jālieto tagadnes vajadzībām, nevis jāiegulda tikai nākotnei.
Lopus Lankas vairs netur, jo pirms astoņiem gadiem uguns paņēma kūti un tā vairs nav atjaunota. Pļavas maksājumu dēļ ir jānopļauj un jānovāc, bet bezakcīzes degvielu par tām viņi nesaņem. Sienu saimnieki pārdod, un pircēji labāk vēlas sapresētās nelielās ķīpas, nevis ruļļus.
Inese rāda dzimtas foto, sākot no Uģa vecvecākiem, kuru mājā dzīvo tagad un kuru zemi apsaimnieko. Galerijā jaunākie ir meitas Ilzes atvases Kristaps un Katrīna, un Inese gaida, kad varēs tur pievienot dēla Jāņa ģimenes pēcnācēju pirmās bildes. Katru rītu Inese savu dzimtu apmīļo ar skatienu un sevī aizlūdz par to. “Divas lietas tikai prasu – veselību un saticību. Par pārējo lai cīnās paši!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tirgus prasa daudzveidību

Kategorijas