Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atpūtas bāze “Ods” paplašinās

VALIJA BELUZA

2016. gada 13. maijs 07:00

2056
Atpūtas bāze “Ods” paplašinās

No iepriekšējā saimnieka – rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” – atpūtas bāze Bārtas upes krastā mantojusi nosaukumu, dažas pa pusei sabrukušas ēkas ar cauri jumtam izaugušiem kokiem un atkritumu bedres gleznainas gravas malā. SIA “Silence” vadītājs Edgars Krūmiņš, Rīgā strādājošs liepājnieks, ir apņēmības pilns pirms astoņiem gadiem izsolē iegādātajam īpašumam piešķirt mūsdienīgu, atraktīvu veidolu. 14. maijā te sezonu atklās pavasara laivošanas svētki “Bārtas pumpurs 2016”. Rīkotāji ir Bārtas upes vienoto četru novadu – Rucavas, Priekules, Grobiņas un Nīcas – pašvaldības.

Sporta un klusuma pielūdzējiem
““Oda” galvenie trumpji ir meža un upes tuvums, svaigs gaiss un klusums. Ne velti dēla uzņēmumam izvēlēts nosaukums “Silence”, angliski tas nozīmē ‘klusums’,” teic atpūtas bāzes nekronētais šefiņš un jurista Edgara Krūmiņa mamma vienā personā Ilga Zaharova. Par “Oda” pārvaldnieku noformēts Ilgas vīrs Jevgeņijs Zaharovs. Abi mīt labiekārtotā mājā, kas uzcelta pirmā. “Piepalīdzam, kamēr dēls sapelnīs naudu un te nogruntēsies. Nevar jau dabūt cilvēku, kas gribētu dzīvot uz vietas. Vaino tik valsti, bet strādāt nav ar mieru, saņem pabalstu un vienkārši nodzeras.”
“Ods” piedāvā nakšņošanu trīs jaunās kempinga mājiņās ar ekoloģisku apdari un terasi, no kuras paveras jauks skats uz upi. Gaidīti tāpat teltīs nakšņojošie makšķernieki, laivotāji, kemperi.
“Mums ir četras laivas, piestātne uz pontoniem, ugunskura vieta blakus. Izveidojusies laba sadarbība ar “Sofijas laivām”. Labi te jūtas kompānijas un darba kolektīvi, kas rīko sporta spēles. Teritorijā iekārtoti futbola un volejbola laukumi, basketbola grozs, batuts. Pērn atpūtas bāze vienā reizē uzņēma 780 rīdziniekus,” pastāsta Ilga.
Vizuāls bonuss – romantiska ainava ar mežmalu un Bārtas pieteku – pienākas tiem, kas attīra miesu un garu pārvietojamā, ar malku kurināmā pirtiņā. Blakus nojumīte piknikam, šūpoles, kārdinošas dabas takas. Četras debesu puses iezīmē centrālā laukuma vidū novietotie lielie laukakmeņi. Mācītāji no Jaunzēlandes te meditējuši un atzinuši vietas labo auru.
Pie garāžas stāv armijas tipa automašīnas, ar apvidus dampjiem paredzēts vizināt tūristus pa septiņu hektāru plašo teritoriju.
Negarlaikosies arī ģimenes, kas ierodas kopā ar atvasēm: te var papētīt gan eksotiskas, gan tradicionālas radības. Elektriskā gana pieskatītas aitas noēd zāli, ietaupot degvielu pļaušanai. Atsevišķi nošķirti tēvs Ansis un jaunais auniņš. Bērniem ļoti patīk kaziņa Marta, kas pozē, nostājoties uz divām kājām, bet tikai fotografējoties ar bērniem. Dekoratīvo cūku pāris Brita un Brits ar četriem sivēniem paklausīgi nāk klāt, kad tiek nosaukti vārdā. “Tās mums viens anglis uzdāvināja, viņa zemē mazgabarīta cūciņas suņa vietā dzīvojot istabā.” Pērļu vistiņas olu čaumala tik cieta, ka grūti pārsist, bet parastās dējējas pieskata viņu barvedis – gailis.

Laivotājus koriģē no krasta
Trakie laivotāji – tā Ilga sauc piedzīvojumu meklētājus, kas uz ūdeņiem plosās kopš agra pavasara. Ne reizi vien viņa no krasta koriģējusi maršrutu drosminiekiem, kuri nepazīst vietējos zemūdens šķēršļus – lai nesabojātu laivas. Viņa pati Bārtu iepazinusi, daudz lasot. Arī par kara laika notikumiem šaipusē. “Bunkuru te vēl daudz: “Kurzemes katls” taču! Nāca pāri gan vācieši, gan krievi. Kad vēl biju studente, lasīju versiju, ka Bārtas upe veidojusies no meteorīta. Iespējams, ka puskilometra dziļumā debess ķermeņa veidotā piltuvē var meklēt dimantu un zeltu.”
Mālainā zeme cilvēka nodomiem negrib lēti padoties. Līdzinot laukumu, akmeņi četras reizes nolasīti, pilns mežs ar tiem, secina Ilga.
Tālāk upes krastā izveidots papildu placis, kur laivotājiem iznākt malā. Pirms tam gultne nirstot pārbaudīta un milzīga sieksta izvilkta.
Koku ielokā paredzēta vieta lielai teltij, ja nu lietus uznāk. Pavisam drīz būs gatavs bērnu laukums. Arī sauļošanās vieta ar smiltiņām, vienīgi skudru pūznis jāpārnes. To darīšot ar “Vides faktos” nolūkotu paņēmienu: galvenais – dabūt prom noteicēju pār pūzni, palikušās atradīs ceļu pašas.
Vaicāta, vai gada tumšajā periodā šeit nav mazliet baisi, Ilga atzīstas: “Pirmajā gadā bija. Atbraucu viena, jo vīrs vēl bija aizņemts ar darba jautājumiem, uznāca liela vētra. Placī sapulcējās lūstošo koku nobiedēti dažāda kalibra dzīvnieki. Egle lūstot raud žēli, kā bērns. Ap šūpolēm vētra visas noskaldīja.”

Plāni – uz gadiem piecpadsmit
“Droši varat rakstīt – viss te ir paveikts ar mana dēla un vīra rokām. Katru brīvu brīdi Edgars ir šiten un iet kā divi traktori. Vides dizains tikai viņa smadzenēs izlolots. Reizēm kāds draugs atbrauc palīdzēt, kamēr viņa piecpadsmitgadīgais dēls Gustavs, labs hokejists, paaugas.”
Veca šķūņa vietā top divstāvu ēka ar viesu istabiņām, stacionāru pirti un nelielu zāli. Viena no trim “līvānietēm” piedzīvo restaurāciju, būs piecas istabiņas un virtuve. Cita māja pilnībā nojaucama: atklājies, ka uzcelta… bez pamatiem. Kamēr arhitekts zīmē plānu nepabeigtajai sešstūru formas ēkai, tur glabājas celtniecības materiāli. Izrakti trīs dīķi, ierīkota ūdens ieguves stacija, ūdens dušās tiek ņemts no pazemes avotiem, ir labiekārtotas tualetes.
Meža nostūrī, kur tagad glīts stāvlaukums, iepriekšējie saimnieki gāzuši atkritumus. Nācies vairākas pašizgāzēja kravas pudeļu un citu drazu aiztransportēt. Par to, ka atpūtas bāze tik nožēlojamā stāvoklī, Ilgas kundze ir pikta: ““Metalurga” pārvaldniekiem laikam vajadzēja nevis atpūtas bāzi, bet savas villas celt. Vēl ir un ir ko darīt gadus piecpadsmit. Drīz tiks uzstādīta interneta antena: no Bārtas vājš signāls. Esmu sportisks cilvēks, vajag sporta pārraides. Mazmeita Katrīna Krūmiņa studē starptautiskās tiesības un gatavo stendu – lai redz, kā te izskatījās agrāk un kā tagad.”
Gar īpašuma robežu ģimene iestādījusi ozoliņus, bet daudzos nogāztos kokus mežā nedrīkst aiztikt, jo nesakoptā teritorija pieder “Latvijas valsts mežiem”.