Profesija, kurā viens nav cīnītājs

2016. gada 16. maijs 07:00

717

Varoņi. Dzīvības glābēji. Patrioti. Šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kurus nereti attiecina uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem. Nenoliedzami, šie cilvēki saucami par varoņiem, jo pašaizliedzīgi riskē ar savām dzīvībām, lai glābtu citus. Jau 10 gadus VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļā strādā ugunsdzēsējs glābējs un nodaļas komandieris Lauris Bullis, kurš atzīst, ka šis darbs patiesi ir viņa sirdslieta.

Svarīga – izaugsme
L. Bullis pastāsta, ka ceļš uz ugunsdzēsēja glābēja darbu sācies Saldū. “Es sāku mācīties Saldus profesionālajā vidusskolā izglītības programmā “Ugunsdzēsējs glābējs”. Četrus gadus mācījos, pabeidzu, atnācu uz Liepāju praksē. Prakses laikā mani pieņēma darbā, un tā arī paliku,” par nokļūšanu Liepājas ugunsdzēsēju glābēju rindās pastāsta jaunais ugunsdzēsējs. Viņš atzīst, ka uz šo profesiju gājis mērķtiecīgi – pēc 9. klases jau bijis skaidrs, ka vēlas savu darbu saistīt ar glābšanas dienestu.
Jaunais profesionālis atklāj, ka pie sasniegtā apstāties netaisās. Šobrīd viņš turpina mācības, lai kļūtu par virsnieku. “Mācos Rīgā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, lai iegūtu pirmā līmeņa augstāko izglītību un kļūtu par virsnieku. Tālāk varu pretendēt uz vada komandieri, leitnanta pakāpi iegūt. Protams, tālāk iet bakalaura grāds un vēl augstāk,” par izaugsmes iespējām stāsta VUGD darbinieks.
Viņš savu profesiju uzskata par prestižu un iespēju robežās cenšas piesaistīt arī jaunos profesionāļus. “Vienmēr, kad mums nāk arī mazāki bērni ekskursijās, esmu tikai pozitīvi stāstījis par ugunsdzēsēju dienestu – lai nāk! Un galvenais ir mācīties, jo bez mācīšanās nekas nesanāks.”

Baiļu sajūta nepazūd
Vaicāts, vai katrs izsaukums nerada trauksmi un baiļu sajūtu par savu veselību un dzīvību, jaunais profesionālis atklāj: “Katrs izsaukums, uz kuru esmu braucis, vienmēr rada tādu iekšēju baiļu sajūtu – tas ir normāli, tam ir jābūt. Jo citādāk – ja nebūs vispār baiļu, ja cilvēks ir par daudz pašpārliecināts, viņš mēdz kļūdīties. Baiļu sajūta vienmēr liek kaut kādu rezervīti ieturēt.”
Atbildības izjūta, ko uzliek katrs izsaukums, palīdz šo baiļu sajūtu kontrolēt. “Cenšos par to nedomāt. Daru savu darbu, kas ir tajā attiecīgajā situācijā nepieciešams. Kad ar kolēģiem kopā kādā elpošanai nepiemērotā vidē ejam, dūmos, piemēram, tad domājam gan par sevi, gan par kolēģiem. Konkrēti – par grupas darbu. Ka jāizdara uzdevums, ko komandieris ir devis.”
Lai strādātu par ugunsdzēsēju glābēju, pēc L. Buļļa domām, jāpiemīt humora devai. “Ja tev nebūs savs humors, tu to pārāk nopietni uztversi – tad ir, kā ir. Svarīgi būt arī psiholoģiski gatavam tam visam, jo psiholoģiskā noturība ir diezgan svarīga, tāpat arī fiziskā sagatavotība. Tai jābūt augstā līmenī, jo ik gadu ir pārbaudes, brauc komisija no Rīgas un katru ugunsdzēsēju testē atsevišķa dienestā izveidota komisija,” par rūdījumu, kas nepieciešams šajā profesijā, stāsta ilggadējais darbinieks.

Ir savi plusi un savi mīnusi
Vaicāts, kādi ir plusi, strādājot šajā profesijā, L. Bullis saka: “Pluss, es uzskatu, ir tas, ka tas ir valsts darbs, tas nav privāts uzņēmums – tev ir sociālās garantijas, izdiena, savā ziņā – prestižs. Lai arī kā tautā tiek runāts, es tomēr uzskatu, ka šī ir viena no prestižajām profesijām un cilvēki to saprot un vērtē. Protams, svarīga arī cilvēku glābšana – tas, ka tu vari sniegt palīdzību cilvēkiem. Spēja atrisināt jebkuru situāciju, jo katrs izsaukums ir atšķirīgs, mums ir jāspēj domāt un risināt tās situācijas, lai kāds iepriekšējais izsaukums ir bijis, jo dienā tie mēdz būt vairāki.”
Par profesijas galvenajiem mīnusiem L. Bullis nosauc lielo morālo un fizisko slodzi. “Tas ir divdesmit četru stundu darbs. It sevišķi grūti ir pavasara, vasaras periodā, kad daudz izbraukumu uz kūlas un meža ugunsgrēkiem – ir fiziskā un psiholoģiskā pārpūle. Izsaukumi nav vienādi. Nekad nezini, kas tev būs. Un tieši tas psiholoģiskais varētu būt kā mīnuss, kas cilvēkam jāpārvar.”

Atbalsts ir jūtams
VUGD ikdienas darbā neiztikt arī bez sadarbības ar citiem atbildīgajiem dienestiem. Palīdzību kūlas dedzināšanas apkarošanā sniedz gan Pašvaldības, gan Valsts policija, kas šādos gadījumos kaitniekiem uzliek bargus sodus. Meža ugunsgrēku apkarošanā nākas kopīgi sastrādāties ar Valsts meža dienestu. “Jā, mums ir sadarbība ar citiem dienestiem – Valsts policiju, Pašvaldības policiju, protams, arī ar gāzes dienestiem. Ar iedzīvotājiem ir ļoti laba sadarbība. Iedzīvotāji zvana, ja nepieciešama palīdzība – mēs arī izbraucam,” tā profesionālis.
L. Bullis stāsta, ka izjūt lielu atbalstu arī valsts puses. “Ja runājam kopumā par pēdējiem gadiem, tad ir liels atbalsts no valsts, jo tiek izskatīts budžets – kopā ar VUGD vadību tas viss tiek darīts. Jaunas tehnikas iegāde – arī šogad gaidām jaunas mašīnas. Pagājušonedēļ arī atnāca jauna tehnikas vienība, konkrēti – četrdesmit divus metrus garš autopacēlājs – pilnīgi jauns,” par ieguldījumu glābšanas dienestu attīstībā priecīgs ir L. Bullis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Profesija, kurā viens nav cīnītājs

Kategorijas