Mācās izpausties radoši
Ar absolventu salidojumu, audzēkņu darbu izstādi un fotoizstādi Aizputes mākslas skola atzīmē 25 gadu jubileju. Bērnu radošums dažkārt pārsteidzot pat skolotājus.
No skolas izveidošanas 1991. gadā tajā strādā Anda Lieģe, kura audzēkņiem ierāda veidošanas, keramikas, datorgrafikas un ādas apstrādes pamatus. Viņa atminas, ka rīkojums par skolas izveidi pašvaldībā parakstīts aprīlī, bet mācību darbs uzsākts 1. oktobrī. Vasarā meklētas telpas un atrastas gan tagadējā “Ideju mājā”, gan metālapstrādes rūpnīcā, gan kultūras namā. No 2007. gada mākslas skolas mājvieta ir bijusī Aizputes pilsētas domes ēka. “Te ir plaši, var ērti strādāt un nav jābaidās, ka kaut kas krītot radīs domino kauliņu efektu.”
Zīmē arī mammas
Ienākot jaunajās telpās, iedibināta tradīcija – absolventi iedzen baļķī dekoratīvu naglu, uz kuras iegravēti viņu vārdi. Šopavasar tas notiks devīto reizi.
Arī skolas pašreizējais direktors Armands Ausmanis skolā strādā no pirmās dienas, māca bērnus apieties ar koku un metālu. Labākās šajās jomās patlaban esot meitenes.
Pašlaik skolā mācās 83 bērni, to apmeklē arī interesenti no Kuldīgas novada. Māmiņas, kuras atvedušas bērnus no Kalvenes un Cīravas un gaidījušas mašīnā, aicinātas iekšā un arī pašas zīmējušas.
Direktors neslēpj, ka līdz oficiālajam skolas beigšanas diplomam tiek aptuveni trešā daļa no audzēkņiem, kuri ierodas izmēģināt savus spēkus. “Iekšā ir visiem, tikai kā nu kurš laiž ārā,” saka direktors, vaicāts par talantiem. Nekas nesanāk, ja pietrūkst gribēšanas. Kluso dabu ikviens varot uzzīmēt, balstoties tikai uz teorētiskām zināšanām. Radošums – tas jau ir talanta ziņā. Pasaulslaveni mākslinieki no skolas vēl neesot nākuši, bet daudzi tālākās mācības un darbu uz to balstījuši gan. Ne viens vien pēc tam dodas uz vidējā līmeņa mākslas skolām Liepājā vai Rīgā. Gaidāmais konkurss iestājeksāmenos parasti neesot šķērslis. Populārākās esot vizāžistu, metālapstrādes un audio, video specialitātes.
Ar tādiem pašiem niķiem
Skolas darbu daļēji finansē pašvaldība, daļēji – Kultūras ministrija, un izglītības reformu jūklī kultūrizglītības skolotāju atalgojums pašlaik “karājas gaisā”.
Pedagogu kolektīvā ir divas bijušās audzēknes. “Lai visiem būtu tāds darbs, kas pašam patīk! Man hobijs iet kopā ar darbu,” izsaucas Inga Eidiņa, kura studējusi plastisko mākslu Liepājas Universitātē un te māca kompozīciju un gleznošanu. Tagad skolā esot lielākas ērtības nekā tad, kad pati mācījās. “Mēs bijām tādi paši kā šie bērni – brīžiem uznāca slinkums,” viņa salīdzina. Lielākā daļa audzēkņu nākot paši pēc savas gribas, nevis vecāku spiesti. Bet dažu derot pamudināt. “Es pati gribēju nākt, un mamma teica – ej,” stāsta Jana. Par skolu viņa uzzinājusi no māsas klasesbiedriem.
Bērni teic, ka zīmēšot arī vasarā mājās, kad skolā brīvlaiks.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām