Jaunie briti lasa grāmatas un mobilos uz skolu neņem

2016. gada 18. maijs 07:00

958

Jaunie briti lasa grāmatas un mobilos uz skolu neņem

Aizputes vidusskolas pedagogi allaž ir atvērti dalībai dažādos projektos, kuros piedalās gan paši, gan skolēni. Nesen vērots darbs koledžā Anglijā, un gūtā pieredze noteikti radīs atbalsi pašu stundās.

Direktore Gunta Vīdnere stāsta, ka pašlaik Aizputes vidusskolā ir aktuāli četri projekti, un uzteic skolotājas Viku Vasiļevsku un Indru Zvirbuli, kuru vadītie projekti ir skolas stiprā puse.
Četras Aizputes vidusskolas pārstāves nedēļu piedalījās “Erasmus KA1” programmas “Mācību mobilitātes skolu sektorā” projektā “Darba vērošanas vizīte Lielbritānijas izglītības iestādē Aizputes vidusskolas darba pilnveidošanai un skolotāju pedagoģiskās kvalifikācijas celšanai”.

Mācās lēnā garā
Minētā projekta mērķis – ne tikai papildināt profesionālo pieredzi, bet arī pilnveidot angļu valodas zināšanas un lietošanu. Dzīvojot ģimenēs, iepazīta angļu kultūra un sadzīve.
Aizputnieces pabijušas Starptautiskajā Valodu koledžā Anglijas pilsētā Musterā. Daiga Tīmane vērojusi septiņu matemātikas skolotāju stundas. “Guvu atziņu, ka matemātika ir no tām mūžīgajām vērtībām, ko visur māca ļoti līdzīgi. Skaidroja ar tieši tiem pašiem vārdiem kā mēs, un tas ir matemātikas skaistums.” Tagad Daiga zināšot, ko prasīt no bērniem, kuri atgriežas no Īrijas un Lielbritānijas. Viņa secina, ka Latvijā tiek prasīts “mazo zinātnieku līmenis”, katrs jēdziens jāapgūst daudz dziļāk nekā britu skolēniem, bet zināšanu kvalitāti tas nepaaugstina.
Koledžas stundā, kas ilgst 60 minūtes, lēnā garā nostiprināta pāris uzdevumu risināšana. Ierodoties uz stundu, visus nepieciešamos mācību līdzekļus, pat zīmuļus un lineālus, saņem uz vietas klasē. Mākslas priekšmetos gan bijis citādāk, Daiga varējusi tikai apbrīnot bagātīgo tehnisko līdzekļu un daudzveidīgo materiālu bāzi.

Lasīšanā nešmaucas
Bioloģijas skolotājai Vikai bijis interesanti uzzināt, ka vidusskolēni, kuri vēlas studēt medicīnu, stundās preparē žurkas. Arī iepazīšanās ar atsevišķiem orgāniem notiek, izmantojot dzīvo materiālu.
Ļoti daudz uzskatāmā materiāla arī angļu valodas stundās – uz sienām brīvu laukumu nav. Daudz pielieto modernās tehnoloģijas, bet vārdu tulkojumus un skaidrojumus meklē tikai drukātajā variantā – vārdnīcās.
Ilze Jonase delegācijā pārstāvējusi administrāciju un vērojusi, kā strādā angļu kolēģi – vīrieši. Stiprā dzimuma pārstāvis bijis gan direktors, gan viņa vietnieki, gan daudzi skolotāji. Ilze praksē redzējusi, cik efektīvi strādā izveidotā sistēma, lai atrisinātu kādu konfliktsituāciju. Par izdarīto pārkāpumu sods gan skolēnam, gan vecākiem. Indrai radies priekšstats, ka lielākais negods ir tas, ja skolēna vecāki tiek aicināti uz skolu neizpildīta mājasdarba dēļ. Skolotāja pirmais teikums, ienākot klasē: nolieciet uz galda mājasdarbus! Tas nedaudz atgādinājis padomju laika sistēmu pie mums. Taču daudzas metodes ir līdzīgas, un mūsu skolotājas nav jutušās sliktākas. Latvijas skolas noteikti esot pārākas ar ēdināšanu. Angļu skolās silto pusdienu nav, katrs ņem līdzi no mājām pārtikas kastīti.
Aizputniecēm ļoti paticis, ka skolā ir aizliegts lietot mobilos telefonus. Pat starpbrīžos nav manījušas, ka kāds tos izmantotu. Pārsteidzis tas, ka visi noteiktajā laikā audzinātāja klātbūtnē lasa grāmatu. Indra speciāli vērojusi kādu puisi, lai pieķertu, ka viņš tikai izliekas lasām. Bet nē – lapas pāršķiršana un galvas kustības liecinājušas, ka viss ir pa īstam.
Latviski vairs nerunā
Valsts neizdodot naudu par mācību grāmatām, un skolēni ļoti daudz stundās ar roku glīti pieraksta. Taču uz citu valodu apguvi neesot naski, jo zina, ka ar savu dzimto varēs sarunāties visās valstīs. Eksāmeni jākārto visos priekšmetos, ko vien apgūst.
Radies priekšstats, ka stundās viss notiek mierīgi, nesasteigti. Visi bez iebildēm un atrunāšanās pildījuši skolotāja dotos uzdevumus, un latvietes to vērtē kā pamatīgi ieaudzinātu motivāciju – mācīties priekš sevis.
Koledžā sastapts puisis no Ludzas. Viņš tur mācās divarpus gadus un apgalvo, ka latviski vairs nerunā un Latvijā atgriezties negrasās.
Piedalīšanās kolēģu stundās un dzīvais kontakts ir daudz vērtīgāks par sausu lekciju, secina pedagoģes. Indra plāno iegūtās atziņas kolēģiem parādīt atklātajā stundā.
Indra un Vika dzīvojušas rakstnieces, bet Ilze un Daiga – žurnālistes ģimenē. Indru ļoti uzrunājis bērnu literatūras rakstnieces pēdējās grāmatas virsraksts – “Pienene, kura atteicās būt nezāle”. Vikai kā kafijas piekritējai bijis pagrūti pielāgoties angļu tējas dzeršanas tradīcijai. Žurnāliste, divu bērnu māte, strādājusi mājās un pati gatavojusi ēdienus. Rakstnieces mājā vairāk lietoti pusfabrikāti. Viņa labprāt izmitinot citu valstu ciemiņus, lai ne tikai piepelnītos, bet arī iepazītu citas kultūras un valodas.
Latvijas vārds angļiem bijis svešs, vairāk zinājuši Lietuvu. Un visur izpaudusies viņu mīlestība un cieņa pret savu karalieni.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jaunie briti lasa grāmatas un mobilos uz skolu neņem

Kategorijas