Kaitēkļus ķers bez ķīmijas

2016. gada 18. maijs 07:00

281

Šopavasar vairs nav dabūnami populārie augu aizsardzības līdzekļi, ko iepriekš brīvi varēja iegādāties dārzkopības veikalos. Tos iegādājās galvenokārt nelielu dārzu saimnieki. Daudzi par ierobežojumu nebēdā, jo produktus savam patēriņam cenšas audzēt bez ķīmijas.

Šogad vairs nav brīvi pieejami diezgan daudzi augu aizsardzības līdzekļi (AAL), piemēram, “Decis Mega”, “Ridomil Gold”, “Topas 100”. Līdz 1. jūnijam jāveic AAL pārklasifikācija, un dažiem preparātiem trešā reģistrācijas klase ir anulēta, skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Trešā klase nozīmē, ka preparātu nelielā iepakojumā var iegādāties ikviens, un pircēji pārsvarā ir mazdārziņu īpašnieki. Trešās klases AAL produkcijas iegādei dokuments nav vajadzīgs, bet otrās klases līdzekļu iegādei nepieciešama apliecība par atbilstošu kursu apmeklējumu un iegūtām zināšanām.

Ar tējkaroti pie kaimiņa
“Ar ķīmiju vairs nevar, kaitēkļi jāķer ar rokām,” pajoko SIA “Vārpa” valdes locekle Rūta Indāne. No vienas puses, tas esot labi, “bet mūsdienās bez ķīmijas tomēr vairs nevar, jo ir tik daudz kaitēkļu ievests ar ārzemju sēklām un augiem. Nezinu, kā bioloģiskie tiek ar tiem galā”.
SIA “Vārpa” dārzkopjiem piedāvās trihogrammas, kas gādā par kaitēkļu “novākšanu” no ābelēm. “Bet ko ar plūmēm un ķiršiem, kas pilni ar tārpiem? Tiem trihogrammas nelīdz.”
R. Indāne novērojusi, ka daudzi jau ir informēti par AAL ierobežojumu, bet citi vēl nākot un prasot. Ko viņiem darīt? “Jāiet ar tējkaroti pie lielajiem zemniekiem,” joko R. Indāne. Dzirdētas runas, ka līdz 1. jūnijam Latvijā jau aizliegtos AAL tirgos Lietuvā. Viņa spriež, ka tā nevarētu būt, ka brīvā tirdzniecībā nebūs pieejami nekādi AAL. Tie nepieciešami gan Kolorādo vaboļu, gan maijvaboļu kāpuru iznīcināšanai. Neesot dzirdēts, ka kāds ar “deci” būtu saindējies.
R. Indānei daudzi stāstījuši, ka savos mazdārziņos ķīmiju nelieto, bet citi esot dusmīgi, ka tās vairs nav. “Nevarot bez ķīmijas iztikt, bet, kad pērk no cita, tad skatās, vai tā nav lietota.”

Mazie gramus neskaita
SIA “Baltic Agro” veikala “Viss lauksaimniekam” vadītājs Normunds Ciemess teic, ka vēl gaida – kas tiks atvests, to tirgos. Pašlaik “rītos un vakaros” pieprasīts ir raundaps nelielā tilpumā, ko lieto pret nezālēm. Šogad tā esot topa prece. Pret kaitēkļiem iegādājams vienīgi insekticīds “Nīmazals”. Prātīgi lietojot, efekts būšot.
“Vajag apdomāt, vai to maz vajag lietot,” N. Ciemess iesaka tiem, kuri prasa stiprāku ķīmiju. Ar raundapu jau esot pārcentušies. “Vai tad kaitēkļu ir tik daudz, ka jāindē? Ne jau katrai vabolei jāskrien pakaļ. Tā jau paliek pa māniju – kā ierauga, tā šļāc virsū. Tas nav prātīgi, un tad staigājam vieni paši – ne kāda vabole, ne putns. Gribam būt zaļi, bet paši indējam nost.”
“Pareizi ir, ka nepārdod, jo lielākā daļa pat instrukciju neizlasa – uzšļāc tikai,” līdzīgi spriež grobiņnieks Mārtiņš Vītols. Viņš zina gadījumu, kad kāds sūdzējies – nomigloju ar raundapu un viss nokalta. Lielie zemnieki dārgo ķīmiju rēķinot katru gramu, bet mazie apejoties daudz paviršāk.

Indes vietā – kola
Grobiņniece, privātmājas saimniece Dina pret nezālēm iesaka vienkāršu paņēmienu – augsni noklāt ar plēvi. Augļu kokiem viņa nesmidzina “absolūti neko”.
Viņas kaimiņš Rolands piekrīt: “Es ar šitiem ne. Audzēju pats priekš sevis, un āboli nav tārpaini.” Agri pavasarī viņš ābeles apsmidzina ar vara vai dzelzs vitriolu. Abi ir vienisprātis, ka ķimikālijas vajadzīgas lielražotājiem. Taču esot jābažījas, vai mazdārziņam, kas līdzās zemnieka laukam, netiek uz tā smidzinātās vielas.
“Davaiķe žiķ družno (Dzīvosim draudzīgi)!” kādreiz populārās multfilmas varoņa teicienu citē grobiņnieces Milda un Ausma, kuras rušinās pa mazdārziņu. To viņas velta sīkajai dzīvajai radībai, kas viņu izaudzēto tik ļoti neapdraudot, lai uzsāktu “ķīmisko karu”. Kaitēkļus vējš aizpūšot prom, un viss ir kārtībā. Pupas un rozes apsmidzina ar kolu, un visi kaitēkļi ir prom. Zemenēm lietots skuju ekstrakts. Ausma stāsta, ka lielākā saimniecībā agrāk lietots “decis”, bet šeit, mazdārziņā, esot jādarbojas saudzīgi, bez indēm.
Daži mazdārznieki atzīst, ka ķīmiskos līdzekļus tur pa rokai un apstrādā ne tikai augļu kokus, bet arī dārzeņus, ja tiem uzmetas kaitēkļi. Vēl esot krājumā pa pudelītei no iepriekšējiem gadiem.
Vērtē iedarbību uz cilvēku
Lai līdzekli reģistrētu vai nereģistrētu trešajā klasē, vērtē, kāda ir tā iedarbības pakāpe uz cilvēku. Trešajā reģistrācijas klasē nedrīkst būt AAL, kuri klasificēti kā akūti toksiski, var nonākt cilvēka organismā caur ādu, norijot vai ieelpojot. Šo bīstamību uz līdzekļa marķējuma apzīmē ar burtu un ciparu, piemēram, H318 izraisa nopietnus acu bojājumus. “Decis Mega 50” un “Fastac 50” ir akūti toksiski norijot.
Ja augu apstrādes laikā neizmanto individuālos aizsardzības līdzekļus vai pēc tās līdzeklis nepārsniedz pieļaujamo iedarbības pakāpi, to iekļauj trešajā klasē.
Pārklasifikācija veicinās cilvēkam un videi draudzīgāku, atbildīgāku ķīmisko preparātu lietošanu, uzskata VAAD un mudina nelielo dārzu īpašniekus apsvērt citas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, iztiekot bez ķīmijas. Ja piemājas dārzos ir savairojies kāds kaitēklis vai slimība, kas vairākus gadus nodara būtisku kaitējumu kultūraugiem, samazinot vai pat iznīcinot gaidāmo ražu, ieteicams apmeklēt profesionālā AAL lietotāja mācības. Ja sekmīgi nokārto pārbaudījumu, var saņemt otrās klases augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecību.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kaitēkļus ķers bez ķīmijas

Kategorijas