“Metalurgs” iztur karu, kapitālismu – ne

2016. gada 20. maijs 07:00

156

“Metalurgs” iztur karu, kapitālismu – ne

Žēl – tā par “Liepājas metalurga” likteni īsi saka gan ar to kādreiz saistītie, gan citi liepājnieki. Metalurģijas uzņēmums jau otro reizi masveidā atlaiž darbiniekus un atkal ir maksātnespējas procesa priekšā.

“Karus izturēja, bet nu – žēluma gals,” par situāciju rūpnīcā saka bijusī darbiniece Silvija Šēnberga. “Man ir žēl to bijušo kolēģu, kuri nepaspēja aiziet pensijā, kuriem līdz tai pietrūka maza “astīte”.” Viņa spriež, ka gatavā produkcija – armatūra – celtniecībā ir nepārtraukti nepieciešama, tāpēc nav saprotama ražošanas pārtraukšana. Iespējams, problēmas sākušās ar elektrokrāsns iegādi, kas prasījusi uzreiz lielu metāllūžņu apjomu.

“Ziepes” – nojaušamas
Ernests Šulcs “Liepājas metalurgā” strādājis no 1954. līdz 1982. gadam karstajos darbos – remontējis krāsnis. Cēlis arī metalurgiem mājas, un tādu pilsētā esot 14. Par tagad notiekošo saka: “Tas ir šausmīgi.” Pilsētai un valstij vajadzējis uzņēmumu paturēt. “Tur ir kāda cita būšana, tā ir naudas lieta. Katrs nāk ar savām afērām.” Ukraiņu kompānija taču neesot metalurgi, bet lūžņu tirgotāji.
Tur notiek kaut kāda naudas atmazgāšana, domā arī liepājnieks Sandris Stepens. “Pilnīgi netiek domāts par cilvēkiem, kuri tur strādā – pieņem un atkal atlaiž. Tiem, kuri visu mūžu tur nostrādājuši, pasaka: nav pareizā kvalifikācija. Gan jau kādam bija izdevīgi.”
Pārdevēja Inta Serija stāsta, kādas kolīzijas pieredzējis uzņēmumā strādājošs attālāks radinieks: darbu zaudējis pirmajā atlaišanas vilnī, tad pasaukts atpakaļ, no rīta pieņemts un tajā pašā vakarā atlaists otrreiz. “Tas ir ļoti slikti, jo mums vispār nav ražošanas. Viens otram tikai pārdodam – tas ir absurds.” Inta spriež, ka metalurģijas uzņēmumi ir visā pasaulē un neviens nav bankrotējis. Tas vedinot domāt, ka “viss ir speciāli, lai zeltu tikai Rīga”.
Tā bija prestiža darbavieta un ļoti labs ģimenes budžeta avots, par sava tēva metalurga gaitām saka Ainars Spirģis. “Traki. Tas nav vārdiem izsakāms, kas tagad izdarīts. Galvenais – nevienam par to nav jāatbild, ka viss ir salaists dēlī un tūkstošiem cilvēku ir bez darba. Kā var tādu uzņēmumu nolaist uz grunti?” Par to, ka būs “ziepes”, bijis zināms jau tad, kad valsts devusi galvojumu. “Aizkulises zina tikai lielie onkuļi, mēs varam tikai parunāt un paburkšķēt.” Ainars vienudien skaitījis, ka Liepājā bijis vismaz 20 rūpnīcu, tagad tikai “nopērc – pārdod”. Tādēļ daudz Ainara draugu ir aizbraukuši no valsts. “Skumji, bet fakts.”
Vairāki uzrunātie piemin bijušā akcionāra Kirova Lipmana vārdu – “Kāpēc viņam negribēja atdot?” Visi ir vienisprātis, ka viņu viedokļi par notiekošo ir pieņēmumos, ne faktos balstīti, jo informācijas par aizkulisēs notiekošo nav.

Iespējama tiesvedība
Ukrainas investori “KVV Group” spiesti pieņemt lēmumu par AS “KVV Liepājas metalurgs” rūpnīcas konservāciju, šā gada martā informēja kompānijas preses dienests. Tika plānots atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā. No marta sākuma līdz 10. maijam kā bezdarbnieki reģistrējušies 185 bijušie metalurgi, informē Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē.
Valdība martā nolēma “KVV Liepājas metalurga” lietas risināšanu nodot Privatizācijas aģentūrai. Tās vadītājs Vladimirs Loginovs skaidro, ka valsts atgūstamā summa no uzņēmuma būs atkarīga no situācijas metalurģijas nozarē ne tikai Latvijā, bet globāli. ‘Tagad situācija nozarē nedaudz uzlabojas. Ja situācija turpinās uzlaboties, varēsim runāt par normālām atgūstamām summām. Ja situācija pasliktināsies, tad aktīvu vērtība būs mazāka.”
“Īsti neredzam, ka pie esošā AS “KVV Liepājas metalurgs” akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību, tās piedāvājumi nav produktīvi,” šonedēļ pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Konstatēts, ka samanāmas uzņēmuma maksātnespējas pazīmes. “Latvijas interesēs ir neieguldīt vairāk naudas uzņēmumā, kā arī atgūt ieguldīto, kas ir reāli iespējams, ja uzņēmums atsāk darbību,” uzsver premjers Māris Kučinskis. Patlaban kompānijas parāds valstij ir ap 60 miljoniem eiro. Tāpēc Ministru Kabinets regulāri atgriezīšoties pie jautājuma par rūpnīcas nākotni.
Valdība kā lielākais kreditors apsver iespēju vērsties tiesā, prasot “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēju. Savukārt uzņēmuma saimnieki brīdinājuši Ekonomikas ministriju, ka var vērsties Londonas šķīrējtiesā, prasot no Latvijas piedzīt 50 miljonus eiro. Latvija investoru esot piekrāpusi pirms darījuma slēgšanas, neatklājot visu patiesību par uzņēmuma stāvokli. Valsts prezidents Raimonds Vējonis plānu vērsties šķīrējtiesā uzskata par šantāžu. Arī pieņemot lēmumu par rūpnīcas konservāciju, kā iemesli tika minēti ārējie faktori – krīze pasaules metalurģijas tirgū, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem, valsts neieinteresētība sniegt atbalstu.
Informāciju, ka viens no uzņēmuma īpašniekiem – Jevgeņijs Kazmins – Ukrainā nesen ir apcietināts, tā preses dienests kategoriski noliedza, bet nu šo ziņu oficiāli apstiprina Ekonomikas ministrija.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Metalurgs” iztur karu, kapitālismu – ne

Kategorijas