Rekurzeme.lv ARHĪVS

Grāmata sagādā svētkus

ANITA PLATACE

2016. gada 23. maijs 07:00

648
Grāmata sagādā svētkus

Aizvadītajā piektdienā Vērgale pulcēja novadu 15. Grāmatu svētku dalībniekus. Netrūka ne jaunu grāmatu, ne emociju un iespaidu.

Kapsēdes pamatskolas skolēni ir pastāvīgi Grāmatu svētku apmeklētāji. Šogad vispirms aktīvi piedalījušies zīmējumu konkursā par savu iemīļotāko grāmatu, un no 50 darbiem izstādei Vērgalē atlasīti seši. Skolotāja Aira Zikmane stāsta, ka čaklākie lasītāji ir jaunāko klašu skolēni un piektklasnieki. Ar ko bērnus var ieinteresēt lasīt? Jaunākās grāmatas ir ar skaistām ilustrācijām, Medzes pagasta bibliotēkā ir ļoti patīkams bērnu stūrītis – skolotāja min dažus iemeslus.

Literārā gaume mainās
“Jāapskata viss,” atbraukušo izdevniecību piedāvājumu izvērtē pāvilostniece Mirdza. Viņa visvairāk lasot daiļliteratūru, ceļojumu aprakstus, ilgus gadus ir lasītāja bibliotēkā. “Izvēlēties var visu ko, nebūtu tik dārgi,” plašo klāstu novērtē Mirdza. Lai gan šeit grāmatu cena zemāka nekā grāmatnīcās, vērojams, ka pircēji ar maciņa atvēršanu nesteidzas, pārdomā un salīdzina. Kādai jābūt grāmatai, lai to tomēr nopirktu? Mirdza rāda nupat iegādāto Uģa Niedres “Tīrums mežā” – šķiet, ka tur būšot interesanti lasīt par Latvijas novadiem.
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Anda Blūmane nolūkojusi grāmatu, ko vēlas iegādāties – Daces Rukšānes “Mīlas stāstus”. Pamanījusi, ka tajā ir arī dokumentāli fakti, un pēdējā laikā viņu saistot tieši šādi darbi. Katrā dzīves posmā literārā gaume mainoties – 18 gadu vecumā Anda aizrāvusies ar kriminālromāniem. Šeit viņa ieraudzījusi grāmatu par Austru Skujiņu, kurā fakti arī par citiem tā laika literātiem. Interesanta varot būt grāmata par Mirdzu Ķempi, kurā lasāmas līdz šim nezināmas dzejnieces dzīves nianses.
Pēcpusdienā Anda plāno apmeklēt tikšanos ar “Vēstuļu no Āfrikas” autoru Mārtiņu Silu. Un atklāj, ka otrs priekšmets, ko labprāt mācītu, ir ģeogrāfija, jo pašu tā interesē. Droši vien aiziešot uz Antras Stafeckas un Ulda Marhileviča koncertu.
Zēnu uzmanību piesaistījusi grāmatiņa par makšķerēšanu, un var just, ka informācija par tikai latu vērto izdevumu aiziet no mutes mutē. To iegādājas arī vērgalnieks Edgars. Viņš makšķerējot katru dienu un grāmatu noteikti lasīšot.

Dzied savu himnu
Pāvilostas novada izpilddirektoram Alfrēdam Magonem steidzīgs solis un rūpju pilns vaigs. Darba un atbildības vairāk nekā ikdienā. “Galvenais – lai tautai patiktu, pārējais ir pakārtots.” Vai kādreiz arī pats lasa grāmatas? “Nosacīti. Vairāk nē nekā jā.” Par ko jābūt grāmatai, lai tai teiktu jā? “Vairāk esmu meties uz populāru cilvēku autobiogrāfijām. Mīkstie romāniņi – nē.”
Atklājot svētkus, mājastēva lomā ir pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups un mājasmāte – kultūras nama vadītāja Velga Freimane. “Vērgale ir brīnišķīga vieta, kur rasties domām un idejām, kas var būt visam sākums,” šo vietu raksturo Velga.
Mēs šo skaisto laiku pasūtījām, atklāj J. Vitrups, bet novada galva Uldis Kristapsons iet tālāk – arī koši dzelteno rapša lauku ceļa malā esot nokrāsojuši. “Mums tiešām grāmata šodien sagādājusi svētkus. Manuprāt, grāmata ir vērtīgākais, ko cilvēce izdomājusi. Grāmata ir daudz vērtīgāka par jaunajām informācijas tehnoloģijām,” pauž priekšsēdētājs un atgādina, ka Pāvilostas novadā ir septiņas bibliotēkas uz aptuveni 3,5 tūkstošiem iedzīvotāju.
Emocionāls un sirsnīgs ir brīdis, kad visi ceļas kājās un kopā ar bērnu folkloras kopu un Noru Kurmi dzied viņas sarakstīto Vērgales himnu ar Aivara Gravas vārdiem. Dziesmas vārdi lasāmi svētku pro­grammiņās.

Politiku veido pašas
“Vēlēšanas vēl tālu.” “Viņiem bail no mums.” Šādas replikas dusmu, smieklu un citu emociju gammā izskan, kad no mutes mutē izplatās informācija, ka izpaliks publiskā diskusija par pensiju lietām – pieteiktais Saeimas deputāts Romualds Ražuks neieradīšoties. 
“Šīs diskusijas kļūst arvien gudrākas, cilvēki uzdod arvien āķīgākus jautājumus, no kuriem politiķi mulst, un nav brīnums, ka kāds arī drusku sabīstas,” situāciju raksturo Lauku bibliotēku atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Biruta Eglīte. Šo faktu vajagot atcerēties vēlēšanu laikā. Bet pieredzējusī žurnāliste un rakstniece Monika Zīle labi pazīst tautas tikumus. “Jūs jau paši viņus esat pieradinājuši. Viņi zina, ka pēdējā taisnē pirms vēlēšanām tik un tā visu aizmirsīs.” Viņa salīdzina ar situāciju ģimenē: vecis mēnesi nolaidis plostu, sieva teic, ka izmetīs laukā, bet viņš atnāk nelaimīgs un sieva piedod. 
“Grāmata ir daudz vērtīgāka par politiku,” mierina U. Kristapsons, bet M. Zīle teic, ka runāšanai par politiku neviens no malas nemaz nav vajadzīgs. “Mums pašām mājās vienmēr ir jāveido kāda politika, bez politikas tā lieta neiet,” M. Zīle dod mājienu klātesošajām sievietēm, un daudzas piekrītoši māj ar galvu.
Tikmēr bērni un jaunieši var apmeklēt radošās darbnīcas un tikties ar grāmatu autoriem. Dzejnieks Uldis Auseklis mīlīgi runā savus dzejoļus par lietām, dabu un dzīvajām būtnēm apkārt. Piemēram, apgalvo, ka kaķus vajag uzslavēt, “jo kaķiem ūsas aug, kad viņus liela”.