Īsteno sapni par darbu baltā kreklā ar šlipsīti

2016. gada 25. maijs 07:00

555

Īsteno sapni par darbu baltā kreklā ar šlipsīti

Kapteiņa vecāko palīgu jeb vecāko stūrmani Mārtiņu Lauu “Kursas Laiks” satiek pirms došanās uz prāmi “Isle of Inishmore”, kas kursē pa maršrutu Īrija–Anglija. “Šķiet, esmu dzimis šim darbam, jo man tas ļoti patīk. Arī darba grafiks apmierina: trīs vai četras nedēļas uz kuģa un tikpat ilgi krastā, divpadsmit stundu darba diena – dienas vai nakts maiņā.”
Jūrā iet vai brauc, vēlas noskaidrot “Kursas Laiks”. Vienojamies, ka labāk teikt “iet”, jo tas tuvāk jūras terminam angliski.

Meklē “bombas” un māca glābt
Jūrnieka karjeru Mārtiņš Laus sācis 2001. gadā un strādājis uz deviņiem kuģiem, no kuriem septiņi ir prāmji.
Uz “Isle of Inishmore” ir divi kapteiņa vecākie palīgi. “Atbildu par kuģa un tūkstoš piecsimt pasažieru drošību, kā arī ekipāžas ugunsdzēsības treniņiem un mācībām. Pēc notikumiem Amerikā ieviesti stingrāki drošības pasākumi, notiek gatavošanās dažādām ekstremālām situācijām, piemēram, pirāti iebrūk, teroristi kuģi izmanto kā ieroci, lai kaut kur ietriektos, vai arī meklējam “bombu” – noslēptu mazu kastīti. Katrs no astoņdesmit pieciem ekipāžas locekļiem pārmeklē kādu telpu, prāmja stūrīti un par atrasto spridzekli noziņo. Atrod gan ne vienmēr, tad taisām, ka “uzsprāgst”, kuģis sāk degt, grimt un evakuējamies. Kārtējā mācību trauksmē vienu no “bombām” paslēpām gružkastē. Šī netika atrasta, un, kad viss bija beidzies, aizmirsām to izņemt. Pēc ienākšanas ostā stjuarts gružu maisu izsvieda kopējā konteinerā, ko atkritumu vedējs nogādāja gružu šķirošanā. Mums tās “bombas” ir diezgan reāli uztaisītas – ar vadiem un taimeriem. Kapteinis saņēma zvanu no kompānijas: vai nav bijusi mācību trauksme? Izsaukta policija. Atbraukusī speciālā vienība, kas neitralizē spridzekļus, paziņoja, ka tā ir mācību bumba. Nezinu, vai sekoja sods par viltus izsaukumu, bet uz kuģa mēs visi pasmējāmies.”

Bez angļu valodas – nekādi
M. Laus atzīst, ka patīk prāmja vadības attieksme un rūpes par drošību. “Kad atnāk jauns cilvēks – matrozis, oficieris, veikala strādnieks vai stjuarts, vispirms viņš trīs dienas mācās, pēc tam ir tests ar četrdesmit jautājumiem. Esmu viens no tiem, kurš skaidro un māca visu par drošību uz kuģa, lai nepieciešamības gadījumā jebkurš komandas loceklis varētu palīdzēt pasažieriem izglābties, lai pasažieri justu, ka ir profesionālas komandas rokās. Nenoliekot testu, tiek dota otrā iespēja. Ja neizdodas arī ar otro piegājienu, noskaidrojam, kā ar angļu valodu. Bez tās nevar strādāt ar angliski runājošiem pasažieriem. Uz kuģa ir internacionāla komanda. Dēļ švakām angļu valodas zināšanām nācies sūtīt mājās ne vienu vien poli, rumāni, arī dažus no Latvijas, Lietuvas un Kipras. Bet tas ir naudas jautājums – pat stjuarts bez nekādas izglītības, ja pēc kursu pabeigšanas tiek uz kruīzu kompānijas kuģa, mēnesī saņem divtūkstoš četrsimt eiro.” Ik pa brīdim Mārtiņš iepauzē, meklējot piemērotu vārdu dzimtajā valodā, jo jūras terminus pieradis izrunāt angliski.
“Poļi baltiešus, kaut arī jaunie jūrnieki neprot krievu valodu, uzskata par krieviem. Arī kad strādāju pie spāņiem, mani sauca par russo. Cenšos ieskaidrot, ka neesam vairs Padomju Savienībā, bet tāds iespaids palicis no agrākiem laikiem. Šajā komandā ir daudz latviešu: stūrmaņi, matroži, mehāniķi gandrīz visi no Liepājas, arī vairākas stjuartes un stjuarti. Taču ekipāžai nav atļauts savā starpā runāt ne latviski, ne krieviski, it sevišķi pasažieru klātbūtnē. Par to var saņemt brīdinājumu, bet, protams, runājam, kad ir droši to darīt.”
“Uz šī kuģa mums brīvdienu nav vispār. Aizbraucam līdz galapunktam trīs arpus stundās, pietauvojamies, izkraujamies, iekraujamies un ejam atpakaļ. Var izskriet iepirkties, bet es parasti to nedaru. Mums ir veikals uz borta, kur nopērkams nepieciešamais, un ēdināšana ar kārtīgu zviedru galdu uz kompānijas rēķina.” M. Lauam bijusi izdevība apceļot daudzas zemes. Atpūtnieku ostās paticis, bet tolaik vēl nav pelnījis tik labi, tāpēc atturējies iet ārā un tērēt naudu, ko var pārvest mājās.

Vilina iespēja labi nopelnīt
Mārtiņš piedzimis Liepājā, mācījies J. Raiņa 6. vidusskolā, daļu bērnības pavadījis Bernātos pie vectēva Indriķa Tauriņa. Kad vienaudži sprieduši par profesijas izvēli, viņam bijis piemērs – vīri, kas iet jūrā, labi pelna un mašīnas pērk.
“Divi draugi, kuri aizveda mani uz Liepājas jūrskolu, iestājās mehāniķos, bet es neredzēju sevi mašīntelpā. Iedomājos, ka, kuģim grimstot, mehāniķi būs lejā un par slīkšanu uzzinās pēdējie. Turklāt gribēju strādāt baltā kreklā un šlipsītē. Draugi, uzzinot, ka aizgāju pie stūrmaņiem, saķēra galvu: būšot ļoti grūti mācīties.”
Nekāds teicamnieks jaunietis nav bijis, bet pēc prakses saņēmies un nokārtojis visus parādus. “Vēl tagad ir ļoti daudz jāmācās: piecpadsmit sertifikāti ik pēc pieciem gadiem jāatjauno. Mācības jāsedz galvenokārt no savas kabatas, darba devējs atmaksā ļoti maz. Dažreiz kompānija nosūta uz mācībām Anglijā, tur rīkotie kursi augstāk kotējas un arī maksā vairāk.”

Izsauc “picu” savācējus
Prakses pirmajā reisā topošais jūrnieks gājis uz “Latvijas Kuģniecības” tankera, kas pārvadā šķidrās kravas. “Bija 2001. gads, baidījos saķert jūras slimību. Kad izgājām no Tallinas, sākās šūpošanās. Man bija jākrāso ar smirdīgu krāsu, iekšas gāja uz augšu un leju. Pirmās trīs dienas gandrīz neēdu, sāku darbu astoņos no rīta, bocmanis mani palaida jau pirms desmitiem, un visu dienu gulēju kajītē. Otrs kadets mašīntelpu bija novēmis daudzās vietās. Sliktā dūša no šūpošanās laikam atkarīga no vestibulārā aparāta, pārsvarā cilvēki pierod, bet daži netiek galā un norakstās.”
Lai lielos viļņos prāmis ar vienpadsmit stāviem pārāk nešūpotos, tiek izlaisti stabilaizeri jeb spārni, tomēr no jūras slimības diezgan bieži pasažieri nespēj izvairīties. “Stāv cilvēks, viss zaļš, un jautā, kur tualete. Ja attālums liekas par tālu, izvemjas turpat – uz paklāja. Uz kuģa to saucam par “picām”. Paziņojam, ka tādā “dekā” jeb klājā ir “pica”, izsauktais stjuarts nober pulverīti un aši ar putekļu sūcēju savāc.”

Vēro publiku un atrod sievu
Vispirms kapteiņa palīgs pasažierus redz uz “kārdeka” jeb mašīnu klāja. Cilvēki ceļo ar savu transportu, vasarā – ar kemperiem, tūristu autobusiem. Daudzi brauc darba darīšanās. Franči, vācieši dodas uz Angliju, Īriju, īri – uz Franciju vai tālāk. Ja automašīnas nostājas divu kilometru garumā, visas saiet prāmī. No Īrijas brauc futbola fani, kuri mēdz kārtīgi sadzerties.
“Mums ir “feiskontrole” – pārāk piedzērušos un potenciāli kašķīgos uz kuģa neņemam. Prāmja cietumā nākas ievietot cilvēkus, kuri alkoholu vai narkotikas salietojas pa ceļam un sāk uzbrukt citiem pasažieriem. Šņorīšus, bīstamus priekšmetus no kabatām un apģērba izņemam. Ostā policija viņus savāc.”
Kad dusmīgs pasažieris vēršas ar sūdzībām, parasti rodas respekts, ja viņam pieiet lietišķi – baltā kreklā ar uzplečiem. “Deviņdesmit procentos gadījumu neapmierināto izdodas nomierināt: ekipāža tiek sūtīta uz speciālām mācībām, lai zinātu, kā runāt ar agresīviem cilvēkiem, kurā brīdī labāk iet prom un situāciju uzticēt kolēģim. Reiz divas draudzenes iepirkās veikalā. Pie kases viena konstatēja, ka nav somas, sacēla traci un gribēja rakstīt sūdzību. Apsargs un kapteinis daudzās kamerās pētīja, kur sieviete staigājusi. Pēc pusotras stundas angliete ieraudzīja savu somu uz draudzenes pleca.”
Strādājot blakus, daudzi ekipāžas locekļi atrodot savu otro pusīti. Arī Mārtiņš, sākumā būdams apsargs, iepazinies ar nākamo sieviņu Linu, kura bijusi veikala darbiniece. Pēc stūrmaņa diploma iegūšanas līdz ar jaunu līgumu sākusies karjeras augšupeja. Ar dzīvesbiedri lietuvieti viņš ir kopā jau sešus gadus. Latviski sieviņa saprot, taču mājās abi sarunājas lielākoties krieviski.
“Mūsu piecgadīgais dēlēns Martins apmeklē bērnudārzu, zina, ka strādāju uz kuģa, un vienmēr ļoti gaida mājās. Nesen mammīte teica: ko darīsim, tētis atkal brauc prom. Agrāk Martins tad raudāja, bet nu saprātīgi atbildēja: jo vairāk tētis būs uz kuģa, jo vairāk mums būs naudiņas. Protams, zvanot man, puika uzreiz lūdz atvest kādu dāvanu. Ja viņš izvēlētos jūrnieka profesiju, režģus es priekšā neliktu.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Īsteno sapni par darbu baltā kreklā ar šlipsīti

Kategorijas