“Ukraiņi negaidīja ko tādu no krieviem”

2016. gada 27. maijs 07:00

228

Pagājušajā nedēļā Pāvilostas pilsētas svētkos piedalījās arī delegācija no Ukrainas – no sadraudzības pilsētas Gorodokas. To vadīja pilsētiņas vicemērs Ivans Prots. Protams, ka šeit viss paticis: gan Pāvilostā, gan Liepājā – Līvas ciema svētkos, bet “Kursas Laiks” jautā par to, kā dzīvo viņi, ko jūt un kā iztiek valstī, kuru patiesībā plosa karš.

Pilsētiņa Gorodoka atrodas netālu no Ļvovas, pašos Ukrainas rietumos. Tajos pašos, kurus Krievijas medijos apsaukā par “fašistiem” un “benderām”. Atšķirībā no mums, viņi krieviski sāk runāt ar nelielu aizturi, redzams, ka tā šobrīd ir ienaidnieku valoda, lai arī par šo karu I. Prots sarunu iesāk ar dziļām skumjām. “Mēs, ukraiņi, visus brīvības gadus no krieviem neko tādu negaidījām. Negaidīja arī Ukrainas valsts, jo armija tika atstāta novārtā un mūsu bruņotie spēki konflikta sākumā bija nesagatavoti,” tā vicemērs.

Frontes aizmugures dzīve
Karadarbība notiek tālu no Ļvovas austrumos. Tiešu draudu pilsētiņas iedzīvotājiem nav, bet viss pārējais ir Donbasa un Krimas konflikta ēnā. “Mēs ikdienā pašvaldībā nodarbojamies ar palīdzības vākšanu kareivjiem. Vāc visu – sākot ar drēbēm un beidzot ar munīciju. Tad tas jānosūta uz kara apgabaliem. Jauni cilvēki dodas karot brīvprātīgi, meitenes piesakās par medmāsām. Viss ir kā karā, kuru oficiāli Krievija neatzīst. Donbasā nebūtu noturējušies pat nedēļu, ja nebūtu Krievijas Federācijas militārā, tehniskā un finansiālā atbalsta. Tas ir karš, lēns, ekonomiski smags valstij un katrai pašvaldībai, tas nogurdina sabiedrību, un domāju, ka Krievija to arī cenšas panākt, lai mēs nogurtu un padotos,” stāsta I. Prots.
Citos aspektos Gorodokas 18 tūkstošiem iedzīvotāju ir veicies. Jau sākotnēji pilsētiņas uzņēmumi bijuši vērsti uz vietējo vai Rietumu tirgu, tādēļ par darba vietām nevar sūdzēties. “Drīzāk jau mums ir darbaspēka trūkums. Viena vācu kompānija pie mums šuj sēdekļus vācu automašīnām. Nodarbina 1000 cilvēku. Grib paplašināties, bet nav jau vairāk, kas strādā,” atzīst pilsētiņas vicemērs.

Procesi – līdzīgi kā Latvijai
Sabiedriskajā dzīvē Ukrainā notiek līdzīgi procesi kā Latvijā pirms 10 un pat 20 gadiem. Tur vēl aizvien ir saglabājušās padomju tipa ciema padomes, kas pie mums pārtapa pagastos, bet vēlāk tika veikta administratīvā reforma. “Mums apvienošanās vēl priekšā. Ciemu birokrātiskais aparāts ir teju tāds pats kā mums pilsētiņā. Izdevumi tā uzturēšanai ir neadekvāti lieli, tādēļ tiek plānota apvienošanās pēc brīvprātības principa, tikai brīvprātība šajā lietā ne visai strādā. Es uzskatu, ka ir jābūt valstiskai pieejai, citādi reformai daudzviet būs blaknes un tā izdosies tikai daļēji,” pauž I. Prots. Šķiet, ka viņš redz to nākotni, kuru mēs jau esam piedzīvojuši.
Jautāts, vai līdzīgi kā Latvijā daudzi nemēģina braukt uz ārzemēm peļņā, tur arī paliekot. “Ukraina visā brīvības laikā ir zaudējusi aptuveni piecus miljonus iedzīvotāju. Cilvēki ir emigrējuši, un tur nu neko nevar izdarīt. Tāda ir realitāte un tā šobrīd ir vēl skarbāka nekā iepriekš, pirms kara,” atzīst viesis. Viņš cer, ka Gorodokas novadā pie Ļvovas varētu apvienoties seši apkārtnes ciemi un tad novada iedzīvotāju skaits pieaugtu līdz 40 tūkstošiem, kas atbilstu normālam administratīvam lauku apgabalam gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita.

Krimu vairs neatgūt
Jautāts par Krimas pussalu, I. Prots ir skeptisks tās atgūšanā. “Krievija Krimu ir padarījusi par militarizētu vienību. Tā vairs nav atpūtas zona, tur ir tik daudz armijas, kara jūrnieku, raķešu un tanku, ka par atgūšanu nav ko sapņot. Galvenais ¢ ka tur dzīvo pārsvarā krievu tautības cilvēki, kuri tur ieceļojuši pēc Krimas tatāru izsūtīšanas. Tā nav viņu tēvu dzimtene, un viņi labi saprot, ka kādreiz te dzīvojuši citi ļaudis, kuri ar varu no zemes aizvesti. Tā ir liela motivācija palikt Krievijas sastāvā,” uzskata I. Prots.
Kopā atceramies padomju militāristu joku par Krimu. “Krima ir nenogremdējams avionesējs,” mēdza teikt plašās padomjzemes militāristi. “Tur ir liela daļa taisnības, jo Krievija Krimu uztver kā stratēģisku militāru objektu, nevis kā zemi, kur cilvēki var atbraukt atpūsties un sauļoties,” tā tālais ciemiņš. Viņš cer uz Eiropas Savienības atbalstu šajā konfliktā, jo principā tas sācies tikai viena iemesla dēļ. “Ukrainas iepriekšējais prezidents vienkārši strauji mainīja kursu. Sākumā bija pateikts cilvēkiem, ka virzība ir uz Eiropu, bet tad vienā jaukā dienā, ka vairs ne. Tad arī sākās Maidans, kari, nemieri un, protams, Krievijas agresija.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Ukraiņi negaidīja ko tādu no krieviem”

Kategorijas