Darbs, kurā netiek taupīta balss un emocijas

2016. gada 30. maijs 07:00

Komentētājs. Mūsdienās šis vārds ieguvis negatīvu nokrāsu interneta komentētāju dēļ. Tomēr šim vārdam piemīt arī pozitīva tendence. Tas ir gadījumos, kad runājam par sporta komentētājiem. Tie ir cilvēki, kuri mums, skatītājiem, padara skatīšanos interesantāku un spēles gaitu saprotamāku – bez viņiem nu jau ir grūti iedomāties sporta spēļu vērošanu.

Sāk bez pieredzes
Normunds Atvars ir Liepājas Olimpiskā centra (LOC) Sporta daļas vadītājs un kopš 2010. gada strādā arī kā sporta komentētājs basketbola spēlēm. “Tas gadījās pavisam nejauši. Man zvanīja Ingmārs Jurisons. Viņš tai laikā, šķiet, bija galvenais redaktors interneta vietnei “Sportacentrs.com”. Viņš man zvana un saka: “Klau, nu vajadzētu rādīt spēles no Liepājas – tiešraides!”” Sarunas gaitā tad arī nācis uzaicinājums iemēģināt sporta komentētāja arodu.
LOC Sporta daļas vadītājs atzīst, ka sākumā mākušas šaubas, jo nekas tamlīdzīgs iepriekš nebija darīts, lai gan dzīvē basketbols spēlējis lielu lomu – N. Atvars iepriekš bijis vairāku basketbola komandu menedžeris. Stresu radījusi apziņa, ka spēlei sekos līdzi sporta fani. “Man gribējās neizgāzties,” šodien smej N. Atvars. Taču atklāj, ka skatītāju kritika interneta komentāros pirmajai komentētajai spēlei nav bijusi skarba, par to tolaik bijis ļoti liels gandarījums. “Ja ir kritika, tas ir labi; ja vienkārši pasaka: man tu nepatīc – tā nav kritika,” pārliecināts sporta komentētājs.

Jāiemācās būt objektīvam
Tā kā N. Atvars ir arī LOC Sporta daļas vadītājs, tad viņam ir tieša saikne ar Liepājas basketbolistiem. Šā iemesla dēļ sporta komentētājam ir grūti apslēpt savas emocijas. “Ja spēlē Liepāja ar kaut ko, tad skaidrs, ka es emocionāli esmu par Liepāju. Un tad bija pārmetums – ja spēlē divas dažādas pilsētas, kāpēc es esmu par vienu? Man to ir grūti izskaust, bet es cenšos. Cik vien varu, cenšos priecāties par pretinieku labām epizodēm. Tas ir tas, ko es sapratu no spēles uz spēli – man ir ļoti viegli komentēt, ja Liepāja uzvar. Ja Liepāja zaudē, man ir grūtāk,” atzīst komentētājs. Šīs esot lietas, kuras nedrīkst izrādīt. Jāiemācās neizrādīt savu subjektīvo vērtējumu un patiku.
Lai gan LOC Sporta daļas vadītājs labi pārzina basketbola “virtuvi”, viņš atklāj, ka katra spēle prasa iepriekšēju sagatavošanos. “Vienalga, es gatavojos spēlēm, vienalga, papētu iepriekšējos rezultātus – kurš tur labāks, kurš tur sliktāks, kāpēc zaudējām.” N. Atvars uzskata, ka to, kas notiek laukumā, skatītāji jau pietiekami labi saprot paši, tādēļ ir svarīgi pateikt arī kaut ko vairāk – tas var spēles skatīšanos padarīt aizraujošāku.

Iespēja likt lietā zināšanas
“Ja dzīvesveids ir basketbols, ja tev ir zināšanas par šo sporta veidu, tad šeit ir iespēja likt viņas lietā,” kā vienu no plusiem šai profesijai min N. Atvars. Viņš atklāj, ka zināšanas par konkrēto sporta veidu ir arī viena no panākumu atslēgām, jo sporta komentēšana nevar notikt mākslīgi – nezinot neko ne par spēles gaitu, ne spēlētājiem, ne attiecīgo terminoloģiju. Tāpat šī ir lieliska iespēja tiem, kuri, iespējams, kādreiz dzīvē vēlējušies kļūt par basketbolistiem, bet dažādu apsvērumu dēļ tas nav sanācis, nokļūt basketbola vidē un būt līdzās spēlētājiem, treneriem un citām ar basketbolu saistītām personām. “Trešā lieta – tas ir kaut kāds honorāriņš. Ja tev ir pamatdarbs, ja spēj apvienot pamatdarbu ar šo blakusdarbu – tas ir tikai pluss,” domās dalās N. Atvars.
Pluss un mīnuss reizē ir tieši tas, ka šis darbs paņem ļoti daudz laika, kuru varētu pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem, jo spēles visbiežāk notiek tieši vakaros vai brīvdienās. “Jābūt aptuveni stundu pirms un pusstundu pēc. Spēlē divas stundas – tas ir trīs arpus stundu darbs.” Un ar to jau viss nebeidzas. Gatavošanās kārtējai spēlei notiekot arī mājās un aizņemot ne mazumu laika. Tāpat par mīnusu sporta komentētājs atzīst uztraukumu: “Ja tu tiešām jūti līdzi spēlei, tad tāda netrūkst. Tu atstāj enerģiju. Pārej mājās un esi noguris. Tu esi tāds kā iztukšots, un tas arī nav viegli.”

Labprāt komentētu divatā
“Man patīk komentēt pa diviem – tas ir superīgi! Man liekas, ka tad ir gan skatītājiem labāk, gan arī pašam,” tā N. Atvars. Viņš pastāsta, ka reizēm, komentējot vienam, gadās “sastrīdēties pašam ar sevi”. Šādos gadījumos ir labi, ja var otram pajautāt un veidojas dialogs. “Ja tu esi viens pats, vienā brīdī var tiešām, kā saka, aizbraukt auzās, jo tā ir emociju spēle, tur ir daudz notikumu – kaut ko palaid garām,” par iespējamajiem riskiem stāsta sporta komentētājs, tādējādi vēlreiz apstiprinot, ka divatā komentēt ir ne tikai vieglāk, bet arī labāk.
Šajā sakarā sporta komentētājs labprāt aicina jebkuru, kuram ir interese par sporta komentētāja arodu, pamēģināt. “Ja jautā – kas būtu jādara, lai vispār komentētu, tad, manuprāt, ir tikai jābūt gribēšanai, jo šobrīd tik daudz apkārt ir portālu, kas meklē komentētājus. Ja pats izrādi iniciatīvu, tad tu tiec komentēt,” pārliecināts N. Atvars. Viņš arī pastāsta, ka daudziem sporta komentētājiem šis amats nav kā pamatdarbs, bet gan kā blakusnodarbe, jo tas ir šā darba pluss – to var apvienot ar citiem darbiem. Tādējādi šis var kļūt par apmaksātu hobiju, ja ir interese par sportu un visu tajā notiekošo.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Darbs, kurā netiek taupīta balss un emocijas

Kategorijas