Metas deju maratonā

2016. gada 30. maijs 07:00

158

Katra mācību gada noslēgumu Aizputes vidusskolā atzīmē ar kādu īpašu pasākumu. Šogad tas bija Deju maratons, jo visās Aizputes novada skolās papildus sportam reizi nedēļā notika fizisko aktivitāšu stunda. Aizputnieki izvēlējušies apgūt ritmiku un dejas un pagājušajā piektdienā apgūto apvienoja kopīgā šovā.

Pirms pasākuma “Kursas Laiks” satiek 4.a un 4.b klases skolēnus. Alise, Evelīna, Estere, Emīlija, Justīne un Nadīna no 4.a stāsta, ka trešdienās pēdējā stundā gājuši uz ritmikas zāli un mācījušies tautas dejas. Pirmajā semestrī bijušas arī modernās dejas. Uz jautājumu, vai šī nodarbe gājusi pie sirds, atbildes nav viennozīmīgas. “It kā.” Ja būtu izvēle, tad labprātāk gribētu trešo sporta stundu. To teikuši arī aptaujā, kas veikta skolā.

Labāk tīk sports
Lenija, divas Sabīnes, Madara, Annija, Patrīcija, Alekss, Kārlis, Kristofers un Kaspars no 4.b ir vēl kategoriskāki: pašvaki, mums ritmika neiet, nepatīk tautiskās dejas. Bet arī par citām dejām skolēni pilnībā neiestājas, tīkamākais viņiem būtu “mikslis” – modernās dejas kopā ar sportu. Un uz vietas izdomā stundas nosaukumu – “sportmodernās dejas”. Pret to, ka izkustēšanās vajadzīga, viņiem iebildumu nav.
Vēlāk atklājas skolēnu iespējamais neapmierinātības iemesls – priekšnesumos tautas dejas dejo viņi vienīgie. Taču izpildītā latgaliešu deja atstāj labu iespaidu – pietiekami sarežģīta horeogrāfija, apgūti soļi, sejās nesamākslots smaids.
Pirms lielās dejošanas tiek cildināti skolēni, kuri saņem zelta un sudraba liecības. Viņi parakstās skolas Goda grāmatā. Tādu ir 56 – vairāk nekā 10% no skolēnu kopējā skaita. 15 zelta liecību īpašniekiem tajās tikai “9” un “10”, sudraba liecībā arī “8”. Nedrīkst būt neattaisnoti kavētu stundu, un uzvedībai jābūt izcilai.

Strādā ar visiem
Tad klases viena pēc otras atrāda, ko iemācījušās, un galvenokārt tiek dejots lēnais valsis un čačača. 1.a klases bērni saposušies baltos un melnos toņos, bet 1.b rāda, kā peles brauca dzirnavās. 5.a klases dejotāju pulkā tikai trīs zēni, bet dejas laikā paspēj izdancināt visas meitenes. Dažas klases ritma izjūtu atklāj kopīgā soļu zīmējumā, un, jo melodija jestrāka, jo vairāk kustībām pievienojas arī skatītāji.
Skolēni no 6. līdz 12. klasei izvēlējušies savas prasmes atklāt kopīgā dejā, skanot “Bermudu divstūra” hitam.
“Tagad varēja redzēt, kas gada laikā ir izdarīts,” spriež ritmikas skolotāja Sabīne Priedola, kura strādājusi ar lielāko daļu jaunāko klašu audzēkņu. Viņa atzīst, ka, atšķirībā no deju kolektīva, šeit jāstrādā ar bērniem, kurus dejošana mazāk interesē. “Bērni bija savākušies un noskaņojušies. Ja ikdienā dažs teica, ka nevarēs, ka nesanāk, tad šodien visi parādīja, ka var.”

Trenējas spoguļzālē
Šīs nodarbības ir ļoti labas – gan kolektīvs tiek saliedēts, gan bērni izkustas, vērtē 1.b klases audzinātāja Irēna Catlakša. “Manējie ir ļoti kustīgi, un enerģija tiek virzīta pareizā virzienā.” Skolotāja novērojusi, ka pasākumos bērni prot organizēties, veidot apli, nekautrējas uzlūgt uz deju. “Mūzikai skanot, viņi danco, nevis skrien un lec.”
Arī skolas direktore Gunta Vīdnere novērojusi, ka Ziemassvētku ballē, atskanot mūzikai, uzreiz visi devušies dejot. Agrāk tikai uz balles beigām iekustējušies. “Dzīvē viņiem nebūs bail dejot,” secina direktore. Apkopojot visu skolēnu atsauksmes, izrādījies, ka 78% ir par ritmikas nodarbību turpināšanu nākamajā mācību gadā, un tā atkal tiks iekļauta stundu sarakstā.
Viena no klasēm izveidota par nodarbību telpu un iesaukta par spoguļzāli, jo vienu no sienām klāj spogulis. Tas liek katram ieraudzīt savu stāju un to labot. Pie stieņa var apgūt baleta elementus.
“Esam apsteiguši ministra ierosmi par trešo sporta stundu, mums tā nav vajadzīga,” par ritmikas nodarbībām saka G. Vīdnere.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Metas deju maratonā

Kategorijas