Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Ar stropiem – nedienas, bet bites jāizprot

ANITA PLATACE
Laikraksta arhīvs

2016. gada 1. jūnijs 07:00

344
Ar stropiem – nedienas, bet bites jāizprot

Bites pirmo medu jau sanesušas, bet biteniekiem gana citu rūpju. Jāgādā jauni stropi, un tas var izrādīties nepatīkamiem pārsteigumiem bagāts process. Jaunie bitenieki parasti interesējoties, kāds strops labāks. Un galu galā nonāk pie atbildes, ka galvenās ir bites.

Biškopjiem ir iespēja startēt projektu konkursos un darbības attīstībai saņemt Eiropas Savienības atbalstu. To izmantojusi arī Ivetas (vārds mainīts) ģimene, vēloties iegādāties stropus bišu ganāmpulka paplašināšanai. Stropu izgatavošanai izvēlēta kāda firma Zemgalē: tās piedāvājums apmierinājis divus svarīgus priekšnoteikumus – salīdzinoši zema cena un laba kvalitāte. Par stropu kvalitāti pārliecinājušies agrāk, kad pasūtījuši nedaudz, bet nu darījuma apmērs skaitāms vairākos tūkstošos eiro.

Riņķa dancis mēnešiem
Projekts apstiprināts pagājušā gada pēdējā ceturksnī, ar firmas īpašnieku bijusi vienošanās, ka stropiem jābūt gataviem februārī. Saņemta puse paredzētā daudzuma, bet pēc tam sākusies cīņa par pārējo: saimnieku zvani firmas īpašniekam, viņa solījums konkrētā dienā atvest, gaidīšana pa tukšo – un riņķa dancis atkal no sākuma. Saimnieki ķērās pie radikālākām metodēm – sarunas ierakstīja, situāciju darīja zināmu medijiem, un, pēc Ivetas domām, tikai tas piespieda firmas īpašnieku stropus beidzot piegādāt. “Tas murgs ir beidzies!” Iveta uzelpoja vien pagājušajā – maija pēdējā – nedēļā. Pavadzīmē kā piegādes laiks norādīts februāris. Taču Iveta zina kolēģus, kuriem firma joprojām nav visu pasūtīto piegādājusi, lai gan viņi jau samaksājuši pilnu summu.
Sludinājumus par bišu stropu tirdzniecību var atrast daudz, un pirms to iegādes vēlams veikt vienkāršu cenu aptauju – apjautāt kolēģus, palasīt atsauksmes internetā, iesaka Latvijas Biškopības biedrības (LBB) konsultante Baiba Tikuma. “Kursas Laiks” pārliecinājās, ka par kādu stropu piegādātāju jau interneta meklētāja pirmajās lapās izlec trīs sūdzības.
Rakstiska līguma noslēgšana neko šai lietā nepalīdz, bet nedrīkst parakstīt dokumentu par preces saņemšanu, ja tā vēl nav sētā. Der ievērot likumu: “Nav visa prece atvesta – dokumentu neparakstu!” Ja paraksts uzlikts, tad – kā pierādīt preces neesamību? Arī maksāt uz priekšu var tikai avansu, ne visu summu.

Izvēlas visdažādākos
Kurzemē ir diezgan daudz stropu gatavotāju, bet ne visi reklamējas, zina B. Tikuma. Labie meistari apzinās, cik lielu darba apjomu var paveikt, cenšas pasūtījumu nodrošināt, un viņiem pieprasījumu nodrošina mutvārdu reklāma. Atsevišķas lielās firmas acīmredzot apsola izgatavot lielāku daudzumu, nekā spēj izpildīt. “Bet, ja ir vēlēšanās pašam par savu samaksāto naudu bendēt nervus, ilgu laiku būt ļoti neatlaidīgam – uz priekšu!” ironizē speciāliste. Viņa zina biškopi, kura piecas dienas speciāli palikusi mājās, gaidījusi un tā arī nav sagaidījusi preci. Īpaši uzmanīgiem ar stropu piegādātāju izvēli jābūt projektu rakstītājiem, jo jāievēro noteiktie termiņi.
Pirms stropu iegādes biškopim ir svarīgi saprast, kādi viņam vajadzīgi, norāda biškopju konsultante. Izvēle atkarīga no daudziem faktoriem: cik ilgi plāno ar biškopību nodarboties, cik daudz stropu vajadzīgs, kādas rases bitēm tie paredzēti? Piemēram, itāļu rases bites veido lielas saimes un tām vajadzīgi lieli stropi. Izvēle būs atšķirīga, ja cilvēks bites tur kā lauku mājas elementu, lai tajās būtu dzīvība. Tad stropus var ņemt ar dizaina elementiem. Ja medu ievāc tikai savai ģimenei, tie var būt mazāka izmēra, bet medus ieguve tirdzniecībai būs izdevīgāka cita veida stropos. Izvēle, protams, iet roku rokā ar cenu. “Laba manta labi maksā,” atgādina B. Tikuma, taču pieļauj, ka ne vienmēr šīs lietas ir proporcionālā sasaistē. Arī lēta manta var būt kvalitatīva.

Modē nāk putuplasts
Katram galdniekam ir sava specifika, kāda veida stropus viņš gatavo. Vienu knifu speciāliste iesaka ņemt vērā – ja galdnieks pats ir bitenieks, strops būs citādāks. Arī materiāla izvēle ir dažāda – viens to taisa no nezināmas izcelsmes atgriezumiem, cits pats sazāģē, izžāvē utt. Ne velti populāri ir veco meistaru gatavotie, kuru kvalitāte pārspēj tagadējos. B. Tikumai dravā labi kalpo strops, kas taisīts pirmās brīvvalsts laikā.
Stropi, protams, nav vienmēr jāpasūta, var pirkt lietotus vai importu. Biškope vērš uzmanību, ka ar lietotu inventāru biškopis sev var izdarīt lāča pakalpojumu. Gadās, ka gados vecie bitenieki nepietiekami iztīra un dezinficē stropus un ar tiem var pārnest slimības. Riskanta ir arī sveša spieta saķeršana.
Modē nāk putuplasta stropi, ko gatavo Polijā, Somijā. Te jābūt uzmanīgiem ar materiāla cietību. Mīksto putuplastu bišu veidotais propoliss tā sacementē, ka strops jālauž. Somi par šo problēmu esot padomājuši, gatavojot cietāku materiālu. Iegādājoties šos stropus, dravošana ir pavisam citāda nekā koka mītnēs. Pieredze rādot, ka saimes tajos attīstās aptuveni divas nedēļas ātrāk. Putuplastu stropam esot vēl viena laba īpašība – to bez problēmām var pacelt un panest arī sieviete.
Taču īsti iztīrīt šo materiālu nevar.

Izjūtas pielīdzina sev
Informācijas apmaiņai biškopjiem ļoti noderīga ir LBB. “Par simbolisku maksu jūs dabūnat daudz labumu,” atgādina konsultante.
Katru gadu interesenti var pieteikties subsidētiem divgadīgiem biškopības kursiem, ko papildina prakse dravā. Kursus apmeklē pat cilvēki, kuriem bišu vēl nav, ir tikai sapnis par tām. Dažiem jau lielas dravas, bet nepieciešams izglītību apliecinošs dokuments, ko izsniedz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centrs. Svarīgi tas, ka visi lektori ir praktiķi – visiem ir savas dravas. Kursos veidojas arī svarīgie savstarpējie kontakti.
Biškopības popularitātes iemesls, iespējams, ir mīts, ka tā neprasa īpašus ieguldījumus, bet medus cena ir augsta. Kursos saprot, ka, sākot no nulles, ieguldījumi nav mazi.
Mācīties biškopību, protams, var visi, bet veiksmīgākie esot tie, kuriem šajā jomā dabas dots ķēriens – kā “zaļie pirksti” dārzkopjiem. “Bite ir jāsaprot, tai jāpielāgojas. Uz kursiem bieži nāk ar domu – nu es tās bites izdresēšu! Laikam nevienam tas īsti nav izdevies.” Ja bišu ceļš ved pāri dārziņam, tad tās tur lidos un šķērslim – ravētājai – iedzels.
LBB palīdz biškopjiem ar medus eksportu, un vispieprasītākais citās valstīs esot rapša medus. Tas kā saldinātājs nemainot tējas un kafijas garšu, citu ziedu medus nosaka toni ar savu “personību”.
Bitenieki mācās visu mūžu, jo katra sezona ir atšķirīga. Pērn bites izlidojušas jau 10. februārī, šajā pavasarī – tikai marta beigās. Pašlaik daudzi sūdzoties, ka bites pastiprināti spieto. Tam par iemeslu var būt saspiestība stropā. Baiba teic, ka bišu izjūtas vajag pielīdzināt savējām. “Jums patiktu ilgstoši saspiestībā dzīvot?”
Kategorijas

Kategorijas