Atklāj ērģeļu burvību

2016. gada 8. jūnijs 07:00

3958

Pagājušās nedēļas nogalē Sakas, Jūrkalnes un Alsungas baznīcā divu dienu garumā noritēja Ērģeļmūzikas festivāls, kurā piedalījās Pāvilostas, Aizputes, Nīcas un Alsungas mūzikas skolas audzēkņi. “Tā ir iespēja bērniem iepazīties ar instrumentu, kuram komponēta liela daļa klasiskās mūzikas. Spēlēt, pilnveidoties, iespējams, iemīlēt ērģeles,” saka festivāla organizatore, Pāvilostas mūzikas skolas direktore Inga Šnore.

Gan piektdien Sakaslejas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, gan sestdienā Svētā Jāzepa Jūrkalnes katoļu baznīcā un Svētā Miķeļa Alsungas katoļu baznīcā trīs mūzikas skolu bērni sniedza koncertus, atskaņojot gan Baha skaņdarbus, gan citu autoru, pat nezināmu komponistu, radīto. Piektdienas priekšpusdiena pagāja mēģinot, kas nemaz nebija viegli, lai arī visi bērni mācījušies klavierspēli. “Ērģeles patiesībā ir principiāli atšķirīgs instruments. Tas ir daudz sarežģītāks, prasa no izpildītāja labāku koordināciju, jo jāspēlē gan ar rokām, gan kājām, pie kam ir daudz ērģeļu, kurām ir ne tikai viens manuālis kā klavierēm, bet divi un pat trīs,” mēģinājumu nozīmi atklāj to vadītāja, ērģelniece Līga Dejus.

Vēlas dot piedzīvojumu
Pāvilostas mūzikas skolas direktore Inga Šnore ir festivālu rīkotāja ar pieredzi. “Esmu rīkojusi festivālu Lejaskurzemes pūtēju orķestriem, tāpat arī akordeonistiem, bet ērģeles – tas ir īpašs piedzīvojums, tādēļ arī radās šī iecere. Pati mācu klavierspēli. Tas ir radniecīgs instruments, ja skatās tikai uz klaviatūru, toties skanējums ir atšķirīgs un noteikti fascinē. Festivāls ir arī iespēja spēlēt ērģeles, jo šādu iespēju nav daudz. Klavieres ir daudzās mājās, skolās, bet ērģeles lielākoties tikai baznīcās,” stāsta I. Šnore.
Jautāta, kas ir īpaša sajūta, kaut vai tikai klausoties ērģeles, pāvilostniece pauž: “Tā ir varenības sajūta, ko dod ērģeļu skanējums.”
Mēģinot Sakaslejas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, skolotājām nācās secināt, ka mēģinājumiem vajadzējis atvēlēt vairāk laika, iespējams, pat veselu dienu. “Protams, ka bērni ir mācījušies savu partiju un zina to, tomēr mums pirmajā reizē mēģinājumu grafiks iznāca saspiests. Katram bērnam 10 līdz 15 minūtes. Ja šis festivāls kļūs par tradīciju un tajā iesaistīsies vairāk dalībnieku, noteikti viena diena būs jāparedz tikai mēģinājumiem,” saka I. Šnore.

Cer uz tradīcijas nostiprināšanos
No Aizputes uz festivālu bija ieradusies tikai viena skolniece, toties labi sagatavota. Hanna Cinovska mācās ne tikai pie savas klavierspēles pedagoģes Ineses Indriksones, bet palaikam aizstaigā līdz Aizputes luterāņu baznīcai pie ērģelnieces Noras Bitenieces. “Es atļauju bērniem, kuri vēlas pamācīties. Tas ir nepieciešams, jo ērģeļspēli apgūst aizvien mazāk cilvēku,” atzīst N. Biteniece. Savukārt ērģelniece L. Dejus zina, ka vien Ventspilī ir kaut kas saistīts ar ērģeļspēli. “Visā pārējā Kurzemē ērģeles bērniem nemāca spēlēt,” uzsver L. Dejus, kura nupat sniegusi savu maģistrantūras aizstāvības koncertu. Rucavniece atzīst, ka labprāt atsaukusies vadīt mēģinājumus, jo pati mācījusies pie pašreizējās Nīcas mūzikas skolas vadītājas Dinas Sležes un daudzus mūziķus mūspusē pazīst personīgi.
D. Sleže no Nīcas bija atvedusi veselus piecus jaunos ērģelniekus. “Esam te visvairāk. Bērniem tas tiešām ir piedzīvojums,” atzīst Nīcas skolas direktore. “Šis ir brīnišķīgs pasākums, un ceru, ka tas notiks arī nākamajā vasarā,” piebilst Aizputes mūzikas skolas direktore Arta Kangīzere.
Nīcas mūzikas skolas skolniece Jūlija Vadone “Kursas Laikam” atklāja, ka ērģeles izdevies paspēlēt jau iepriekš Mežgalciema baptistu baznīciņā Nīcas novadā, tādēļ mēģinājumā gājis vieglāk nekā citiem. “Ērģelēm skaņa ir stiprāka. Man ļoti patīk spēlēt ērģeles, un es gribētu to darīt tā pa īstam. Noteikti braukšu uz festivālu, ja tāds būs nākamgad,” saka J. Vadone.

+ 18

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atklāj ērģeļu burvību

Kategorijas