Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izplatītākais koks Latvijā – parastā priede

AGNESE LEIBURGA

2016. gada 10. jūnijs 07:00

511
Izplatītākais koks Latvijā – parastā priede

Izplatītākie koki Latvijā ir nevis tautasdziesmās tik daudz apdziedātie ozoli un liepas, bet gan parastās priedes (Pinus sylvestris). Mūsu valstī to audzes aizņem 34 procentus no mežu kopplatības, stāsta akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” dabas parka Tērvetē vides izglītības speciālistes Inese Namniece un Inaida Jagučanska.
Priede ir mūžzaļš skujkoks ar taisnu, slaidu, bezzarainu stumbru un spēcīgu, dziļu sakņu sistēmu. Priedes augstums var sasniegt 40 metru, un tā var augt pat 350 gadu.  Jaunaudzēs kociņiem aptuveno vecumu var noteikt pēc zaru mieturu vietām – katrs mieturis ir viens mūža gads. Sasniedzot otro gadu desmitu, stumbra lejasdaļā veidojas tumši brūna kreves miza, bet augšdaļā – sarkanbrūna plēkšņaina miza. Koka zaru vainags ir ovāls, bet, sasniedzot 100 gadu, sāk noapaļoties, šādi jau no attāluma var novērtēt aptuveno audzes vecumu. Priedes skujas pie dzinuma sakopotas pa divām, līdz septiņus centimetrus garas, klātas ar vaska kārtiņu, tāpēc ūdens no tām iztvaiko tikai nedaudz. Šī īpatnība kokam ļauj paturēt skujas pie zariem arī ziemā.
Pasaulē zināms vairāk nekā simts priežu sugu, kas aug Ziemeļu puslodē līdz pat polārajam lokam. Siltāka klimata joslās tās aug kalnos, bet mērenā un aukstā klimatā veido plašus mežus.
Viena no Latvijā zināmākajām ir Zauskas priede, kas līdz 1954. gadam kuploja Smiltenes pagastā un ir nepārspēta rekordiste. Zauskas priedei, kad tā vēl bija dzīva, deva 500–600 gadu, bet, kad nokalta, atklājās, ka koks dzīvojis 370 gadu un sasniedzis 4,63 metru apkārtmēru. Jau senatnē priedei nocirsta galotne, jo tās stumbrā bija izdobta bišu dore. Un vēl tas bija krusta koks, kura stumbrā aizgājēja piemiņai iegrieza krustu. 
Priežu īsto vecumu gan samērā grūti noteikt, jo atsevišķu koku augšanas apstākļi mēdz būt visai atšķirīgi un veciem īpatņiem bieži ir bojāta serde, kas arī traucē veikt precīzus mērījumus. Daži pētnieki apgalvo, ka vecākā priede aug Dundagas pagasta mežā pie Pāces upītes un tai esot 450 gadu, bet Valles pagastā Seržu tīrelī nesen atklātajā vecākajā Latvijas mūžamežā augot apmēram 400 gadu vecas priedes, kuras izstiepušās vien 15–16 metru garumā un sasniegušas tikai nedaudz vairāk par metru apkārtmērā.
Savukārt dabas parkā Tērvetē aug izcilu priežu audze 20 hektāru platībā, kuras vecums tuvojas 300 gadiem. Šajā parka daļā atrodamas Baltijas garākās priedes, kuru augstums pārsniedz 41 metru, bet stumbra apkārtmērs atbilst dižkoka statusam. Šo dižpriežu garums līdzinās 14 stāvu mājas augstumam.