Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tic reinkarnācijai un pie dievgalda netiek

JĀNIS GOLDBERGS

2016. gada 10. jūnijs 07:00

549
Tic reinkarnācijai un pie dievgalda netiek

Sakaslejas baznīcas atjaunotājs, ilggadējs luterāņu draudzes priekšnieks, tautfrontietis, deputāts, arī parakstu vācējs pret atomelektrostacijas būvniecību Pāvilostas pusē pēdējos padomju gados Alfrēds Draugs teic, ka visi viņa senči bijuši kristieši, bet nu viņu pie dievgalda baznīcā vairs nelaiž.

“Es pie sava drauga kapa neapdomīgi izrunājos, un par to mani sodīja ar augstāko soda mēru, kāds kristietim iedomājams. Vairs nelaiž pie dievgalda Sakaslejas baznīcā. Gāju uz Pāvilostu, bet arī tur uzteica, nu tagad braucu uz Aizputi. Luterāņu baznīcā daudzi mācītāji paliek par daudz konservatīvi un nespēj redzēt izmaiņas. Ko nu vairs par mani, esmu atstumts, bet tagad pieņēma lēmumu neordinēt sievietes. Vai tas nav absurds? Viņi turas pie burta, bet aizmirsuši par jēgu,” tā spriež A. Draugs. Viņš no draudzes priekšnieka amata atcelts un uz paša atjaunoto baznīcu vairs neiet.

Nekristīgi izrunājas
Jautāts, par kādu izrunāšanos ir runa, A. Draugs paskaidro, ka, pie laba drauga kapa stāvot, teicis: “Citā dzīvē tiksimies!” Šis teikums Sakaslejas draudzes priekšniekam maksājis daudz. Mācītājs Erlands Lazdāns uzteicis nākt pie dievgalda, jo reinkarnācijas jeb pārdzimšanas ideja ir pretrunā Jēzus mācībai.
Pats A. Draugs sirsnīgi aizstāv ideju, ka nekādas pretrunas nav: “Neticu, ka cilvēka enerģijas pietiek tik vienai dzīvei. Esmu runājis ar gudriem vīriem, profesoriem, zinātniekiem, arī TV rāda daudz ko.” Aktīvists sauc uzvārdos profesorus un zinātniekus, kuri pārliecinājuši par reinkarnācijas iespējamību. Īsāk sakot, pie kapa A. Draugs gan izrunājies, tomēr tam tiešām ir dziļāks pamats nekā parasta izrunāšanās vien. Kristietis uzskata, ka reinkarnācija jeb dvēseļu pārdzimšana ir reāla lieta un patiešām notiek, viņš tai noticējis.
Baznīcas argumenti
Izrādās, ka A. Drauga ticība uz reinkarnēšanos vēl kādā dzīvē vai vairākās kristīgajā izpratnē nav nevainīgs joks, bet grauj visu mācību pašos pamatos. Par savu bēdu pāvilostnieks sūrojies luterāņu bīskapam Pāvilam Brūverim, kurš arī viņam nosūtījis atbildes vēstuli. Tiesa, ar atbildi A. Draugs nav mierā.
“Kristietība dvēseļu pārdzimšanu pilnībā noraida. Vēstulē ebrejiem skaidri pateikts, ka cilvēkam vienreiz nolemts nomirt, bet pēc tam tiesa,” raksta P. Brūveris. Viņš norāda, ka ticība dvēseļu pārdzimšanai noliedz Kristus ciešanu nozīmi. “Kristus ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgo izpirkšanu,” turpina bīskaps. Viņš A. Draugam uzsvēris, ka tas ir pretrunā ar pašatpestīšanos pārdzimstot. Ja kāds grib šādām lietām nodoties, tad laipni lūgti! Bīskaps vēstulē norādījis uz hinduisma reliģiju, kas balstīta uz ideju par reinkarnāciju.
Tā kā A. Draugs ar savu ticību reinkarnācijai noliedz Kristus ciešanas, tad viņam nebūs ēst dievmaizītes pie dievgalda jeb Kristus miesu un asinis. Tādi īsumā luterāņu argumenti.

Grib paveikt vairāk
“Viņi saredz Bībelē burtu, bet jēgu nevēlas redzēt. Tas redzams arī no diskusijām par sieviešu ordināciju par mācītājām. Ir tik daudz gudru un spējīgu sieviešu, kaut vai mūsu eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet mēs atsakāmies no sieviešu ordinācijas. Tas ir absurdi,” pauž A. Draugs. Viņš uzskata, ka ir atstumts savu ideju dēļ, kuras neesot pretrunā kristietībai, un pats sevi vēl aizvien uzskata par kristieti. “Es neesmu neko noliedzis, vienkārši nespēju pieņemt to, ka jāguļ kapā sazin cik ilgi, kamēr būs pastarā tiesa. Es ticu uz to, ka varētu zemes virsū vēl daudz ko izdarīt atkal un atkal, nevis kaut kā pašatpestīties. Kad Jēzus sauks, es iešu, bet līdz tam vēl simts dzīves varu te aizvadīt un pasaulē daudz paveikt,” tā A. Draugs. Sava taisnība, iespējams, A. Draugam ir. Ja strikti nelasa Bībeli, tad kāda nozīme, cik reižu šajā pasaulē A. Draugs parādījies, tik un tā beigās sekos visi Jāņa atklāsmes grāmatas jaukumi.
Šajā gadījumā der atcerēties, ka tautā jau sen ir teiciens: “Neej svešā baznīcā ar savu lūgšanu grāmatu!” A. Draugam šo gudrību “Kursas Laiks” pārfrāzēja: “Neej savā baznīcā ar svešām lūgsnām!” Vai notikušais ir godīgi un toleranti attiecībā pret baznīcas atjaunotāju, noteikti var spriest vienīgi paši draudzes locekļi.