Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ciedrs un ciedru priede – no dažādām skujkoku ģintīm

VALIJA BELUZA

2016. gada 15. jūnijs 07:00

204
Ciedrs un ciedru priede – no dažādām skujkoku ģintīm

“Manā dārzā ir uzziedējis liels retums, iespējams, tas ir Sibīrijas ciedrs, sajūsmināts aplūkot, viņaprāt, neparasto koku “Kursas Laiku” aicināja liepājnieks Linards Ozols.
Skujkoka stādiņu no Baikāla ezera apkaimes 1972. gadā atvedis kaimiņš. Linards uzzinājis, ka ciedri parasti uzziedot tikai pēc septiņdesmit gadiem, bet viņam izdevies sagaidīt brīnumu krietni agrāk – pirmo reizi koks uzdāvinājis čiekuriņus četrdesmit gadu vecumā.
Užavas ielas “varoņa” foto “Kursas Laiks” nosūtīja Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktoram, dendrologam Andrejam Svilānam. Viņa atbilde: “Attēlā redzamais eksemplārs tiešām ir veselīgs un skaists, tā ka – visu cieņu! Taču tā ir Sibīrijas ciedru priede Pinus sibirica, kuru nereti pēc analoģijas ar nosaukumu krievu valodā (Sibirskij kedr) tautā dēvē par Sibīrijas ciedru. Sibīrijas ciedru priede sāk ziedēt un ražot čiekurus samērā vēlu – apmēram 20 gadu vecumā. Pārtikā izmanto sēklas – tā sauktos ciedru riekstus. Latvijā vecajos muižu parkos un publiskajos apstādījumos lielākoties tiek kultivētas divas ciedru priežu sugas – jau minētā Sibīrijas ciedru priede Pinus sibirica un tai radniecīgā Eiropas ciedru priede Pinus cembra. Nacionālā botāniskā dārza kolekcijās tiek audzēta arī Korejas ciedru priede P.koraiensis un klājeniskā jeb zvilnāja ciedru priede P.pumila. Visas šīs četras sugas Latvijā spēj ražot dīgtspējīgas sēklas. Īstie ciedri Cedrus ir pilnīgi cita skujkoku ģints, kurus lielākoties pie mums ieteicams audzēt ziemas dārzos, pa vasaru iznesot ārā.”