Jāņu siers kā kūka

2016. gada 17. jūnijs 07:00

2838

“Kursas Laiks” jau vēstījis par slavenās Vaiņodes novada kūku cepējas Inetas Zvejas panākumiem dažādos konkursos un jaunradi pirms dažādiem gadskārtu svētkiem. Tuvojas mūsu lielākie gada svētki – Līgo, tāpēc iegriezāmies “Eglienu” mājās Vaiņodes novada Augustē, lai noskaidrotu, kas saimniecei šoreiz padomā.

Saimniece “Kursas Laiku” sagaidīja ar dažādiem sieriem un rabarberu rausi. It kā viss parasti pēc skata, bet pēc degustācijas nepietiek ar teicienu, ka katrai saimniecei siers iznāk pa savam. Te vietā “Kursas Laika” fotogrāfa un izcila gardēža Daiņa Ģelža replika: “Jāņu siers kā kūka!” Arī rabarberu rausim sava “odziņa”.

Kā ierastais top neparasts
Smalkumos visu Inetas Zvejas Jāņu siera recepti neizdevās uzzināt, jo siers jau bija galdā, bet stāstījums, kā zināms, sniedz tikai ieskatu. Tomēr “Kursas Laiks” nerimstas: kur āķis? Tad, lūk, mīkstā un garšām piesātinātā siera noslēpums, pirmkārt, ir tas, ka biezpienu vāra pilnpienā, nevis vājpienā kā cietajam sieram. Vārīšanas gaitā masai piešauj mazliet citronu sulas, lai labāk sarautos. Vēlāk jau liek olas, sviestu un visbeidzot garšvielas no pašu siltumnīcas. I. Zvejai pašai patīk siers ar bazilika lapām, un tas viņas siltumnīcā sastādīts visās malās.
“Mīkstā siera recepte jau zināma katrai saimniecei, bet domāju, ka tieši šā siera garšas viens no iemesliem ir “Elpas” biezpiens. Pēdējā laikā izvēlos daudz ko no Gundara Siseņa uzņēmuma produkcijas. Piedalījāmies vienā kūku cepšanas konkursā. Viņš stāvēja pie blakusgalda, daudz ko pastāstīja par uzņēmuma darbību. Biju arī “Elpā” uz vietas. Viņu biezpiens ir skalots, tādēļ arī ar tīru garšu, kas sieram vajadzīgs,” pastāsta I. Zveja. Protams, ka arī pienam ir nozīme. To saimniece ņem no pārbaudītiem saimniekiem, kuriem visas licences ir kārtībā.
Ar rabarberu rausi galdā līdzīgs stāsts. Visparastākā sentēvu recepte, tikai pamatā nevis rauga mīkla, bet sodas mīkla, un garša pavisam cita. “Recepti atradu internetā, bet nekas jau nav, kā rakstīts. Tur bija teikts, ka mīklu uz pannas uzlej, bet nekāda liešana man nesanāca. Ar pirkstiņiem, ar pirkstiņiem mīcīju. Katra recepte jau saimniecēm pa savam padodas,” piebilst I. Zveja.
Jautāta, vai viņas produkciju kaut kur iespējams nopirkt, mājražotāja teic, ka tirdzniecībai laika neatliek. “Strādāju tikai uz pasūtījumiem, un cilvēki paši brauc pakaļ produkcijai.”

Zēni šeptē pa siltumnīcu
Inetai pavisam četri bērni: divi jau lieli, bet divi zibenszeļļi Dzintars un Jānis tā vien šaudās mūsu priekšā. Jautāta, ko iesāk, ja jāstāv pie plīts, bet šie abi uzsāk dullošanos, I. Zveja bilst, ka par to parūpējies vīrs Oskars. “Mums visiem ir siltumnīcas. Mammai viena, tētim viena un viņiem abiem arī viena. Visi kaut ko audzē un rāda, ko prot. Blakus siltumnīcai tētis viņiem štābiņu uztaisīja, tā ka, kamēr es strādāju, viņiem arī jādarbojas, un to viņi labprāt arī dara,” pastāsta saimniece.
Dzintars, vecākais no zēniem, arī nesen piedalījies konkursā Skrundā, kur galdā cēlis biezpiena un maizes gardumu. Par to arī Pateicība. Zēns atzīst, ka palīdzēdams daudz ko no mammas noskatījies, tomēr plātsmaizes cep tikai konkursiem, tā viņam labāk patīkot ēst gardumus.
Toties tēta Oskara izveidotajā štābiņā zēni jūtas kā īstajās mājās. Izrādījuši savu pili, viņi ar prieku izrāda arī siltumnīcu, kas turpat blakus un regulāri pieskatāma. Lai arī pati mazākā, toties vistīrāk izravēta un starp tomātiem un gurķiem zēniem aug arī petūnijas un samtenes, kuras viņi dabūjuši no mammas dēstiem. “Tagad redzat, ka viņi ir aizņemti un pie viena mācās darba tikumu,” par tēta lielisko ideju priecājas mamma.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jāņu siers kā kūka

Kategorijas