Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pašvaldība – pāris klikšķu attālumā

ANITA PLATACE

2016. gada 20. jūnijs 07:00

129
Pašvaldība – pāris klikšķu attālumā

Latvijā sociālie tīkli kā tilts saziņai starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem pašlaik darbojas galvenokārt vienā virzienā. Spānijā šajā jomā sasniegtais līmenis uzrāda gan ieguvumus, gan vājās vietas.

101 no 119 Latvijas pašvaldībām ir sastopama vismaz vienā no sociālajiem tīkliem, vēsta Latvijas e-indeksa mērījums. 25 pašvaldībām ir profili visos četros populārākajos sociālajos tīklos – “Twitter”, “Facebook”, “Draugiem.lv” un “YouTube”.
Populārākais sociālais tīkls, ar kura starpniecību novadi un pilsētas veic informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem, ir “Twitter” – tajā sastopamas trīs ceturtdaļas Latvijas pašvaldību. Tam seko “Facebook” un “YouTube”. “Facebook” atrodamas 76 pašvaldības jeb par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Video apmaiņas vietnē “YouTube” pašvaldību pārstāvniecība augusi par 59%, sasniedzot “Draugiem.lv” portāla rādītājus – katrā no tiem ir 54 pašvaldību profili.
Savukārt 18 pašvaldības (15 lielie un 3 mazie novadi) joprojām nav pieejamas nevienā no sociālajiem tīkliem.

Trūkst atbildes
Interesējoties par bijušā Liepājas rajona pašvaldībām, atklājas, ka konti sociālajos tīklos ir gandrīz visām, bet ne visas tos lieto. Aizputes novada domes tviterkonts izveidots jau 2009. gadā, tam pieteikušies 237 sekotāji, taču pašvaldība viņiem līdz šim nav devusi nevienu ziņu. Pavisam tukšs un neatpazīstams ir Durbes novada it kā veidot sāktais konts “Tviterī”. Savukārt citas pašvaldības sociālajos tīklos galvenokārt ievieto informāciju par gaidāmajiem pasākumiem.
“Sociālos tīklus droši vien vairāk izmanto jaunāko paaudžu iedzīvotāji, bet līdz šim viņi mums nav īpaši uzstājuši, ka būtu šāda nepieciešamība,” stāsta Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis. Katrai lietai ir vajadzīgs kāds, kas to administrē, un amatpersona atzīst, ka resursu trūkuma dēļ arī domes mājaslapa tiek izmantota “ne labākajā veidā”. Pašvaldībām tiekot piedāvātas arī citas programmas, ar kuru starpniecību sazināties ar iedzīvotājiem, bet kolēģu pieredze liecinot, ka jautājumi tajās ne vienmēr tiek uzdoti pēc būtības, ka tiek iesūtītas daudzas nejēdzības, kuru “sijāšana” prasa laiku. Sabiedrība virtuālai saziņai ar pašvaldību vēl nav izaugusi, spriež J. Grasmanis. Taču šāds veids noteikti būšot nākotnes pasākums.
Vaiņodes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Pūlīte pastāsta, ka “Tviterī” tiek ievietota identiska informācijā kā mājaslapā. Esot grūti pateikt, vai cilvēki to izmanto, jo atgriezeniskās saites trūkst – ar šā saziņas rīka starpniecību dome nav saņēmusi nevienu informāciju. I. Pūlīte spriež, ka lauku novados sociālo tīklu izmantošana pašvaldības darbā nav tik aktuāla kā pilsētās.

Potenciālu neizmanto
Apvaicātie gados pajaunie Nīcas un Pāvilostas cilvēki atklāj, ka savu sociālo tīklu kontaktos pašvaldību neietver. Izlasa informāciju novadu mājaslapās, bet konkrētas lietas kārtot dodas uz vietas domē.
“Vidēji katra astotā pašvaldība atzīst, ka sociālajos tīklos sniedz informāciju, nevis “sarunājas” ar saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas apliecina, ka sociālo tīklu potenciāls joprojām paliek neizmantots,” skaidro Latvijas pašvaldību e-indeksa darba grupas vadītājs – “Lattelecom” komercdirektors Gusts Muzikants.
Visstraujāk profilu sekotāju skaits pieaudzis mazajās pašvaldībās – par 93%. Pilsētās šis skaits pieaudzis par 58%, lielajos novados – par 53%, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu.
“Kursas Laiks” novērojis, ka aktīvāka domu apmaiņa notiek, ja amatpersona nebaidās atvērt savu personīgo kontu. 

Aizstāj policistus
Par interesantu pieredzi nelielā Spānijas pilsētiņā Hunā stāsta nedēļas izdevums “Ir”, kas to pārpublicējis no “The New York Times News Service”. Proti, tās mērs cenšas savu pilsētu pārvērst par pasaulē aktīvāko “Tvitera” lietotāju un viņa lozungs ir vienkāršs: “Mēs esam “Tviterī” tāpēc, ka tur ir arī visi citi cilvēki.” Vairāk nekā pusei no 3500 iedzīvotājiem esot konti saziņai ar vietējām institūcijām. “Vēlaties pieteikt vizīti pie ārsta? Nosūtiet ātru ziņu “Tviterī”! Esat pamanījuši kaut ko aizdomīgu? Virtuāli pačiviniet policistiem!” Kādreizējo četru kārtībsargu vietā tagad strādā viens, kurš regulāri saņem iedzīvotāju norādes pat par potenciālām problēmām. Tagad mums nav viens policists, bet 3500, priecājas mērs.
Virtuālā saziņa Hunas pašvaldībai kopš 2011. gada esot palīdzējusi ietaupīt 13% budžeta jeb 340 tūkstošus eiro. Taču ne visi ar šādu saziņas veidu ir apmierināti. Daži tajā saskata amatpersonu pašreklāmu tā vietā, lai nodrošinātu konkrētus pakalpojumus. Citi šaubās, vai ir pareizi uzticēt “Tviterim” līdzdalību pašvaldības funkciju veikšanā, samazināt vietējās štata vietas par labu starptautiskai kompānijai.