Kad augiem piezogas stress, ir jāpalīdz

2016. gada 22. jūnijs 10:48

Stress piemeklē ne tikai cilvēkus. Par šādu stāvokli runā arī augu valsts pētnieki, vērojot, kā tie reaģē uz dabiskai attīstībai nelabvēlīgām pārmaiņām. Audzētāju ziņā ir palīdzēt šo stresu pārvarēt un iegūt iespējami lielu ražu.

Paātrināta augu novecošanās, intensīvāki kaitēkļu uzbrukumi un slimību uzliesmojumi. Šādas parādības šovasar var būt augļu un dārzeņu platībās. Tās radījušas jau kopš agra pavasara pieredzētās temperatūras svārstības.
“Temperatūras svārstības šogad bijušas ļoti krasas, tās mērāmas pat vairākos desmitos grādu, kas nav patīkami nedz cilvēkam, nedz augam. Šādas temperatūras izmaiņas ietekmē kā mērenā klimata dārzeņus, piemēram, kāpostus, burkānus, sīpolus un sarkanās bietes, tā siltumu mīlošās kultūras – gurķus, kabačus, ķirbjus. Laika apstākļi veicinājuši arī miltrasas un kaitēkļu attīstību,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Barību atņem nezāles
Pēc karstuma viļņa jūnija sākumā daudzviet Latvijā bija vērojamas netipiski vēlas salnas, taču tās ievērojamu postu neesot nodarījušas – dažādas kultūras cieta vietās, kurās pēc ilggadējiem novērojumiem salnas ir sagaidāmas. Vislielāko ietekmi uz augu valsti atstāja ilgstošais sausums, jo veģetācija atsākās ļoti agri, jau martā, un līdz jūnija vidum nokrišņu bija ļoti maz.
“Situāciju nedaudz uzlaboja ciklonu atnestie nokrišņi. Pašlaik augsnes virskārta jau vairāk nekā 10 centimetru dziļumā daudzviet ir pilnīgi sausa. Tiek traucēta ne tikai augu barības elementu uzņemšana un barošanās, bet arī sadīgšana, sakņu sistēmas attīstība,” vērtē M. Narvils.
Lai mazinātu sausuma ietekmi, eksperts iesaka nepieļaut nezāļu attīstību, jo kultūraugiem tās atņem ūdeni un augu barības elementus. Sausumā jāplāno intensīvas laistīšanas stratēģija. Ja tā nav iespējama, var izmantot mulču – kā dabisko, tā no sintētiskiem materiāliem gatavoto. Var pielietot seklu rindstarpu rušināšanu, nepieļaujot plaisu veidošanos zemē.
Regulāri jāseko kaitēkļu izplatībai dārzā. Ja to ir ļoti daudz, nekavējoties jāpielieto augu aizsardzības līdzekļi, ievērojot norādītās devas, darba šķīduma koncentrāciju un nogaidīšanas laiku.

Aizmetas maz ābolēnu
Durbes novada dārzkopja Jāņa Pakalna dārzā sausums šopavasar nav bijis sabiedrotais jauno kociņu stādīšanai. Taču viņu pārsteidz cits fakts – ābelēs aizmetušies pārsteidzoši maz augļu, salīdzinot ar krāšņo ziedēšanu. Dārznieks spriež, ka diezin vai tas ir sala nedarbs, drīzāk tā esot neapputeksnēšanās vaina. Iespējams, tieši vajadzīgajās dienās nav izlidojušas bites. “Nesakrita visi vajadzīgie faktori, dabā viss ir komplicēti.”
Cīņā pret kaitēkļiem bioloģiskajā dārzā ķimikālijas netiek lietotas, un J. Pakalns nežēlo soļus, lai ik nedēļu izstaigātu dārzu un ar rokām novāktu un saspaidītu kāpurus un citus parazītus, nolauztu un iznīcinātu bojātos zariņus. Viņš ieskatās katrā kokā – tā esot “individuāla padarīšana”. “Ja koks nav slogs, bet sirdslieta, tad to var izdarīt. Mūsu senči pa dārzu ar miglotāju uz muguras nestaigāja,” atgādina J. Pakalns.

Pēc salnām atzeļ
Salnas skārušas gan vasarājus, gan dārzeņus un kartupeļus, novērojusi LLKC augkopības konsultante Vita Cielava. Dažos laukos esot redzams, ka labības zelmeņa gali ir dzelteni – apsaluši vai apdeguši no miglotā preparāta. Otrajā gadījumā šoku labībai negribot devis pats saimnieks.
Konsultante stāsta, ka nesenās salnas smagi skārušas atsevišķus kartupeļu laukus Nīcas un Priekules pusē. Ja melnas ir tikai atsevišķas lapas, nevis viss cers, tad kartupelājs atzels un tā atžirgšanu veicinās “pabarošana” ar atbilstošu mēslojumu, piemēram, aminosu.
Zemenēs šovasar metas miltrasa un sakņu puve, kuras izraisītāji var mist stādos vai augsnē. Savukārt kāpostus apciemo cekulkode – “lido kā traka”. Tā dārzeņiem rada stresu, izsūcot sulu. V. Cielava teic, ka šogad dārzos daudz kukaiņu, tāpēc bez insekticīdu miglošanas būs grūti iztikt, īpaši lielražotājiem. Līdz ražas novākšanai šīs vielas augos jau būšot sadalījušās.
“Pārdzīvot stresa situācijas augiem palīdzēs arī organominerālie mēslojumi, kas satur ne tikai slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementus, bet arī bioloģiski aktīvās vielas – fitohormonus, auksīnus, giberelīnus. Parasti tajos tiek izmantotas jūras zāles, kūdras humīnvielas, dažkārt arī brūnogles, raugs un citas organiskās substances,” iesaka M. Narvils.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kad augiem piezogas stress, ir jāpalīdz

Kategorijas