Tiesā izcīna juridisko pilngadību un nodibina uzņēmumu

2016. gada 30. jūnijs 07:00

448

Tiesā izcīna juridisko pilngadību un nodibina uzņēmumu

Liepājnieks Elviss Straupenieks nupat absolvējis 12. klasi Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, taču, atšķirībā no citiem vidusskolas beidzējiem, viņš to ir paveicis jau 17 gadu vecumā un no skolas iziet nevis kā vienkāršs vidusskolnieks, bet gan kā jaunais uzņēmējs. Viņš ir uzņēmuma “AirBoard” dibinātājs un īpašnieks. Jaunā puiša veiksmes stāsts iekļauts arī nesen iznākušajā Kārļa Ozola grāmatā “Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi”, bet pats puisis apgalvo, ka ir tikai ceļa sākumā.

Ideja rodas pamatskolā
E. Straupenieks “Kursas Laikam” pastāsta, kā radusies biznesa ideja. ““AirBoard” ir pasaulē mazākais cilvēka pilotējamais lidaparāts. Tas ir līdzīgi kā lidojošais segvejs. Respektīvi – tas ir dēlis ar astoņiem propelleriem sānos un cilvēks uz tā ar sava svara svārstībām pārvietojas,” stāsta jaunais uzņēmējs. Viņš arī atklāj, ka šobrīd notiek aktīva “AirBoard” modeļu testēšana. Galvenā iecere – radīt videi draudzīgu, cilvēkiem ērtu un viegli lietojamu pārvietošanās līdzekli, kas atrisina, piemēram, arī mūžīgo problēmu ar stāvēšanu sastrēgumos.
E. Straupenieks pastāsta, ka doma par šāda transportlīdzekļa izveidi viņam radusies jau divpadsmit gadu vecumā. Jau tad, ar velosipēdu pārvietojoties pa tā sauktajiem “Pulvera kalniem” Pērkones kanāla tuvumā, jaunais puisis pie sevis domājis, ka velosipēds pēc piecdesmit gadiem vairs nebūs tas, kas vēl joprojām būs aktuāls, un cilvēkam būs nepieciešams kāds pārvietošanās līdzeklis, kura vadību neietekmē ceļa seguma problēmas un citi sarežģījumi, kas var rasties ceļu satiksmē. “Radās ideja par to, ka jābūt kaut kam, kas ir viegli kontrolējams. Vienīgais reālais veids, kā man likās, kā to varētu darīt, ir līdzīgi kā segvejam – cilvēks vienkārši sasveras uz priekšu, un tas kustas, viņam ir speciāla elektronika, kas to visu izkontrolē,” stāsta jaunais uzņēmējs.

Liela darba rezultāts
Jaunais liepājnieks atklāj, ka iesākumā savu ideju ilgi atlicis. Tikai pēc diviem gadiem – četrpadsmit gadu vecumā – viņš sācis kaut ko darīt lietas labā. “Es pavadīju trīs gadus, visu vasaru mācoties datorā 3D modelēšanu. Kad sāku stāstīt savu ideju cilvēkiem, neviens nesaprata, jo esmu ļoti slikts zīmētājs, nevaru to uzzīmēt un parādīt, tur bija kaut kāds četrstūris un apļi,” smej E. Straupenieks. Tomēr, tā kā darbā ar datoru jaunietim nekādu problēmu nav bijis, viņš savas idejas modeli izveidojis ar tā palīdzību. Vēlāk izveidota arī mājaslapa, un ar to tad arī sākās ceļš uz panākumiem.
Mājaslapu ievēroja un interesi par projektu izrādīja arī britu laikraksts “Daily Mail”. Tobrīd E. Straupenieks bijis vien sešpadsmit gadus vecs, taču pieaugošās popularitātes dēļ vēlējies projektu virzīt vēl tālāk. “Skatījos mūsu mājaslapā un sapratu, ka būtu interesanti pievienot mūsu projektam autentiskumu, norādot, ka mēs esam ieguvuši godalgotu vietu kādā konkursā, lai tas nav tikai mākslīgs projekts, bet lai ir skaidrs, ka tas ir reāls projekts un aiz tā stāv reāli cilvēki.” Meklējot dažādas jauno uzņēmumu atbalsta iespējas un konkursus, puisis nonācis pie “Ghetto Startup” konkursa (šobrīd – “Izaugsmes forums”), kas licies lieliska iespēja.

Studē ārvalstu likumus
Lai gan pieteikšanās konkursam bija beigusies pirms diviem mēnešiem, puisis nolēmis riskēt un pieteikumu nosūtīt tik un tā – ja nu paveicas. “Dienu pirms Liepājas pusfināla man piezvana: “Hei, jums, džeki, tagad jābūt Liepājas pusfinālā ar savu ideju, esat apstiprināti – rīt gaidīšu!”” toreizējos notikumus ieskicē E. Straupenieks, kurš tolaik vēl darbojies viens, bet viens no konkursa kritērijiem bijis, ka uzņēmums jāpārstāv trīs cilvēku lielai komandai. Šā iemesla dēļ jaunais liepājnieks dalībai konkursā uzaicinājis divus savus labākos draugus no vidusskolas – Jāni un Valteru.
Lai gan nokļūšana līdz konkursam nevedās viegli, tomēr galu galā liepājnieki savu ideju prezentēja godam un Liepājā izcīnīja pirmo vietu. Šai pirmajai vietai pēcāk sekoja otra pirmā vieta – jau valsts līmenī. Tā kā zaļā gaisma uzņēmuma dibināšanai bija saņemta un nu bija nepieciešamas vien investīcijas, bija jāsāk ko darīt lietas labā, taču jaunais uzņēmējs, tolaik būdams sešpadsmit gadus vecs, nav varējis Latvijā dibināt uzņēmumu. Tad nu apzinājis visas iespējas. “Lielbritānijā perspektīvi uzņēmumu var dibināt jau no sešpadsmit gadiem. Izrakos cauri visiem likumiem uzņēmumu reģistrācijā un aptvēru, ka ir Civillikuma 221. pants, kas nosaka, ka no sešpadsmit gadiem var iegūt pilngadību caur tiesu.” Sešu mēnešu laikā, pabūdams gan Liepājas bāriņtiesā, gan tiesā, liepājnieks izcīnījis juridisko pilngadību. Jau no pērnā oktobra septiņpadsmit gadus vecais E. Straupenieks ir pilntiesīgs uzņēmuma īpašnieks.

Sajūsmina investorus
E. Straupenieks sarunas laikā vairākkārt uzsver, ka darbs uzņēmumā un “AirBoard” sagatavošana un prezentēšana plašākai publikai ir darbs 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā. Lai attīstītu savu biznesa ideju, jaunais liepājnieks tiešām nav žēlojis ne savu laiku, ne enerģiju. Fakts, ka, būdams septiņpadsmit gadus vecs, ir ieguvis pilngadību un uzņēmies pilnu atbildību par sava uzņēmuma attīstību, fascinējis arī investorus, jo tas esot parādījis, ka interese ir nopietna un tas nav tikai vienas dienas projekts.
Vasarā jaunais uzņēmējs pabijis arī Amerikā, kur mēnesi varējis pavadīt ASV uzņēmējdarbības apmaiņas programmā – BAFF (Baltic-American Freedom Foundation) Leadership Academy.
“No septiņsimt labākajiem Baltijas vidusskolēniem tika izvēlēti četrdesmit, tai skaitā četrpadsmit Latvijas skolēni. Un es biju to starpā,” par nokļūšanu līdz ASV stāsta jaunais liepājnieks. Viesojoties tur, E. Straupenieks sapratis, ka izglītības sistēma Latvijā ir balstīta tikai uz eksāmeniem un to rezultātiem, ne praktiskām prasmēm un zināšanām. “Par spīti tam, ka jau no piektās klases esmu bijis teicamnieks, devīto klasi pabeidzot ar izcilību – tikai ar desmitniekiem – un divpadsmito klasi pabeidzot teicami, es uzskatu, ka mēs šeit izniekojam desmitiem gadu savas dzīves vienkārši papīra saņemšanai. Ja esmu uzņēmējs – kam man vajadzīgs papīrs, ja es pats esmu sev priekšnieks?” savus uzskatus pauž liepājnieks.

Divās klasēs vienlaikus
Tā kā tobrīd E. Straupenieks mācījies 11. klasē, viņš nolēmis, ka vēlas skolu beigt pēc iespējas ātrāk, lai visu savu laiku veltītu uzņēmējdarbībai, kas bija viņa galvenā prioritāte. “Es runāju ar skolas direktoru Kārli Strautiņu un skolas administrāciju, un mēs sarunājām, ka es varētu apvienot gan vienpadsmito, gan divpadsmito klasi visu vienā gadā paralēli “AirBoard”.” Viņš viena gada laikā kārtojis visas ieskaites un kontroldarbus gan par vienpadsmito, gan par divpadsmito klasi, paralēli tam veicis visus sagataves darbus, lai “AirBoard” projekts nestāvētu uz vietas, bet turpinātu attīstīties. Ar visu to veiksmīgi ticis galā un šogad absolvējis vidusskolu.
Jaunais liepājnieks atklāj, ka daudzus vēl joprojām izbrīna tas, ka ir iespējams iegūt juridisko pilngadību un dibināt uzņēmumu jau tik agrā vecumā, taču tas ir ļoti jāgrib. “Ir ļoti jācīnās, jā. Bet tik un tā uzskatu, ka būtu daudz lielāka izaugsme Latvijai, ja mūsu uzņēmējdarbību varētu uzsākt sešpadsmit gados, jo tevi skolā vienkārši salauž. Un vidusskola, pamatskolas beigas īstenībā ir laiks, kad tu saproti, ko tu īsti gribi un ko negribi darīt,” pārliecināts E. Straupenieks. Viņaprāt, piecpadsmit, sešpadsmit gadi ir produktīvākais laiks, lai sāktu kaut ko darīt, jo šajā vecumā jaunietim vēl nav nekādu lielu pienākumu un atbildības, kas ierobežotu vai traucētu viņa idejas attīstībai. Arī pats par tālāko izglītību šobrīd nedomā, viņš vēlas pilnībā pievērsties savam biznesam.

Apgūst pašmācības ceļā
Vaicāts par to, ko biznesa uzsākšanā devušas vidusskolā iegūtās zināšanas, E. Straupenieks atbild: “To, ko man vajadzēja, to es arī izraku ārā.” Lielāko daļu nepieciešamās zināšanas apguvis pašmācības ceļā, kā arī individuālajā darbā ar skolotājiem. Uzsvars tika likts tieši uz tiem priekšmetiem, kas nākotnē lieti noderētu uzņēmuma sakarā. “Matemātikai, latviešu valodai, angļu valodai, fizikai bija atsevišķi skolotāji, kas speciāli mani sagatavoja eksāmeniem,” par savu mācību procesu stāsta liepājnieks. Ar citiem mācību priekšmetiem ticis galā paša spēkiem, lielu daļu apguvis, mācoties digitāli.
Ar digitālās vides palīdzību ieguvis arī zināšanas par lietām, ko nepieciešams pārzināt katram uzņēmējam. “Visu, ko es apguvu par “AirBoard”, lielākoties – deviņdesmit deviņi procenti – bija bāzēts uz zināšanām internetā,” atklāj liepājnieks. Viņš pastāsta, ka mūsdienās ar interneta vietnes “YouTube” palīdzību ir iespējams īsā laikā apgūt sev nepieciešamās zināšanas. Tur ar video palīdzību tiek izklāstīts un parādīts viss nepieciešamais konkrētās nozares pārstāvjiem. Tas E. Straupeniekam bijis ļoti svarīgi, jo arī viņš savā uzņēmumā pilda vienlaikus vairākas funkcijas. “Es iepriekš it īpaši biju gan uzņēmējs, gan PR meistars (sabiedrisko attiecību speciālists – aut.) , gan mārketinga persona, gan inženieris, gan dizainers – viss vienā. Un internetā to visu var apgūt – es esmu pierādījums, ka to var,” smej jaunais uzņēmējs.

Iekļūst grāmatā
E. Straupenieka kā jaunā uzņēmēja veiksmes stāsts lasāms arī nesen iznākušajā K. Ozola grāmatā “Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi”. Līdz šim rakstam nonācis ar “Ghetto Startup” gādību. “Kārlis Ozols toreiz bija viens no mentoriem, viņam ļoti patika mūsu ideja un arī tas, kā komunicējām. Viņš man vienu dienu zvanīja un jautāja, vai negribu iesaistīties viņa jaunās grāmatas tapšanā.” E. Straupenieks ir pats jaunākais uzņēmējs, kura stāstu šajā grāmatā iespējams izlasīt. Galvenais uzsvars esot likts nevis uz konkrētā uzņēmēja biogrāfiju, bet gan to, kas viņu motivējis un kā viņš ir sasniedzis savus mērķus biznesā.
Jaunais uzņēmējs stāsta, ka grāmatas tapšanas laikā saskāries ar to, ko daudzi dēvē par mazvērtības sindromu. “Tu domā, ka tu esi pārāk jauns, lai tevi ņemtu nopietni, un būsim reāli – kurš sešpadsmitgadīgais dabūs vispār investīcijas, nokomplektēs komandu, uztaisīs jebkādu produktu, kas ir tik traks, varbūt tik tāls nākotnē, bez jebkādas iepriekšējās pieredzes?” savos novērojumos par jauniešu bailēm ko uzsākt dalās E. Straupenieks. Viņš, vērojot apkārt notiekošo, sapratis: visi sagaida to, ka veiksmīgs uzņēmējs ir vismaz piecdesmit gadus vecs inženieris ar doktora grādu, tomēr jaunais liepājnieks šos stereotipus cenšas lauzt ar savu pārsteidzošo piemēru. “Man šobrīd nav ne bērnu, ne savas mājas, ne mašīnas, man nav reputācijas, ko es varētu sagraut. Man šobrīd visas durvis ir atvērtas – es jau esmu pašā zemākajā punktā, man nav iespējas nokrist,” par uzņēmuma uzsākšanas priekšrocībām tik agrā vecumā stāsta liepājnieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tiesā izcīna juridisko pilngadību un nodibina uzņēmumu

Kategorijas