Ideju par Āzijas preču veikalu atved no Vācijas

2016. gada 30. jūnijs 07:00

1107

Ideju par Āzijas preču veikalu atved no Vācijas

“Preces nav tikai no Āzijas, bet uzsvaru uz to liekam, jo nekā tāda, piemēram, vegānu un veģetāriešu produktu, pilsētā vēl nebija,” skaidro SIA “Fontaine Royal Trading Co” pārstāvis Gustavs Pelēcis. Tirdzniecības vieta vēl nav ļoti populāra, bet savs pastāvīgo pircēju loks ir izveidojies. Tie ir cilvēki, kuriem patīk pārmaiņas, eksotika, kuriem rūp veselība un skaistums.

Lai interesanti pašam un citiem
Sortimenta veselīgumu G. Pelēcis pamato ar faktu, ka Āzijas virtuvē daudz izmanto rīsus, arī rīsu nūdeles un rīsu miltus. Turklāt daudzi produkti ir bez glutēna. Viņam pašam patīkot eksperimentēt ar ēdienu receptēm, un agrāk Liepājā bijis grūti atrast interesējošās sastāvdaļas.
“Aizsākums bija pagājušā gada pavasarī, kad ciemojos pie vecākiem Vācijā. Aizbraucām uz vairumbāzes paskata veikalu, kurā tika piedāvātas lietas no Āzijas. Iepirkāmies, mājās pagatavojām garšīgu maltīti, un sapratu, ka kaut kas līdzīgs varētu aiziet arī Liepājā.”
Doma palēnām attīstījusies un līdz decembrim īstenojusies. Veikaliņš atvērts pērn pirms Ziemassvētkiem, pastrādājis dažas dienas pirms gadumijas, bet tā nopietni uzsācis darbību janvārī.
Neordināru lietu cienītājam atvērt kārtējo apģērbu veikalu vai mikrorajona pārtikas bodīti nebūtu bizness, kas aizrauj. Naudu nopelnīt, protams, ir svarīgi, bet vēl svarīgāk – lai būtu interesanti pašam un labums sabiedrībai, apgalvo jaunais uzņēmējs.

Etiķi sajauc ar šņabi
Vai un cik šo piedāvājumu cilvēki izmantos, tas jau viņu ziņā, spriež liepājnieks un atzīst, ka pašreizējā veikala dislokācijas vieta Stūrmaņu ielā 1, zem viena jumta ar viesnīcu “Fontaine Hotel”, nav īpaši izdevīga. Jo te vakaros nāk iedzert, izklaidēties un dienā nav pastāvīgas cilvēku plūsmas gar logiem. Protams, tirdzniecības vietu pamana sporta zāles vai restorāna apmeklētāji, arī tie, kuri seko reklāmām, bet maz ticams, ka to ieraudzīs nejaušs garāmgājējs.
“Cilvēki ir piesardzīgi ar nezināmo, tostarp Āzijas produktiem, tomēr mums jau ir regulārie pircēji. Kas ienāk pirmo reizi, pērk zināmus produktus – rīsus, nūdeles, dažāda asuma mērces, viņi izvairās no nepazīstamiem konserviem, dārzeņiem, saldumiem.”
Pārdevējs Arturs Griķītis no angļu, vācu un holandiešu valodas iztulkojis produktu anotācijas, pie reizes daudz ko no veikala piedāvājuma, piemēram, mērces, garšvielas un eksotiskos augus, izmēģinājis pats un tāpēc prot izsmeļoši pastāstīt. Piemēram, par Latvijā maz pazīstamām lotosa saknēm, bambusa dzinumiem, tapiokas pērlēm, fritētām pupām, ko proteīna satura dēļ iecienījuši sportisti, un skolasbērnu iekārotajiem našķiem, dzērieniem un desertu. Kaloriju un holesterīna vērotājiem veikala darbinieks iesaka veselīgākās no daudzveidīgā augu eļļu klāsta, tāpat zina, kuras no tām lietojamas skaistumkopšanā.
Reiz kāds vīrs paķēris glītu pudeli un, nelasot etiķeti, nopriecājies par iespēju izmēģināt “baigi labo šņabīti”. Tikai ar pūlēm izdevies kungu pārliecināt, ka svešādajā traukā ir rīsu etiķis.

Jāņa ielas vīzija
Bez saldētiem, kaltētiem, konservētiem, vakuumā saiņotiem pusfabrikātiem un uzkodām te ir arī virtuves piederumi; vokpannas, tvaicējamie trauki rīsiem, piknikam noderīgais, viss nepieciešamais suši pagatavošanai mājas apstākļos.
Mazliet par stingru tirgotājam liekoties PVD prasības. “Savā veikaliņā gatavās preces neatveram, nepārpakojam, reāli ēdienam nepieskaramies, bet jābūt iekšējai paškontroles sistēmai: kā produkts saņemts, kas ar to tiek darīts. Visu esam atrisinājuši, izdarījuši atbilstoši prasībām.”
Pircēju pieplūdumu veikaliņš piedzīvojis ostmalā rīkoto pasākumu laikā, piemēram, Līvas ciema svētkos, arī kad ēkas otrajā stāvā organizēta “Andele, mandele”. Izaugsmes iespējas saistās ar Jāņa ielas iedzīvināšanu: “Tas gluži nebūs mūsu, bet Fonteina lauciņš. Vecās noliktavas pagraba stāvā atradīsies viņa restorāns, bet ēkas pirmo un otro stāvu nomāsim iepirkšanās centram, kur tirgot dažādas eksotiskas dizaina lietas, interjera preces no Indijas, Ēģiptes, varbūt arī no Amerikas kontinenta valstīm. Ir tāpat doma pilsētas centrā izveidot telpu, kur savu produkciju realizētu vietējie zemnieki.”
Ieceres pašlaik ir procesā, tāpēc termiņus uzņēmējs vairās nosaukt. Notiek telpu sagatavošana, tikmēr pasūtītā prece atrodas konteinerā, kas jāatmuito un jāatved uz Liepāju.

Paļaujas uz internetu
Pirmais darbības pusgads uzrādījis virzienu, kurā attīstīties. Varbūt nedaudz pamainot preču klāstu, noteikti izvēršot informāciju par produktiem, organizējot degustācijas pasākumus un profesionālu pavāru demonstrējumus. “Muzeju nakts ietvaros pie mākslinieka un pedagoga Gunta Otaņķa jau nodrošinājām cienastu sadarbībā ar pazīstamu pavāru, un cilvēkiem ļoti garšoja.”
Par sarukušo iedzīvotāju skaitu Liepājā jaunais uzņēmējs nebēdā. Viņaprāt, arī pēc sliktākā scenārija – ja pilsētā paliek aptuveni piecdesmit tūkstoši – teorētiski cilvēku daudzums ir pietiekams, lai veikals darbotos.
Cerīgi nākotnē ļauj lūkoties arī tirdzniecība internetā. “Nu jau piecus gadus man ir arī interneta veikals, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “pērļu salons” un piedāvā rokdarbu materiālus. Lokāli darbojamies salonā “Mākslas lāde”, ģimenes biznesu uzsākām 2009. gadā. Pēc profesijas esmu grāmatvedis un jau septīto gadu nodarbojos ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem. Līdz ar to šis veikals ir loģisks turpinājums esošajam.”
Gustavs Pelēcis RTU Liepājas filiālē izglītojies bankas un finanšu lietās, tomēr uzskata, ka galvenais biznesā ir ķēriens un interese. “Uzsākot mākslas salona darbību, ņēmām kredītu, tas sen atmaksāts, bet šim biznesam naudu neesam aizņēmušies. Veikaliņa sienas ar austrumnieciskiem motīviem apgleznoja mana dzīvesbiedre Līna Pelēce, māksliniece, viņai ir tetovēšanas salons. Tas ir vislabākais komplektiņš – mākslinieks un skaitļotājs. Jo biznesā vajadzīgs gan radošums, gan cilvēks, kurš savāc ciparus.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ideju par Āzijas preču veikalu atved no Vācijas

Kategorijas