Kulšanas sezonai gatavojas gan vīri, gan kombaini

2016. gada 30. jūnijs 07:00

800

Kulšanas sezonai gatavojas gan vīri, gan kombaini

Lauksaimnieki, kuri savas saimniecības gadu gaitā attīstījuši un nostabilizējuši, uz nozares nākotni raugās optimistiski. Durbenieka Ērika Putras ģimene nopelnīto investē zemes iegādē un atsaucas kaimiņvalsts sadarbības piedāvājumam. “Šis ir izteikts ziemāju gads, vismaz manā saimniecībā,” vērtē Durbes novada ZS “Pīlādži” saimnieks Ēriks Putra. Tā esot katru gadu – viena no kultūrām padodas labāk. Pirmie – ap 25. jūliju – būs kuļami ziemas mieži. Pašreiz labība esot nedaudz “aizskrējusi uz priekšu”, kulšana var sākties arī dažas dienas agrāk. Savukārt vēlās šķirnes attīstībā pat nedaudz aizkavējušās.

Piesaista ar algu
“Vasarāju man tikai 300 hektāru, par to ne tik labo ražu daudz nekreņķējos.” Vidējo ražu saimnieks prognozē ne sliktāku kā pagājušajā gadā. “Ja Dieviņš iedos labāku, pretī ņemšu.” Ražību Ē. Putra mēra pēc svara pārdošanas brīdī. Pērn kviešiem tā bijusi 6,5 tonnas no hektāra. Par optimālo līmeni saimnieks uzskata piecas tonnas no ziemājiem, četras – no vasarājiem. Ja gribētu sasniegt augstāku rezultātu, būtu jādod daudz vairāk minerālmēslojuma, taču tad ieguldītā nauda neatsvērtu tonnāžas pieaugumu. Sēklkopība un graudkopība ir attīstījusies – pieejami labi herbicīdi, minerālmēsli, tehnika.
“Un cilvēki labi strādā,” piebilst saimnieks. Viņš ir viens no retajiem zemniekiem, kuri nesūdzas par laba darbaspēka trūkumu. Kulšanas sezonā, kad strādās arī nakts maiņa, vajadzēs sešus mehanizatorus, un par darbu interesējas gan iepriekš nodarbinātie, gan citi. Atslēga ir pragmatiska. “Jāmaksā labas algas – pieci eiro stundā uz papīra. Par tādu naudu nāk.” “Pīlādžos” nupat praksi beidzis topošais automehāniķis, un saimnieks viņam dos darbu visu vasaru. Ne reizi vien jaunie elektronikas lietās esot gudrāki nekā saimnieks.

Iegulda pamatlīdzekļos
Durbes apkaimē nav kūlas, ko dedzināt, Ē. Putra apliecina vērojumus. Krūmu paliekot arvien mazāk, tiek apgūtas arī nemeliorētās platības – lēni, pamazām, jo prasa “lielas naudas”. Te saimnieko četras spēcīgas saimniecības un daudzas mazākas. Ē. Putra apstiprina, ka tiek ievērots ar vācu fermeri Hauki norunātais – zemes iegādē un nomā pāri Durbes ezeram un Trumpes upei neiet. “Pīlādžu” apstrādātā platība sasniedz jau divus tūkstošus hektāru un atrodas arī kaimiņu pagastos – Bunkā, Kalvenē. “Iespējams, ņemsim arī 300 hektārus Embūtē. Ir tikai viena lieta – tiklīdz gribi paplašināties, pašam vairs naudas nav. Atdeve nāk tikai no ražas pēc gada.” Tāpēc strauji lēcieni nav iespējami. Saimnieks atklāj, ka pamatlīdzekļu iegādē dažkārt bremzē dēlus, jo gribētu ieguldīt arī pats savā dzīvē, piemēram, nopirkt nevis kādu tehnikas vienību, bet jaunu personisko auto nobrauktā vietā. Nule “Pīlādži” iegādājas Ē. Putras pirmo darbavietu – mehāniskās darbnīcas. Būtu nepieciešams arī ofiss, bet Durbē izsenis esot tradīcija kantori būvēt pēdējo.
Pašlaik “Pīlādžu” lauki briedē trīs kultūras – rapsi, graudus un pupas. Pupas saimnieks audzē trešo gadu, iesācis jau tad, kad vēl nebija obligāto zaļināšanas prasību. Pākšaugs devis labu ražu, bet pērn tirgotāji to vēl nav bijuši gatavi iepirkt par tik augstu cenu kā citviet Eiropā. “Kad tirgus sakārtosies, pupas būs labas saimniecībās, kurās vajag pagarināt kombainēšanas sezonu.” Pupas sāk kult septembra sākumā, un līdz tam visu laiku kombaini iet darbā, “dārgā tehnika tiek likta lietā”. Pupas rapša un graudaugu saimniecībā ļoti derīgas kā augu sekas elements.
Saimnieks gribētu, lai 10% platību aug ziemas mieži, 10% – rapsis, 10% – pupas, bet pārējā daļā – ziemas un vasaras kvieši.

Nolikvidē forši
Vietējais kooperatīvs “Durbes grauds” “Pīlādžu” vērienam ir par mazu, saimnieks rēķina, ka pašam no dalības tajā ieguvuma nebūtu. Tāpēc visu laiku strādājis patstāvīgi, bet nule iestājies lielā kooperatīvā – “Latraps”. “Ir labi, ka ir tādi kooperatīvi kā “Durbes grauds”, bet uzskatu, ka Latvijā vajadzētu divus, trīs ļoti lielus.”
Atgādinām, ka 2005. gadā Ē. Putra avīzei pozēja ar balvu “Zelta cukurbiete” par valsts mēroga panākumiem saldo sakņu audzēšanā. “Jā, bišķi apsūbējusi, bet viesistabā tā stāv,” smejas saimnieks. Liepājas cukurfabrika solītās saistības pret audzētājiem esot izpildījusi pat ar uzviju. “Eiropa parūpējās, lai mūs nolikvidētu forši.” Pirmajā gadā pēc fabrikas likvidācijas saņēmis 100 tūkstošus latu par darbības pārtraukšanu. “Audzējot cukurbietes, varēja nopelnīt 50 tūkstošus gadā,” salīdzina saimnieks. Bietes bijušas labas augu sekai, “vasaras kvieši pēc tām auga griezdamies”, taču darbs daudz smagāks. Savulaik “par grūtu darbu saņēmām labu naudu”. Graudu cena kopš tā laika stipri augusi, bet cukurbietēm Lietuvā tā esot palikusi agrākajā līmenī, un turienes zemnieki tagad esot neapmierināti.

Ieraugot vairs nesmejas
Šovasar “Pīlādžos” parādījušies divi jauni kombaini, kas gan nav saimnieka īpašums. Saimniecība iesaistīta Baltkrievijas tehnikas ražotāja “Gomselmash” mārketinga akcijā. Ē. Putra piekritis sadarbībai tāpēc, ka šogad ar paša trim kombainiem nokult iesēto būs par maz.
“Pīlādžos” nonākušas Gomeļā ražoto kombainu demo versijas. Viens no tiem, baltkrievu mehanizatora vadīts, strādās Ē. Putras tīrumos, un ikviens interesents varēs to ne tikai apskatīt, bet arī pats izmēģināt darbībā, kā arī iznomāt savu lauku kulšanai. Baltkrievi grib ienākt Latvijas tirgū, tāpēc līdzi brauks rūpnīcas inženieris. Plānots, ka Durbē varētu būt šīs tehnikas tirdzniecības, apkopes punkts un rezerves daļu noliktava.
Līdz šim visiem bijusi skepse – vai tad krievi un baltkrievi var saražot ko labu? Tāpēc par atvesto tehniku Ē. Putra bijis izbrīnīts. “Kad ieraudzīju, tad vairs nesmējos.” Tiesa, baltkrievu rūpnīca sadarbojas ar Vācijas firmu “Claas”, daudzas lietas esot nošpikotas. Kombainiem ir dažādas jaudas “Mercedes” dzinēji, kurus uzliek Čehijā un tad sertificē tirdzniecībai ES valstīs. Vadība gan ne visa “uz podziņām”, mehāniski visu dienu pārslēgt ātrumus būšot smags darbs.
Stipri zemāka cena nekā citur ražotajiem kombainiem – pozitīvo aspektu norāda Ē. Putra. Būšot iespējama arī maiņa pret rapsi. Lai iekarotu tirgu, rūpnīca sākotnēji ir gatava uz vilinošākiem nosacījumiem. Līdzi dotas arī kastes ar siksnām un dilstošākajām rezerves daļām, kā citas firmas nedarot.

Arī tehnika jāapčamda
Par piedāvājuma izdevīgumu saimnieks pārliecināsies darbībā – vienā laukā laidīs savu 360 zirgspēku “Case” un baltkrievu 330 zirgspēku kombainu. “Nu, tad redzēsim, kurš būs labāks! Parādīt cilvēkiem gribu, bet pats pret iegādi esmu piesardzīgs.”
Apgalvojums par kvalitātes atpalicību “lien ārā” arī šeit. Saimnieks rāda metinājumu vietas – šuves nelīdzenas. Arī koši sarkanā krāsa pēc gada noteikti būšot pelēka. “Kombains savas funkcijas pildīs, bet vizuālā skata nebūs.” Tikai strādājot būs arī redzams, vai kulšanas procesā nebirst ārā graudi. “Ar šo kombainu ir jānopelna labāks,” izdevīgumu vērtē Ē. Putra.
“Jāuzmanās, labāk ne. Tomēr vajag pačamdīt ar roku,” saimnieks saka par tehnikas, īpaši lietotās, pirkšanu internetā. Pats neko šādā veidā nav pircis, bet zina gadījumus, kad atsūta ne to, kas pasūtīts. Nesen noskatījis pēc fotoattēla smago automašīnu, bet tā atradusies Vācijā. Protams, nav ņēmis. Izvēlējies vienu no piecām, kas piedāvāta Lietuvā.
Ē. Putra uzskata, ka dīlerim pašam arī jāiegulda līdzekļi un jāatdzen auto tuvāk potenciālajiem pircējiem, kur to var apskatīt. Esot godīgi tirgotāji, kuri parāda vainas. Arī pats tā darījis – pārdodamajam kombainam uz lapas uzrakstījis visas vainas, lai pircējs zinātu, cik vēl būs jāiegulda.
Mūsu mehanizatori ir lielāki meistari saremontēt tehniku paši nekā ārzemnieki, novērojis saimnieks. Servisā palīdzība jāmeklē vien smalkas elektronikas salabošanai.
Ar krīzēm jārēķinās
Kā saimnieks vērtē kopējo situāciju lauksaimniecībā? “Piens un gaļa buksē. Ceru, ka tas pāries. Ar graudiem ir daudzmaz normāli. Divus, trīs gadus būs zemākas cenas, bet pēc tam viennozīmīgi tās kāps. Pašlaik atrodamies cenu bedrē, bet tā pie normālām ražām nav nekas traks. Uzskatu, ka lauksaimniecība ies uz augšu. Kopējā masa, ko lauksaimniecībā nopelnīsim, palielināsies.”
Varot redzēt, cik pašlaik grūti iet pieniniekiem – tiek taupīts pat uz grāvmalu appļaušanu. “Gribas ticēt, ka viņiem situācija uzlabosies, bet mazie ganāmpulki gan aizies.” Saimnieks spriež pēc paša pieredzes, jo savulaik turējis 11 galvas. “Tiklīdz kādā no pagastu centriem parādīsies ražotne, kas dos darba vietas, neviens vairs dažas govis neturēs.” Cita lieta – lielās fermas, kas, pārvarot krīzi, varot cerēt uz augšupeju. Tāpēc kā pārsteidzīgu Ē. Putra vērtē atsevišķu lielo piensaimnieku krasu pārmešanos uz graudkopību, kurā pašlaik nav augstākais cenu līmenis. Visās nozarēs, arī graudkopībā, jārēķinās ar krīzēm vairāku gadu garumā, kas jāiztur. “Pīlādži” tādu pieredzējuši 2012. gadā, kad sējumi nosaluši. “Saspiedām visus izdevumus, cik tik var”, un sekas jutuši arī 2013. gadā.
Saimnieks atzīst, ka bez sīkākām kļūdām neiztiek nevienu gadu – “tas ir obligāti”.

Trūkst ražošanas
Ē. Putra prognozē, ka pēc dažiem gadiem atkal izdevīgi būs dārzeņi, par kuru cenām tagad smejoties. Tas notiks, kad daudzi no to audzēšanas atteiksies. “Tā nevar būt, ka kartupelis galīgi nav cieņā.” Pats arī nav izmetis tā audzēšanai un glabāšanai nepieciešamo, bet savā saimniecībā kartupeļus vairs neaudzē tirgum, vienīgi Kapsēdes pamatskolas virtuves apgādei.
25 gadu laikā pārvērtības ir milzīgas – jaunas fermas, kaltes, tehnika. “Ienākušās Eiropas naudas ir izmantotas lietderīgi, katrā ciemā ir saimnieki, kuri strādā ar galvu,” viņš secina un salīdzina, ka, piemēram, Vācijā jauno traktoru nemaz tik daudz neesot, tie tiek pārmantoti no paaudzes uz paaudzi.
Par to, ka saimniekošana Latvijā iet no rokas, pļaujas laikā liecinot nepārtrauktā graudu vedēju plūsma uz lielajiem ceļiem. Grūtāk varbūt esot pašās nomalēs – “tur jāmāk dzīvot”. “Centri attīstīsies, bet nomalēm būs jāpagaida.” Derētu Vācijas pieredze – ciemā ir cehs, kurā, piemēram, šuj sēdekļus “Mercedes” rūpnīcai. “Lauki no tā tikai vinnētu. Cilvēki tur dzīvotu un pelnītu, koptu savas mājas un nemaisītos ar pāris hektāriem pa kājām lielajiem. Laukus var glābt tajos pietrūkstošā ražošana.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kulšanas sezonai gatavojas gan vīri, gan kombaini

Kategorijas