No bērnības aizraušanās ar tehniku līdz biznesam

2016. gada 7. jūlijs 07:00

844

No bērnības aizraušanās ar tehniku līdz biznesam

“Meistaru pilsētā noteikti ir daudz, pat nezinu, ar ko atšķiros. Varbūt ar to, ka klienti var paļauties uz termiņiem. Ja apsolu, strādāju kaut vai visu nakti, bet cenšos dabūt gatavu laikā,” pieticīgs ir autoservisa IK “Kompressor” īpašnieka Mareka Safronova pašvērtējums. Tikmēr vēsts par jaunā Liepājas speciālista darba kvalitāti jau paspējusi izskanēt arī ārpus pilsētas robežām.

Brāķi redz pa gabalu
IK “Kompressor” garāžā valda tīrība un kārtība: krāsojamās mašīnas virsbūvei nedrīkst pielipt ne puteklītis, ne mušiņa. “Vispirms jānoārda visas plastmasiņas, gumijiņas, rokturi, lukturi. Servisā atrodoties tikai vienai mašīnai, darbu var paveikt aptuveni pa vienu nedēļu. Ja kaut kas nesanāk, pielīp gruži vai kukainīši, kam ļoti patīk uzkāpt uz svaigi krāsotām detaļām, nākas virsmu pulēt. Gandrīz katrai mašīnai ir grūti piedzīt toni, ne katrs saprot, ka plastmasa krāsu pievelk citādāk. Tad nākas krāsot blakus detaļas – lai neatšķiras,” darba specifiku iezīmē meistars.
Paskatoties uz jebkuru automašīnu, M. Safronovs ar profesionāļa aci var noteikt: ir tā pārkrāsota vai ne. Un pat pilnīgi jaunam braucamajam var atrast rūpnīcas krāsojuma brāķi.
“Autiņa virsbūves uzpucēšanu klienti izvēlas ne tikai pēc pārkrāsošanas, ir pieejami dažādi pārklājumi. Pēdējā laikā, jūnijā īpaši, topā ir remontēšana, buktēšana un krāsošana pēc saskriešanās ar meža zvēriem. Kad pats ar džipu braucu pa mežu, ikreiz sastopu stirnu, briedi vai mežacūku. Vienudien gadījās “sabučoties” ar stirnu. Lai kāda būtu šofera reakcija, ja dzīvnieks pēkšņi no sāna izlec, sadursme praktiski ir neizbēgama.”

Pirmais auto – piecpadsmit gados
“Esmu pabeidzis RTU automehāniķus, man ir profesionālā bakalaura grāds mašīnu un aparātu būvniecībā un mehānikas inženiera kvalifikācija. Salīdzinot ar praksi, skolā maz ko iemāca. Jau dodoties uz mācību iestādi, daudz pratu, dažkārt pat skolotāju pamācīju, jo viņš zina galvenokārt grāmatā izlasītu teoriju. Piemēram, mums mācīja, kā jāskrūvē “moskvičs”, kad jau bija modernākas mašīnas.”
Pirmo mopēdu topošais mehāniķis skrūvējis desmit gadu vecumā, bet pie pirmās mašīnas ticis piecpadsmit gados, kad tēvs uzdāvinājis vecu, toties diezgan labi saglabājušos “žiguli”. Pie opja Aleksandra Biča, kurš dzīvo Sakas pagasta Upsēdē, klētī detaļas mainījis, skrūvējis un ķīlējis. Nedēļas nogalē mucis no pēdējām stundām Liepājas 5. vidusskolā, lai ātrāk tiktu uz laukiem. Bērnībā puika paguvis iepazīt vairākus motociklus un “zapīti”, bet pirmā “BMW” iegādei par astoņdesmit latiem gan pats naudiņu krājis, gan no tēta mazliet aizņēmies. Pēc mēneša dampis gan saplīsis, ticis noārdīts un atdots lūžņos.
Kamēr oficiāli braukt vēl nav drīkstējis, pa futbola laukumu kopā ar draugiem dragājis, bet jau piecas dienas pēc astoņpadsmitās jubilejas auto vadītāja tiesības bijušas kabatā.

Katram bērnam – pa “žigulim”
Autoservisa pastāvīgie klienti novērtē speciālista atsaucību un ieinteresētību – darba stundas M. Safronovs neskaita.
Savā profesijā viņš pilnveidojies, studiju laikā pastrādājot citos servisos, bet inženiera darbu pēc augstskolas apzināti nav meklējis: “Negribētu katru dienu no tikiem līdz tikiem sēdēt birojā. Arī pie saimnieka strādājot, nejustos savā ādā. Esmu pieradis pie patstāvības, šis darbs man patīk, un 2008. gadā sapratu, ka jādibina uzņēmums.”
Caur meistara rokām izgājuši daudzi interesanti automobiļi, tostarp ļoti dārgi. Ar retro dampjiem nav nācies darboties, senākais, ko taisījis, bijis pirmais “golfiņš”. Krietni vecāks par pašu ir privātais braucamrīks – trešais “žigulis”, ko opis savulaik atdāvinājis.
“Ieraugot restaurēto tehniku, cilvēki uz ielas smaida, rāda īkšķi uz augšu, grib nākt klāt parunāties. Šīs mašīnas salona smarža vien jau atšķiras! Pēdējā rallija laikā otro elpu atguvušais “VAZ-2103” bija apskatāms pie “Lielā dzintara”.”
Uzņēmējam pieder trīs motocikli, “Opel Insignia” ikdienas vajadzībām un džips braukšanai pa mežu. Vēl viens “žigulītis” gaida savu restaurācijas kārtu. M. Safronovs nolēmis katram bērnam atstāt pa atjaunotam “žigulītim” – lai ir kā pensijas fonds!

Ķer adrenalīnu sacensībās
Meistars pārsvarā strādā viens un pilnībā saprot netālu dzīvojošo zēnu Maksimu Timofejevu, kurš ik dienu nāk uz IK “Kompressor” garāžu, lai vērotu un kaut ko pieturētu. Dzelži aizrauj, mašīnas patīk, teic četrpadsmitgadīgais puisis, ar to saistīšoties viņa nākotnes profesija.
Safronovu jaunākā atvase Patriks Robijs, kuru tētis ik rītu ved uz bērnudārzu, prot novērtēt kārtīgus braucamos un stūrē savu kvadriciklu. Arī viņa māsa – piektās klases skolniece Katrīna Paula – laukos stūrē savu kvadriciklu un iemācījusies braukt ar skuteru. Ģimene, protams, nav pārāk laimīga, kad darbā tiek pavadītas ilgas stundas, toties visu brīvo laiku viņi cenšas pavadīt kopā ceļojot. “Bieži nedēļas nogales pavadām lauku mājās Upsēdē. Blakus opja Aleksandra un omes Vijas mājām “Dārdedži” esmu uzbūvējis divstāvu koka pirtiņu. Gribētu turpat laukos uzcelt kārtīgu māju, kur dzīvot pastāvīgi, varbūt audzēt bites. Dažreiz, kad bleķi apnīk, darbojos ar koku, makšķerēju grants bedrēs un Durbes upē.”
Pašlaik gan ikdienas, gan vaļasprieka ass ap tehniku vien grozās. M. Safronovam patīk izbaudīt adrenalīnu bezceļa sacensībās, dubļu trasēs ar “Land Cruiser”.
“Jau divus gadus ar sievu piedalāmies Tebras ekspedīcijā. Arī viņai tā lieta patīk.’’

Rekurzeme.lv ARHĪVS

No bērnības aizraušanās ar tehniku līdz biznesam

Kategorijas