Ekstrēmi laivo Vārtājā

2016. gada 7. jūlijs 07:00

12745

Priekules veloklubu pārsteidzis fakts, ka gandrīz vairāk nekā puse no Priekules novada ļaudīm nekad nav braukuši ar laivu. Lai ko mainītu lietas labā, šovasar novadā tiek īstenots laivošanas projekts “Pirmo reizi laivā!”. Pirmais brauciens pa Vārtāju, sākot no Virgas tilta, bija gana ekstrēms pārbaudījums.
Aptaujājot novadniekus, Priekules veloklubs secinājis, ka vairāk nekā 60 procentu iedzīvotāju nekad nav braukuši ar laivu. Projektā pievērsta īpaša uzmanība tiem, kuri pirmo reizi iekāps laivā. Viņiem kopā ar pieredzējušajiem velokluba laivotājiem ir iespēja iepazīt novada upi Vārtāju. Pirmais maršruts 1. jūlijā bija no Virgas tilta līdz Lukužu tiltam Paplakā ar izkāpšanu atpūtas vietā “Ineses”. Maršruta garums bija aptuveni desmit kilometri.

Iespaids – mežonīga upe
Vārtājas līkloči no Virgas tilta laivotājiem nebija tie vieglākie. Upe šaura – ja laivotājiem nevedās ar stūrēšanu, tad nācās cīkstēties arī ar krastu krūmiem. Arī ūdens līmenis karstajā laikā bija strauji krities – vajadzēja atrast vietas, kur bez lieka spēka patēriņa tikt uz priekšu. Taču vislielākās problēmas astoņu laivu komandai sagādāja bebru dambji. Tie bija tik pamatīgi nostiprināti, ka vīriem vajadzēja kāpt laukā un vilkt laivas pāri.
Atelpas brīžos, kad upe vietām bija nedaudz platāka, priecēja krastos ziedošas vīgriezes, saules starus ķeroši upeņu un jāņogu krūmi. Uz brauciena beigām, kad spēki sāka zust, ikviens jau ilgojās, lai pēc nākamā līkuma jau būtu gaidītā atpūtas vieta “Ineses”, kur laivotāji varēja cienāties ar biešu zupu. Sākot ap pulksten pieciem novakarē, pirmais maršruts tika pieveikts vairāk nekā četrās stundās.
“Nedomāju, ka būs tik smagi – mežonīga upe,” pēc izkāpšanas krastā atzīst Olga Niedola, piebilstot, ka šo maršrutu otro reizi vairs nebrauktu. Viņasprāt, visvairāk brauciena laikā bija nepieciešama pacietība. Ivars Kāpiņš piekrīt, ka pacietība bija noteicošais, taču arī fizisko brauciena laikā varēja labi uzdzīt. Priekulnieks uzskata, ka ar laivošanu ir jāsaslimst, lai ar to būtu “uz tu”, bet vienu reizi noteikti vajag pamēģināt. Tad redzēs – patīk vai ne.

Grib, ko mierīgāku
“Tik ekstrēmi braucu pirmo reizi. Bija bebru dambji, zems ūdens līmenis. Spēka vajadzēja. Ar saviem diviem puikām biju domājis pabraukt, bet nedomāju, ka būs tā. Labi, ka mums vēl vienu kompānijā piesēdināja klāt, tad izlauzāmies cauri. Šajā posmā Vārtāja nav tā vieglākā. Kam ekstrēmas lietas patīk, tiem gāja pie sirds. Man šis bija par traku. Ja četras, piecas stundas jau ir par ilgu, tad tas ir ekstrēmi,” uzskata Intars Mellums, kurš iepriekš bija jau laivojis pa dažādām upēm. Viņaprāt, nākamajos maršrutos derētu ko mierīgāku, lai varētu laivot bez stresa un piepūles.
Savukārt Aleksejs Kačanovs otro reizi bija laivā un kopā ar savu ģimeni ļāvies upei. “Paredzēt neko nevarēja, bet galvenais, ka bija laba kompānija. Bija interesanti lauzties cauri bebru dambjiem.” Gunta Stašķīte no Paplakas priecājas, ka novadā tapis šāds projekts, jo līdz šim viņai nav bijusi iespēja laivot, lai gan laivošana šķiet interesanta.

“Odziņa” būs noslēgumā
Priekules velokluba dalībnieks Jānis Sproģis vēro, ka visiem pirmā reize patika. Viņa laivā bija meitenes, kuras pieredzējušā laivinieka vadībā bija sajūsmā par braucienu. “Ne pārāk ekstrēms, priekš mūsu apstākļiem normāls pārbrauciens. Bebri dara savu darbu, no viņiem neizmuksim,” pieveikto pirmo maršrutu vērtē J. Sproģis. Viņš norāda, ka maršruts pirmo reizi tika braukts pērnajā septembrī pēc upes iztīrīšanas, toreiz viss bija ideāli. Tagad apstākļi bija pamainījušies. Par ekstrēmumu rūpējas bebri, kas uzbūvējuši pat metru augstus aizsprostojumus.
Projekta vadītāja Daiga Egle atminas, ka toreiz lieliskos apstākļos maršruts viegli tika izbraukts divās stundās. Vārtāja vislabāk ir laivojama pavasaros vai rudenī. Viņa norāda, ka astoņās laivās astoņi bija velokluba pārstāvji, bet kopumā laivoja 28 interesenti. Projekta laikā uzdevums ir pēc iespējas vairāk novada iedzīvotājus pirmo reizi iesēdināt laivā, parādīt, cik skaista upe tek novadā.
Īpašs solās būs noslēguma maršruts 19. augustā, kad tiks laivots pa Jauno Ruņu, Apši un Bārtas upi līdz atpūtas vietai “Pie 7 ozoliem”. Apše meža masīvos atgādinās Abavu, atklājoties ar sakņu atsegumiem un strautiņiem.
“Daudziem bail kā kaķīšiem – saslapināšos, nemāku peldēt. Veste visiem ir, sēž laivā, un nekāda vaina. Vajag drošu dūšu un pašiem saņemties,” uz nākamajiem braucieniem mudina J. Sproģis.

+ 23

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ekstrēmi laivo Vārtājā

Kategorijas