Lauku sētu pret pilsētu nemaina

2016. gada 7. jūlijs 07:00

914

Saimnieks Jānis vieš skaidrību, ka saimniecības ir divas – pašam piemājas “Krejotava”, kundzei Dacei – bioloģiskā “Dīķenieki 1”. Veci pamati liecina, ka senāk te bijusi Usaiķu pienotava un veikals. Taču darbus ģimenē nedala. “Dzīvā radība visās malās – lielāka un mazāka,” Jānis raksturo savu saimniecību. “Mums te visiem darbu pietiek,” piebilst Dace un atzīst, ka aizrāvusies ar putniem.

Putnus uzmana visi
Lauku dzīvi praksē iepazīst arī Pomeranču jaunākās atvases – piektklasniece Alise un sešgadniece Agate. Viens no ikdienas pienākumiem meitenēm ir zāles plūkšana putniem. Grozā gulst galvenokārt pieneņu lapas. Vecāki tās pārlies ar karstu ūdeni, sasmalcinās un sajauks ar miltiem putnu barībai. Meitenēm jārūpējas, lai to mazuļiem vienmēr būtu barība un ūdens. Jāuzmana arī, lai aplokā turētajiem topošajiem broileriem netrūktu smilšu, tās jaunie putni izēd ļoti ātri. Putnu barībai tiek izmantotas arī izravētās nezāles.
Atsevišķos sprostos aug dažāda vecuma cālēni un pīlēni. Vairākas vistas pēcnācējus perē pašas, bet daļu mazo putnēnu saimnieki iepērk. Pēc tiem dodas galvenokārt uz Skodu, bet rezultāts varot būt dažāds. Gadās, ka cālēni nomirst, tāpēc ļoti svarīgs ir uzticams pārdevējs. Vietējo piegādātāju piedāvājums esot švakāks – cāļi krīt viens pēc otra.
Putni mēdz būt neganti – tāpat kā cilvēki, salīdzina saimniece. Katrs aizstāv savu teritoriju, tāpēc likt kopā vienā aplokā nevar.
Viens princips jāievēro visām novietnēm – pāri jābūt tīklam. Pērn pieredzējuši, kā vārna dažās minūtēs nogalē vairākus cālēnus un vienu paķer līdzi. Naktī tie jāsanes vēl nepieejamākā novietnē, jo putnu dārzā notiekošo uzmana arī lapsas.
Pērļu vista esot brīvdomātāja – kā no rīta no būdas ārā, tā visu dienu staigā tālus gabalus apkārt, pārnāk tikai vakarā vai saimniecei jāiet meklēt. Pirms diviem gadiem trīs pērļu vistas, tā staigājot, pazudušas – laikam jau lapsa pie vainas.

Aizkavē viens cipars
Dace uzskata, ka uz vienu vien nozari paļauties nevar. Viņas bioloģiskajā saimniecībā ir septiņi gaļas lopi. Aramzemes maz, jo mantotajā platībā arī dīķi, purvi, krūmi. Ideja par liela dīķa izveidi gaida plašāku rocību. Ir doma, ka varētu audzēt bioloģiskos dārzeņus. “Es principā esmu pret minerālmēsliem, tāds ir mans dzīvesveids – svaigs gaiss un dabiska pārtika,” atklāj Dace. Ražas apjoms var palikt otrajā plānā. Mēslošanai izmanto gan putnu, gan liellopu mēslus.
Pirms pāris gadiem saimniecība palikusi bez slaucamajām govīm, un Dace tagad ar nepacietību gaida, kad atnesīsies divas teles. Viņu nebaida tas, ka govis saimnieci “piesien”. “Kā pietrūkst pašu piena! Es veikala pienu nevaru iedzert.” Pati gatavo biezpienu un sieru.
Putni bioloģiskajā saimniecībā pagaidām neiederas – grūti sagādāt šim statusam atbilstošu barību. Turklāt bioloģiskās olas šeit neviens nepirktu par četriem eiro iepakojumā.
Iepriekš Jānis strādājis arī algotu darbu, bet pašlaik visas pūles velta projekta “Tehnikas iegāde lopkopības nozares attīstībai” īstenošanai. Cer, ka tas dos plašāku atspēriena soli.
Jānim pašlaik kreņķis – ganībās jau vajadzējis būt par projekta naudu pirktajiem lopiem, bet to iegāde atdūrusies pret negaidītu šķērsli – nopirktajai piekabei nevar iziet tehnisko apskati, jo dokumentos un dzīvē kaut kas nesaskan. Iegādāts arī traktors, pļaujmašīna, grābeklis. Projekts paredz arī lopu iegādi un divas siltumnīcas.
Dace iepriekš ES atbalsta naudu izmantojusi 94 metru dziļurbuma ierīkošanai. Bez tā nebūtu iespējams iztikt, jo akā ziemā ūdens pietrūkst.

Vij savu ligzdiņu
Jānis dzimis un audzis pilsētā, uz laukiem viņu atvedusi izvēlētā mežsarga profesija. Dace allaž bijusi īsta lauku meitene – “nevaru iedomāties savu dzīvi pilsētā”. Dēls Didzis jau dzīvo atsevišķi. Mācījies mūzikas skolā spēlēt mežragu, tagad Kuldīgā apgūst mēbeļu galdniecību.
Lauku dzīves priekšrocību novērtējusi vecākā meita Baiba. Pēc četriem Rīgā nostrādātiem gadiem kopā ar draugu Rolandu un meitiņu Martu atgriezusies vecāku pajumtē un izvēlējušies pamazām atjaunot netālo vecmammas māju, nevis iekārtoties dzīvoklī Priekulē. Jaunie sakrājuši naudu un nopirkuši savu pirmo kapitālu – bullēnu Cēzaru. Rīgā nav tas, laukos izbaudījusi Baiba. Galvenais – te produktus var izaudzēt paši. Lielākai saimniekošanai zemes nav, tāpēc plānots strādāt algotu darbu ārpus mājas.
Pomeranči izaudzē pārtiku sev un to, kas paliek pāri, ved uz tirgu. Pavasaros ar stādiem brauc uz gadatirgiem. “Trakais tirgus skrējiens” bijis no marta līdz Jāņiem. Pamēģinājuši “Lauku sētā pilsētā”, bet regulāri tur nebrauc.
Mazās meitenes lepojas, ka uz Līgo svētkiem ietirgojušas naudu par pašu pītajiem vainagiem. Alise atklāj, ka trīs dienās nopelnījusi 24 eiro. Tā bērni mācās apzināties naudas vērtību.
“Kursas Laiks” jau iepriekš bija pamanījis Jāņa hobiju – kūku cepšanu. Dace smej, ka vīrs kūkas sācis cept tāpēc, ka vistas sadējušas pārāk daudz olu. Pirmais publiskais izgājiens ar savu veikumu viņam bija pērn Priekules Uzņēmēju dienas Kūku šovā. Ģimenei tiek arī elektriskajā cepeškrāsnī ceptā maize, un to var baudīt, sēžot uz Didža gatavotajiem ķebļiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lauku sētu pret pilsētu nemaina

Kategorijas