Mušu armijā vaino zvēraudzētavu

2016. gada 14. jūlijs 07:00

9237

“Pilnīgs izmisums, visiem logiem priekšā moskītu tīkli, visvairāk bail par sava bērniņa veselību, jo mušas pārnēsā neskaitāmas slimības” – tāds ieraksts, kam pievienoti attēli, pagājušajā nedēļā piesaistīja “Kursas Laika” uzmanību sociālajā vietnē “Facebook”. Tā jaunā māmiņa no Vērgales pagasta, Ploces iedzīvotāja Kristīne Bādere-Zvirgzda pauda sašutumu par Pāvilostas novada domi, kura atļāva būvēt ūdeļfermu Plocē.

Vēsture atkārtojas
Laikraksts jau iepriekš rakstījis par zvēraudzētavas nodarītajiem kaitējumiem iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. Piemēram, 2014. gadā Vērgales bērnudārzs bija spiests pārtraukt savu darbību uz vairākām dienām, jo apkārtnē milzīgos daudzumos bija savairojušās mušas. Jau tad iedzīvotāji bija pārliecināti, ka šo lidoņu invāzija saistīta ar jauno zvēraudzētavu. Vēsture atkārtojas, un sašutuši ir visi sastaptie Ploces iedzīvotāji.
“Kas te brīžiem notiek, tas ir trakums. Pirmo gadu, kad atklāja to padarīšanu, vispār šeit iekšā nevarēja ienākt, ar šķupelēm mēs grābām. Pilnas istabas un malas. Nevarēja cilvēki paēst – mušas krita šķīvī iekšā,” situāciju raksturo Ploces iedzīvotājs Alberts Kviesis. Viņš novērojis: kad laiks ir aukstāks, mušu ir mazāk, bet, tikko kļūst karsts, logu atvērt dienas laikā nav iespējams.
Kāpņu telpas durvīm priekšā aizklāts audums, savukārt dzīvokļos cīņai ar mušām izmanto mušpapīrus un indes. “Pirmo gadu nevarēja saprast, vai griesti ir balti vai melni. Miljardiem šķupelējām ar sniega lāpstām un metām ārā. Es te esmu nodzīvojis 50 gadus, un tādi brīnumi vēl nebija notikuši. Kad atklāja fermu, tad, ja sētā apstājās mašīna, tā aplipa. Nevarēja saprast, kādā krāsā tā ir,” stāsta kungs.
Arī Ploces daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja Ausma Burve “Kursas Laiku” aicina apskatīt logus, kuri noklāti ar mušām. “Te es šorīt notīrīju. Tas ir briesmīgi. Vienu dienu ar putekļu sūcēju tīrīju, pēc pusstundas ir viss tas pats.” Vai mušas atceļojušas no zvēraudzētavas, pensionārei grūti pateikt, bet pirms tam šāda situācija neesot bijusi. “Tās indes? Cik tad var! Mušpapīrs desmit minūtēs ir pilns, un viņas jau tā arī neiet uz tiem mušpapīriem. Nolaižas kaut kur uz sienām, kas arī nav sevišķi patīkami. Cik tad mēs tādi veči varam tos remontus taisīt!”
Savu skaidrojumu situācijai pauž arī plocenieks Aigars Bāders: “Visa tā virca un mēsli stāv apakšā zem būdām, tagad uznāca lielais lietus un tas viss tek prom uz grāvi un tālāk pa Kārļupīti uz jūru.” Smaka parādoties tad, kad vējš ir no fermas puses, vai dienās, kad ir bezvējš. “Pirmajā gadā mušas vispār bija nejēgā. Pērn viņi bēra indes un tad mušas bija tikai ap apkārtējām mājām. Šogad runāju ar fermas strādniekiem, un viņi teica, ka īstā inde ir beigusies. Vai viņiem neļauj to vairs pirkt vai nevar nopirkt, to es tik smalki nezinu.”

Samaksā par klusēšanu
Pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām, šā gada 28. jūnijā Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās Vides pārvaldes inspektore bija apsekot teritoriju. Apsekošanas laikā tika novērots, ka teritorijā uzkrājies liels daudzums neattīrītu notekūdeņu. “Informējam, ka jau iepriekš bija konstatēta šāda situācija uzņēmuma teritorijā, par ko uzņēmumam uzlikts iesniegt pasākumu plānu, lai šādi neattīrīti notekūdeņi nenokļūtu vidē. Savukārt, kad jau atkārtoti konstatēts, ka teritorijā nav veiktas nepieciešamās piesārņojuma novēršanas darbības, uzņēmumam uzlikts naudas sods 350 eiro apmērā. Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā Vides pārvalde seko un arī turpmāk sekos līdzi, lai uzņēmums ievērotu gan izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus, gan iesniegto pasākumu plānu,” skaidro Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta vecākā eksperte Agnese Žukova.
Plocenieks A. Bāders pastāsta, ka Valsts vides dienests iedzīvotājiem ieteicis tiesā sūdzēt pagasta pārvaldi, bet tam nav ne līdzekļu, ne laika. “Kamēr pagasts nepagriezīsies ar seju pret iedzīvotājiem, bet ar to vietu, kur beidzas mugura, tikmēr nekas nemainīsies. Mēslu krātuves nav, viss ir zem būdām, uzsviež salmus pa virsu. Ko mušām vairāk vajag? Tas ir tikai laika jautājums, līdz mušas būs arī Vērgalē. Kāpēc uz citu cilvēku rēķina citiem ir šādi jādzīvo? Zemniekam, ja ir desmit govis, vajag betonētu mēslu novietni. Šeit viss pie zemes un virca tek prom,” sašutis ir A. Bāders.
Pagasta vadītājs iedzīvotājiem skaidrojis, ka mušas nāk no jūras. “Kādas muļķības! Cik ilgi būs siltā vasara, tik ilgi mušas paplašinās savu teritoriju, kamēr fermas īpašnieki neko nedarīs. Tur tas bizness ir vienkāršs – par Eiropas naudu uzceļ zvēriem būdas un pārējo kabatā. Kāpēc bija jāceļ šādā vietā? Vai tad tiešām zemes nebija?”
Plocenieks pastāsta, ka nesen izbēgušas ūdeles nokodušas kaimiņiem pusi trušu. “Atbrauca fermas pārstāve, savāca ūdeli, samaksāja 150 eiro un palūdza atsaukt iesniegumu no policijas, lai tikai viss ir kluss.”

Viļas uzņēmuma darbībā
Citiem Ploces iedzīvotājiem, kuri 2013. gadā uzcēla privātmāju, mušu dēļ nācies pārcelties atpakaļ uz Liepāju. “Esam saukuši Vides dienestu, un arī viņi apstiprina, ka tas ir no turienes, bet cīnīties ar to var īpašnieks – uzlabojot saimniecisko darbību. Mēs esam tikai upuri,” pastāsta “Siliņu” saimnieks Sandijs Nolmanis. Pērn sūdzējušies arī pašvaldībā, bet tas bija bezjēdzīgi. “Viņi vairs neko nevar izdarīt, rokas sasietas. Likumdošana pieļauj šādi strādāt un mēslus nevākt. Vides dienests atbrauc, konstatē, parunā ar īpašniekiem – viņi kaut ko apsola. Teica, ka ņems nost zemes virskārtu un taisīs drenāžas.”
Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups pastāsta, ka ir informēts par notiekošo Plocē un ir veikta zvēraudzētavas teritorijas apsekošana, pēc kuras secināts, ka ir problēmas ar notekūdeņu novadīšanu. Iesaistoties Vides pārvaldei, ir izstrādāts projekts, lai šo situāciju sakārtotu, un šajā mēnesī uzņēmumam tas ir jārealizē. Par situāciju pagasta pārvaldnieks saka: gribējām, kā labāk, bet sanāca šādi, un atzīst, ka vilšanās ir par to, ka uzņēmums būvniecības projektu nav realizējis pēc visiem standartiem. “Es saprotu, ka ferma ir ferma, bet ne tik koncentrēti. Mēs neesam pret uzņēmējdarbību, ja tas neskar iedzīvotājus un dabu.”
Par situāciju reģionālajai Vides pārvaldei ziņojis arī Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Bažas par to, kā uzņēmums apsaimnieko savu teritoriju, ir arī domes vadībai. “Ir tikai vieni solījumi. Par vārdiem tālāk nav tikts.” Situācijas nesakārtošanā U. Kristapsons min zvēraudzētavas finansiālo situāciju, kura nav visai stabila. Tiek minēts, ka problēmas saistītas arī ar darbinieku algu izmaksu, tomēr cer, ka izdosies ar uzņēmumu sadarboties.

Brīnās par sodu
Savu komentāru samilzušajā situācijā sniedz arī akciju sabiedrības “Grobiņa” padomes priekšsēdētāja vietniece Agrita Jaunsleine. Uzņēmuma pārstāve apstiprina, ka nesen zvēraudzētavu apsekoja Valsts vides dienests, taču nav informēta, ka par pārkāpumiem uzlikts naudas sods. Par iedzīvotāju sūdzībām AS “Grobiņa” priekšsēdētāja vietniece saka: “Ražošanas uzņēmums, kurš ir ferma, zināmas neērtības var radīt. Tā ir ferma, tas nav industriāls uzņēmums, kurš ražo iekārtas.” Radīto smaku zvēraudzētavas pārstāve uzskata par lokālu.
A. Jaunsleine uzskata, ka objekts ir precīzi uzbūvēts saskaņā ar projektu, taču neērtības rada mālainā zeme. Objekta sakārtošanas darbus uzņēmums labvēlīgu laikapstākļu gadījumā cer pabeigt šovasar. “Iedzīvotāji noteikti labāk dzīvoja pirms fermas uzbūvēšanas. Strādājam pie tā, lai neērtības būtu mazākas.”

+ 9

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mušu armijā vaino zvēraudzētavu

Kategorijas