Cer, ka bridžs aizraus

2016. gada 14. jūlijs 07:00

2675

Otrdienas, 12. jūlija, vakarā Liepājas Olimpiskajā centrā tika atklāts 13. Eiropas Jauniešu bridža čempionāts. Tajā bez Latvijas piedalās vēl 25 Eiropas valstu pārstāvji. Čempionāts noslēgsies 20. jūlijā. Organizatori, atklājot čempionātu, izteica cerību, ka bridžs Latvijā kļūs aizvien populārāks. “Šī ir ļoti plaša pārstāvniecība, un tas, ka čempionāts notiek Liepājā, ir gan veiksme, gan labs pilsētas piedāvājums vienlaikus,” “Kursas Laikam” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis.
Nezinātājiem bridžs ir kāršu spēle un vēl aizvien tiek jaukta ar cita tipa kāršu spēlēm. Tie, kuri iepazinušies ar noteikumiem, atzīs, ka bridžs iedalāms šaha un simtlauciņu dambretes klasē, t.i., pie prāta spēlēm.

Skolās māca, bet nav izplatīts
“Bridža stundas notiek Liepājas 5. un 10. vidusskolā, bet fakultatīvi arī 1. ģimnāzijā,” “Kursas Laikam” norādīja V. Vitkovskis. Rīgas 1. ģimnāzijas bridža treneris un čempionāta organizators Kārlis Rubins “Kursas Laikam” atklāja, ka viņa audzēkņiem ir labāki rezultāti matemātikas eksāmenā. “Mūsu skola ir ar matemātikas novirzienu, un vairumam absolventu vidējais eksāmenu izpildes rezultāts ir ap 90%, bet bridža spēlētāju vidū vidējais rezultāts ir 95%. Es negribu teikt, ka pilnīgi noteikti tie, kuri spēlē bridžu, ir labi matemātiķi. Iespējams, labiem matemātiķiem patīk bridža spēle, bet varbūt tas ir abpusēji pilnveidojošs process,” tā K. Rubins.
Tajā pašā laikā bridža spēle nav visai populāra, jo vēl saglabājies padomju laiku mantojums, kad visas kāršu spēles tika iedalītas azartspēļu kategorijā un kārtis tika uzskatītas par kaut ko sliktu. “Šis mīts ir vēl saglabājies, un tie, kuri nezina bridža noteikumus, to pat salīdzina ar pokeru tikai tādēļ, ka spēlē izmanto kārtis,” uzsver Latvijas Bridža federācijas prezidente Jeļena Alfejeva. Padomju gados, lai spēlētu bridžu, pat izdomāti citi apzīmējumi uz lapiņām, kas nav kreiči, pīķi, kāravi un erceni, lai varētu to spēlēt. “Kad postpadomju valstis atgriezās pasaules apritē, tad arī pārgājām atpakaļ uz kārtīm,” smejas J. Alfejeva.

Elites spēle, kuru neprot dators
Bridžu spēlē matemātiķi, juristi, finansisti. “Tā nu tas ir iegājies, ka spēle ir populāra to cilvēku vidū, kur nepieciešams domāt un pieņemt ātrus lēmumus ar ierobežotu informāciju. Šahs zināmā mērā atspoguļo domāšanas apjomu, tomēr tur galdiņš ir pārredzams. Bridžā ir daudz nezināmo, un vēl aizvien nav radīta datorprogramma, kas kaut cik labi spēlētu bridžu,” tā J. Alfejeva.
Bridžu mācot pat NATO stratēģiem. Tā paša iemesla dēļ – iemācīties pieņemt lēmumus ar ierobežotu informāciju un ierobežotā laikā. Partijas izspēlei čempionātā ir vien astoņas minūtes. Ja kāds sāk domāt par ilgu, tad sauc tiesnesi.
Bridžu dēvē par elites spēli. Tas tādēļ, ka to spēlē daudzi pazīstami cilvēki – juristi, politiķi, zinātnieki, finansisti, uzņēmumu vadītāji. Uz čempionātu bija ieradies arī šā čempionāta sponsora AS “Latvijas Gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. “Es spēlēju bridžu, protams,” “Kursas Laikam” sacīja A. Kalvītis. “Viņš spēlē tīri labi,” no malas piebilda SIA “Terrabalt” vadītājs un Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš.
Tajā pašā laikā bridžs ir spēle visiem vecumiem, un Rietumeiropā bridža klubi ir lieliska laika pavadīšanas vieta pensionāriem. “Šis ir sporta veids visiem vecumiem,” uzsvēra J. Alfejeva.

Nav iespējams blēdīties
Bridžu spēlē pa pāriem. No 52 kāršu kavas četriem spēles dalībniekiem izdala pa 13 kārtīm. Pāriem jānosola, cik stiķus tie paņems. Tie, kuri sola vairāk, arī diktē noteikumus. Bridžs attālināti atgādina gan zolīti, gan preferansu, gan dažas citas kāršu spēles, tomēr atšķiras ar lielo kāršu kombināciju un solīšanas iespēju skaitu.
Kādēļ tas ir sports? Tādēļ ka visi konkrētā izspēlē saņem vienādas kārtis. Visi spēlētāji čempionātā sadalīti četrās daļās ar debess pušu nosaukumiem. Ja “Ziemeļi” dabū visus četrus dūžus, tad tie ir visiem šīs grupas spēlētājiem pie visiem galdiem. Tāpat pārējām grupām ir tas pats sadalījums kā pie blakus galdiņa. Toties partiju izspēles beidzas ar visdažādākajiem rezultātiem. Tādēļ arī sacensība ir sportiska, jo visiem sākumā ir vienādas izredzes. Atliek tikai izdomāt, kā nospēlēt vislabāk.
Tomēr kā jau visās kāršu spēlēs gadās, ka cilvēki grib blēdīties. Tieši tādēļ bridža čempionātos ir īpaši galdiņi ar norobežojumu starp spēlētājiem. “Tas ir tādēļ, lai partneri solīšanas laikā nevarētu viens otram padot zīmes. Solīšanas laikā pat tiek aizvērta lūka, pa kuru vēlāk pados kārtis,” pastāsta J. Alfejeva. Viņa atzīst, ka augstākajā līmenī tik un tā ir diskvalifikācijas par nevajadzīgu krekstēšanu aiz barjeras un zīmīgiem pirkstu izvietojumiem, noliekot roku pie kāršu padošanas lūkas. “Acīmredzami, ka, cīnoties par čempiona titulu, cilvēki tik ļoti vēlas to iegūt, ka ir gatavi riskēt,” smejas J. Alfejeva.

Palīdz domāt un socializēties
To, ka bērniem bridžu vajadzētu mācīt tāpat kā šaha spēli vai dambreti, atzīst visi čempionātā sastaptie. “Spēle attīsta gan loģisko domāšanu, gan spēju ātri skaitīt un aprēķināt, gan novērtēt situāciju, gan komunikāciju, gan spēju pieņemt izšķirošus lēmumus,” tā K. Rubins. “Kā jebkurā sportā šeit ir arī azarta elements. Vēlme uzvarēt, nevis likmes. Tajā pašā laikā šī spēle palīdz socializēties, jo bridžs ir pāru spēle. Tas nozīmē, ka pāriem solīšana ir jāizrunā un jāvienojas par vienotu stratēģiju, lai solīšana dotu priekšstatu par kāršu sadalījumu,” stāsta J. Alfejeva. Par bridža priekšrocību pār šahu viņa uzskata spēles dinamiku. “Šeit ir iespējamības elements, kas ir jānovērtē, lai pieņemtu lēmumu,” saka federācijas vadītāja.
Čempionāta atklāšanā “Kursas Laiks” sastapa Latvijas jaunos bridža spēlmaņus no dažādām pilsētām. Piemēram, Atis Čače no Jūrmalas pāru spēlēm sarunājis Karīnu Skuruli no Saldus. “Sāku bridžu mācīties skolā un tad jau aizgāja. Spēlēju arī ar pieaugušajiem,” “Kursas Laikam” atzīst rīdzinieks Mārtiņš Balodis.
Jautāti, kādēļ spēlē bridžu, jaunieši no dažādām valstīm atbild dažādi, tostarp jokojot. Piemēram, Latvijas jaunieši piemin to, ka spēle asina pratu, gan to, ka var iepazīties ar jaukiem un interesantiem cilvēkiem, gan apceļot pasauli. Angļu delegācijas pārstāvji “Kursas Laikam” pauda: “Mēs spēlējam bridžu, jo mums tas patīk. Tas taču ir sports. Tas ir jautrs, un var iegūt jaunus draugus.” Kopumā visi atzina, ka ir iespēja iepazīties ar cilvēkiem un iegūt draugus visā pasaulē.
J. Alfejeva, jautāta, kā kļūt par kādas skolas bridža treneri, atbild: “Atliek tikai vērsties pie mums, un palīdzēsim. Galvenais noteikums jau ir pašam spēlēt šo spēli un pietiekami labi, lai mācītu citiem. Federācija var sarūpēt kontaktus. Arī šā čempionāta laikā ir treneru seminārs, un tādi notiek ik pa laikam. Vajag tikai sākt!”

+ 29

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cer, ka bridžs aizraus

Kategorijas