Rekurzeme.lv ARHĪVS

Šveicietis, kas atšķir luksofora krāsas

VALIJA BELUZA

2016. gada 21. jūlijs 07:00

445
Šveicietis, kas atšķir luksofora krāsas

Dzirdēto, ka cilvēks suni izvēlas “pēc sava ģīmja un līdzības”, Astra Klaiše nevar apstiprināt: “Karamel Swiss Dream, ko mājās saucam par Karo, ir lēna, prātīga, es tāda neesmu.” Šveices Lielo kalnu ganu suni liepājniece raksturo kā ļoti solīdu un gudru draugu, kurš labi saprotas ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Patrepe nedrīkst būt tukša
Pirmo “vilku” Astras mamma atvedusi no Rīgas, kad meitenei bijuši četri gadiņi. “Man suņi vienmēr ir šausmīgi patikuši, visi kaimiņu rējēji bija draugi, visiem vārdus zināju. Kad izgāju savā dzīvē, atradām melnu pūdeli.” Sunītis saslimis ar mēri un nodzīvojis tikai pusgadu, jo veterinārija vēl nebija tagadējā līmenī. Un atkal dzīvē ienācis melns “vilks” bez dokumentiem.
“Mūsu bērni bija mazi, pašiem maz laika un iespēju nodarboties. Tagad ir pavisam citas apmācības metodes – ar labestību, ar gardumiņiem. Tas “vilks” dzīvojās pa māju, kā jau kārtīgam ģimenes loceklim pienākas. Tieši pēc mīluļa aiziešanas sapratu, ka vieta zem trepēm nedrīkst palikt tukša. Paņēmām izbrāķētu labradora meiteni, dēļ šaurā iegurņa viņa pārošanai nebija derīga. Labradors skaitās liels rīma, mācījāmies bez kārumiem, tikai ar slavēšanu. Mums izdevās!”
Kad labradors kļuvis slims un švaks, Astra katru dienu spricējusi zāles, zinājusi, ka mīluļa sirsniņa ilgi vairs neizturēs, un ļoti baidījusies no tukšuma patrepē. Vecajam draugam vēl dzīvam esot, citu nav ņēmusi, bet pamazām rakņājusies informācijas džungļos. “Zināju, ka man vajag lēnu, prātīgu suni, kas daudz nerej. Esmu dricelīga pēc dabas, cilvēki ieteica borderkolliju, kam patīk dragāties, bet apzinājos, ka savā vecumā mudīgi vairs neskriešu. Izpētīju, ka varētu patikt Lielais Šveices ganu suns.”

Tituli – otrajā plāksnē
Pēc vecā labradora došanās uz labākiem medību laukiem Astra par suņu audzētājas Sandras Kalējas kucēniem Durbē vēl nav interesējusies, bet drīz saņēmusi ziņu – klubā “Sennenhund” ir tikai viens Lielā Šveices ganu suņa kucēns. “Dikti gudra gribēdama būt, uzreiz jautāju, vai palicis švakākais. Nē, esot atteikušies pretendenti no Amerikas.”
Trenere Kristīne Balcere bakstījusi: vajag doties uz kādu izstādi. Pagodinoši, protams, ja mīlulim ir Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltijas un Zviedrija čempiona tituli, bet tie, Astrasprāt, paliek otrajā plāksnē. Izstāžu apmeklēšanā suņkope sāli nesaskata: tiek vērtēts eksterjers. “Šīs šķirnes suns agrāk izmantots kalnos un saukts par nabaga vīra zirgu, jo viņš vilcis ratiņus zemniekam, kas nevar nopirkt zirgu, vai kalnietim, kas pārvietojas pa šaurām taciņām. Iemauktiņus esmu nopirkusi, vīrs ratiņus vēl nav uztaisījis.”
Kad znots brīnījies, kā neapnīk rītos un vakaros doties pastaigās, tāpat uz regulārajiem treniņiem un pasākumiem, Astra atsmējusi: tu labāk gribētu, lai es pastāvīgi pie tevis ciemos eju?

Četrkājainais dakteris
Kopš Liepājā attīstītās kanisterapija, Karo ir atbildīgs darbs – palīdzēt bērniem ar fiziskās un garīgās veselības problēmām. Nopietns, nosvērts suns, uz kuru var paļauties, kurš regulāri kārto pārbaudījumus, ir ārsta fizioterapeita palīglīdzeklis. Kanisterapijas eksāmenā suņa īpašības pārbauda, pieskaroties ar invalīda kruķiem un ratiņiem, ar medikamentiem sasmaržotām rokām. Pacietīgi jāguļ arī, kamēr bērniņš to ķemmē.
Pēdējo eksāmenu pieņēmis profesors no Maskavas, savukārt augustā abi posīsies uz eksāmenu Slovākijā. Bez lielu mērķu nospraušanas rosīšanās kopā ar gudro partneri sievietei nozīmē patīkamu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, kad pašas bērni jau izauguši un mazbērni arī.
Sunenei ne īpaši patīk paklausības komandas: sēdi, guli utt. Saimniece uz to arī nespiež, bet pirms suņa-kompanjona eksāmena kārtošanas četrkājainajam draugam apsolījusi – ja tu šo shēmu iziesi, nekad mūžā to vairs nevajadzēs darīt. No sešdesmit iespējamajiem punktiem dabūjušas piecdesmit deviņus ar pusi.
“Obediences jeb paklausības, precizitātes trenēšanu negribu, jo pašai ir ļoti precīzs darbs,” atzīst Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese. “Bet darbošanās ar bērniem mums ir labdarības pasākums. Ar kolosālo kanisterapijas komandu var pat izlūkgājienā doties. Karo rāda, kā prot paklanīties, iet apkārt un dancot, savas rotaļu mantiņas salikt groziņā un katru atsevišķi parādīt, kad nosaucu – peli, zivi, zaķi vai bumbu. Kad rādu luksofora krāsas, pie sarkanās Karo guļ, pie dzeltenās gatavojas un pie zaļās nāk klāt. Ja ielieku katrā grāmatiņas lapā pa našķim, ar degunu pāršķir lappusi, it kā lasot. Mazais varbūt mājās necelsies kājās, nerubinās ar rociņām, veicinot sīko motoriku. Cita lieta iespraust sunim vilnā klamburīšus. Ar katru bērniņu četrdesmit minūtes individuāli strādā vairāki suņi.”

Kaķim ceļā nestājas
Karamele kā jau ģimenes locekle dzīvo istabā un guļ uz sava ādas dīvāna, dažreiz arī parastā vietiņā. “Uzvedas suns gana labi, tikai grāmatai “Sniegavīrs” vākus nograuza un apēda sviesta trauciņu, ko aizmirsām uz galda. Pirms brauciena uz Atēnām biju nopirkusi deviņas lielās “Laimas” šokolādes tāfeles. Kad Karo tās notiesāja, biju burtiski stīva, jo sunim šokolāde ir ļoti kaitīga, bet viņa kā narkomāns. Aizvilku līdz dakterim, un divdesmit četras stundas gaidījām – izdzīvos vai ne.”
Nelāgi izgājis ar kauliņiem: palielu norijot, suns sācis jocīgi elst. Dzintara klīnikā abi ar jauno vetārstu Uģi Skangalu cēluši uz galda. “Pa tām minūtēm pārdomāju visu savu dzīvi, bet dakteris veiksmīgi uzspieda, un kauls izspruka.”
Garāmgājēju reakcija, ieraugot palielā auguma labestīgo suni, esot dažāda. Dažs aizrāda, ka bez uzpurņa, bet lielākoties cilvēki izturas saprotoši un laipni. Ja strauji tuvojas nepazīstams bērniņš vai gara auguma vīrietis, Karo diplomātiski atkāpjas.
“Pirmajā eksāmenā tāpēc izkritām. Viņa sēdēja man blakus un, kad pienāca liels, garš polis, atkāpās. Paldies, pienāciet nākamreiz!”
Karamelei pašlaik ir četrarpus, šīs šķirnes pārstāvji dzīvojot līdz desmit gadiem. Īpašas attiecības Karo iedibinājušās ar Klaišu ģimenes abiem meinkūniem: tie mājās ir priekšnieki – kad kaķis iet garām, suns ir miera stājā. Vecākais meinkūns var iegulties suņa vietā, ārā nedzīs. Gulēs blakus.