Algas ir zemas, daļa – aploksnēs

2016. gada 4. augusts 07:00

456

Aptaujājot Liepājas iedzīvotājus, “Kursas Laiks” noskaidroja, ka darba meklētājiem neveicas. Darba devēji piedāvā nedaudz vairāk par minimālo algu, savukārt cilvēkiem ar specialitāti dažādās sfērās maksā aploksnē.
Iedzīvotāji atzīst, ka grūtāk darbu atrast ir jauniešiem, kuri nupat pabeiguši skolu, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem. “Pieteicos meža darbos. Man ir tikai 42 gadi, bet pateica, ka esmu par vecu. Nemaz neaicināja parunāt,” “Kursas Laikam” atklāja liepājnieks Aivars.

Jaunieši strādā neoficiāli
Vidusskolēni un absolventi darbu atrod ar vecāku starpniecību, un nereti darba attiecības nav oficiālas. Jaunieši vasarās dodas lasīt ogas, palīdz ražas novākšanā, bet nopelnītais tiek maksāts uz rokas, “Kursas Laikam” pastāstīja autoostā sastapti skolēni no Grobiņas un Vaiņodes. Darba apjomi ir nelieli un peļņas iespējas ierobežotas, atzina sastaptie.
Liepājnieks Raitis Liepiņš “Kursas Laikam” atklāja, ka savu vasaru pavadījis, palīdzot tētim, jo ziemā dosies studēt uz Rīgu un tur nauda būs nepieciešama. “Zinu, ka mani paziņas iet palīdzēt būvniecībā. Pats vēl neesmu mēģinājis atrast darbu, bet zinu, ka tas nav vienkārši,” atzina puisis.

Novecošanos pamana
To, ka sabiedrība paliek vecāka, pamanījuši arī Ministru Kabinetā un veido īpašu projektu, kas paildzinātu gados vecāku cilvēku darbaspējas. Projekta laikā Labklājības ministrija vēlas atbalstīt apmēram 3000 cilvēku pēc 50 gadiem. Šim mērķim gatavi tērēt ap 10 miljoniem eiro.
Bez konkrētas palīdzības ministrijā domā par stereotipu laušanu, kas valda sabiedrībā. Kādi tie ir, “Kursas Laiks” pārliecinājās Liepājas ielās un aptaujājot darba devējus, uzdodoties par darba meklētāju. Vairākos gadījumos jau telefona sarunā vecums tiešām bija šķērslis un tālāki jautājumi nemaz nesekoja.
Statistika liecina, ka pērn martā cilvēki vecumā no 50 gadiem veidoja 37,1% no bezdarbnieku skaita.

Slodzi samazina uz papīra
To, ka aplokšņu algas ir vispārēja parādība dažādās sfērās, apstiprina vairāki sastaptie liepājnieki. “Aplokšņu algas ir gan metālapstrādē, gan būvniecībā, gan kokapstrādē. Tas nav nekāds noslēpums. Visi to zina. Maksā klāt kādus 200 vai 300 eiro. Daudziem uzņēmējiem tas ir izdzīvošanas jautājums. Manuprāt, kaut kas nodokļu sfērā nav kārtībā. Ne jau no ļauna prāta cilvēki tā dara,” uzskata Vilnis Klampis.
Viņš uzsvēra, ka pilsētā algu līmenis atšķiras no vidējā valstī, ko pēc būtības kropļo Rīgas algas. “Ir labi cilvēki, ir slikti cilvēki un ir rīdzinieki, kas saņem krietni vairāk,” tā V. Klampis. Liepājā aptaujātie atzina, ka saņem vidēji no 400 līdz 500 eiro uz rokas. Rīgā algu līmenis ir vismaz par 200 eiro augstāks. Savukārt novadu centros iepriekš aptaujātie atzinuši, ka saņem pat zem 400 eiro. Zināms, ka pašvaldībās šā gada sākumā daļai darbinieku samazināja slodzes, jo paaugstinājās minimālā alga. Apkopējas un tehniskie darbinieki vietām pārgāja no veselas uz pusslodzi, lai arī darba apjoms palika iepriekšējais. Līdzīgu piemēru netrūkst arī privātajā sektorā. Uz papīra, piemēram, ir četras darba stundas dienā, bet reāli cilvēks strādā vairāk par astoņām.

Karosta – sociālais rajons
Īstu bēdu stāstu par Karostas mikrorajonu Liepājā pastāstīja vietējā krāmu tirgotāja Jekaterina. “Karostā dzīvoju jau 30 gadu. Jo gadus, jo te cilvēkiem klājas bēdīgāk. Darba šeit nav, visi brauc uz pilsētu, bet tas nav galvenais. Galvenais – ka uz šejieni pārceļas dzīvot cilvēki, kuriem darba nav. Pat pilsētas dome te sacēlusi sociālos namus. Karosta veidojas par tādu Liepājas sociālo rajonu. Daudzi vīrieši te apkaimē ļoti dzer. Dzer tā, ka drīz viņus vajadzēs sarkanajā grāmatā rakstīt. Strādāt viņi negrib pilnīgi neko, tikai naudu grib tāpat dabūt,” ikdienu ataino Jekaterina.
“Daudzi Karostas jaunieši neko nemācās un nākotnē būs liels sabiedrības slogs,” tā tirgus pārdevēja.
Viņa priecājas, ka pašas meita un dēls izmācījušies augstskolās. Abi bērni nedzīvo Liepājā. Dēlam bijis darbs “Metalurgā”, bet tagad viņš Spānijā gatavojot ūdenslīdēju kostīmus dziļajai niršanai. “Es šaubos, ka viņš atgriezīsies te dzīvot. Agrāk viņam vajadzēja skaitīt santīmus, lai nopirktu ikdienas pārtiku, tagad viņš par to nedomā. Palīdz man, ja vajadzīgs,” saka Jekaterina. Meita šobrīd studē maģistrantūrā, zina piecas valodas un cer kļūt par augsti kvalificētu tulci.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Algas ir zemas, daļa – aploksnēs

Kategorijas