Lielāko stresu sagādā avārijas, agresīvi pacienti un suņi

2016. gada 4. augusts 07:00

2286

Lielāko stresu sagādā avārijas, agresīvi pacienti un suņi

Neko nezinot par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) specifiku, var šķist, ka darbs ātrajā palīdzībā ir medusmaize. Ielūkoties veselības sargu ikdienā “Kursas Laikam” neliedza no Priekules uz Grobiņu 17. jūnijā pārdislocētā brigāde. Lēmumu par brigādes izvietošanu Grobiņā pieņēma novada pašvaldība un NMPD Kurzemes reģionālā centra vadība. Brigādes vajadzībām ierādītas izremontētas telpas pilsētas centrā.

Iepazīst teritoriju un cilvēkus
“Līdz šim Grobiņu un tās apkārtni biežāk apkalpoja Liepājas reģionālajā slimnīcā bāzētā brigāde. Daļa pacientu par izmaiņām vēl nav informēti un brīnās, kāpēc esam ieradušies tik ātri,” teic brigādes vadītāja, ārsta palīdze Daiga Kalendra. Šoferis Viktors Erbe un arī kolēģe Ilga Ūdre ir priekulnieki. Ilgas pieredze medicīnā ir četrdesmit gadu, bet dienestā – aptuveni trīspadsmit: “Biju anestēzijas māsa Priekules slimnīcas operāciju blokā. Kad slimnīcā palika tikai dienas stacionārs, nebija vairs dežūru. Uz pusslodzīti vēl piestrādāju pie plānveida operācijām, lai nezaudētu sertifikātu, bet pamatā esmu te.”
D. Kalendras sacīto, ka viņai NMPD rit jau trīsdesmit pirmais gads, pusteikumā aprauj spalgs signāls. Brigāde aizsteidzas uz Liepāju: kādai kundzei Zaļajā birzē “asinsspiediens uzkāpis”. “Neko bīstamu neatradām. Iedevām asinsspiedienu pazeminošas, nomierinošas tabletītes, uztaisījām elektrokardiogrammu un glikometriju, jo viņai arī cukura diabēts. Tantīte bija ļoti pateicīga. Dažam jau vajag tikai ar mediķi parunāties,” atklāj D. Kalendra.
Izsaukumu skaits maiņas laikā nav prognozējams: vidēji pieci, seši, bet citudien – deviņi. Ne tikai Grobiņa, Pāvilosta, Medze, Vērgale, Ziemupe, Saraiķi, Bārta, Vecpils, Gavieze, Durbe, Virga, braucam arī uz Vaiņodi, Priekuli un Liepāju, kad tur vietējā brigāde ir aizņemta. Bieži nākas pārvest pacientus no Liepājas uz Rīgas slimnīcām, apkalpojamās teritorijas areālu ieskicē brigāde.

Situāciju izvērtē konsultants
Darba diena abām “ātro” brigādēm pēc nomainīšanās atbilstoši grafikam sākas pulksten astoņos Priekules slimnīcā. Šoferi strādā ik pēc trim diennaktīm, mediķu slodze ir septiņas diennakts dežūras mēnesī. “Priekules pusē gandrīz vai katru pacientu personiski zinājām, te pie jaunās vietas un cilvēkiem jāpierod,” atzīst sanitārā transporta vadītājs V. Erbe.
Kad puds sāls šajā darbā apēsts, maz kas vēl spēj pārsteigt. Abām ārsta palīdzēm lielāko stresu joprojām sagādā avārijas: nevar paredzēt, ko negadījuma vietā ieraudzīs.
“Visus izsaukumus pieņem operatīvās vadības centrā (OPC) Rīgā, tad tas nonāk pie brigādes, kas vistuvāk palīdzības sniegšanas vietai. Izsaukuma lapā norādītas sūdzības, kā arī izsaucēja tālruņa numurs. Vēlāk datorā jāievada dati, kas vizītē darīts. Viltus izsaukumi ir salīdzinoši reti, bet gadās nepamatoti, ģimenes ārsts tiek nozākāts pēdējiem vārdiem. Ne visus zvanus OPC pieņem. Dispečers arī brīdina, ka par nepamatotu izsaukumu jāmaksā, saņemot pretī aktu – rēķinu,” skaidro D. Kalendra.
Mediķus aicina, kad ir sirdsklauves un slikta pašsajūta no pamatīgas iedzeršanas pēc svētkiem un vairākām brīvdienām. OPC strādā arī ārsts konsultants, kuram pāradresē zvanus. Viņš izvērtē situāciju, iesaka iedzert kādu tableti vai pilienus, kas mājās, nogaidīt un zvanīt atkārtoti tikai tad, ja vēl ir slikti. “Nevar rakstīt diagnozi “vienīgi alkohola apreibums”, ir jāizslēdz pārējās saslimšanas un jābūt drošam, ka ar pacientu divdesmit četru stundu laikā nekas nenotiks.”

Ar dullajiem – pa labam
Priekulē, Embūtē, Nīgrandē, Ezerē strādājot, mediķi nav bieži novērojuši bērnu traumatismu. “Kāds karstu ūdeni sev uzlējis, kāds, braucot ar riteni, vai šūpolēs savainojies. Var teikt, ka vecāki vainīgi, kas atvases nepieskata, taču tā gadās arī labvēlīgās ģimenēs. Vaiņodes stadionā notika futbola spēle un puisis satraumēja potīti. Esam dežurējuši arī futbola un hokeja spēlēs, dažādos masu pasākumos Liepājā.”
Sanitārā transporta līdzekļa iziešana no ierindas notiek reti, jo “mersedesi” ir salīdzinoši jauni, teic V. Erbe. Viņa un kolēģu pārziņā ir aptuveni piecgadīgs auto, atbilstoši nobraukumam to sūta uz tehnisko apkopi, katru sezonu maina riepas. “Atbrauc no Kuldīgas pakaļ, atved rezerves mašīnu. Visu mūžu esmu nobraucis par šoferi, ir kādreiz dusmas, ka neko pats nevaru darīt. Tagad nav ne jāremontē, ne eļļa jāmaina. Viss servisa rokās. Ja kas notiek ceļā, zvanu vecākajam šoferim, tas ziņo tālāk,” tā Viktors.
Visi brigādes locekļi ir vienisprātis: dēļ algas “ātrajos” neviens neturas: “Lai gan dažreiz ir briesmīgi skati, sarežģīti gadījumi un cilvēki. Neraugoties uz grūtībām un atbildību, medicīnā var būt tie, kam tā patīk. Kurš NMPD nostrādājis divdesmit gadu, tagad var saņemt izdienas pensiju.”
Dažkārt mediķi savu misiju varējuši pildīt tikai policistu klātbūtnē. Kāds agresīvs dzērājs švitinājis šoferim dūri zem deguna, bet mediķu apvainošana esot gandrīz vai ikdiena. Dažs alkoholiķis iemanījies saukt “ātros“ regulāri un pārliecinoši. Reiz iegalvojis, ka esot sadurts. Saskrambājums ar dakšiņu izrādījies tik niecīgs, ka mediķis “dūruma” vietu pat nav varējis ieraudzīt.
“Alkohola apreibinātos un psihiski slimos dažreiz aizkaitina pat formastērps, lamā mūs no panckām ārā. Agresīvus pacientus, policistam klātesot, esam pārveduši no pansionātiem. Jārunā tik pacientam līdzi, nedod Dies, pret spalvu, un cilvēka dusmas tad noplok.”

Kad navigācija nelīdz
Tiešā un pārnestā nozīmē smagus pacientus uz nestuvēm transportē šoferis un abas ārsta palīdzes. Jaunajās mašīnās ir saliekams krēsls, ar ko var nobraukt pa trepēm. Ja pacients ir gulošs un kāpņu telpa šaura, labi, ja ir palīdzēt gatavi kaimiņi. “Parasti atsakās, bet mums mugura nedrīkst sāpēt. Laukos nez kāpēc bieži vecos cilvēkus uztranzē gulēt privātmājas otrā stāvā. Mums tad viņš jādabū lejā pa stāvām bēniņu trepēm. Ir gadījies saukt palīgā otru brigādi vai VUGD glābējus.”
Atrast adresi palīdz navigācijas sistēma, kas nereti rāda pirmskara ceļus, adreses, kur vairs nav māju. Dubeņu vietā brigāde reiz aizvesta uz Iļģiem, maldījušies, un cilvēki galā sagaidījuši uztraukušies, nelaipni. Arī Aizvīķos naktī riņķojuši pa pļavām, kur navigācija solījusi ceļu. Ar traktoru vēlāk vilkti ārā.
Ārkārtas gadījumos zvana dispečeram Rīgā. Tas pēc automašīnā esošās videokameras nosaka atrašanās vietu un caur satelītu ievada vajadzīgajā adresē.
Pie darba specifikas pieder arī sastapšanās ar suņiem, kas it kā nekož, zina ārsta palīdzes. “Bet mūsu somas un apģērbs smaržo pēc zālēm. Kad prasām, lai savāc dzīvnieku, citādi nekāpsim ārā, saimnieks gandrīz apvainojas. Savējos ļoti aizstāv mazie kvekšķi, ir gadījies, ka ieķer kājā.”
Šofera uzdevumu piebraukt tuvāk sirdzēja mājai mēdz apgrūtināt piedrazotas sētas – lielas ābeles, nenopļauta zāle. Ziemā briduši pa nenotīrītām takām, velkot aiz sevis smagās somas. Slimnieks līdz automašīnai nogādāts gan ar ragavām, gan šļūcinot uz dēļiem. Šoziem Krotē ar grūtībām piekļūts kādām mājām, lai konstatētu miršanas faktu. Ja būtu slimnieks jātransportē, nāktos viņu vilkšus izdabūt līdz mašīnai. Dažs mājas nosaukumu ieliek ārdurvīs, nevis kā ieteicams – ceļgalā, novērojis šoferis.
“Iepriekšējais ministrs Belēvičs nevarēja saprast, kāpēc divu somu saturu nevar salikt vienā, bet ir lietas, kam jābūt līdzi katrā izsaukumā. Ar defibrillatoru, piemēram, taisām kardiogrammu. Arī asinsspiedienu izmērām, skābekļa piesātinājumu asinīs nosakām. Transportējot uz slimnīcu, bieži monitorējam sirds ritmu. Ir vakuuma sūknis, perfuzors, silti šķīdumi, šinas un citi. Salīdzinot ar laiku, kad braucām ar “āzi” un bija viena medikamentu soma bez skābekļa maisa un brezenta nestuves, aprīkojums tagad ir labs.”
Dzemdības šai brigādei mašīnā nav gadījies pieņemt, toties ir braukts pēc viena, bet slimnīcu aizvesti divi. “Ja tās ir piektās dzemdības, ūdeņi jau nogājuši un mums no Vaiņodes jātiek līdz Liepājai, tad ir slapja mugura un piere,” tā I. Ūdre.
“Jābūt zinošiem terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā, bērnu slimībās. Bet nav mums analīžu iespējas kā slimnīcā, diagnoze jānosaka, pačamdot vēderu un paļaujoties uz savu galvu.”
Pa pieciem gadiem “ātro” mediķiem jāsavāc apmācības punktu skaits, zināšanas regulāri jāpapildina maksas kursos un katru gadu jākārto testi. Eksāmeni komisijas priekšā sagādā lieku stresu, secina ārsta palīdzes.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lielāko stresu sagādā avārijas, agresīvi pacienti un suņi

Kategorijas