Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Referendumu izmaksas segs no pašvaldību budžetiem

ReKurZeme, portāls
Liepājā

2012. gada 28. jūlijs 08:08

893
Referendumu izmaksas segs no pašvaldību budžetiem

Pirmie pašvaldību referendumi kā mehānisms vietējo jautājumu risināšanā varētu notikt ne ātrāk kā 2014. gada vasarā. Šādu iespēju atbalsta gan iedzīvotāji, gan amatpersonas.

Šā gada 1. marts, tad 1. maijs – tie bija termiņi, līdz kuriem bija plānots pieņemt Vietējo pašvaldību referendumu likumu”, taču tas jo­projām iestrēdzis Saeimā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs cer, ka līdz šā gada beigām to tomēr apstiprinās.

Likumprojekts paredz, ka būs divu veidu pašvaldības referendumi – konsultatīvais un lemjošais.

Lemjošajā referendumā nobalsotais jautājums stāsies spēkā likumā noteiktajā kārtībā, bet konsultatīvajā nolemto dome pieņems zināšanai.

Konsultatīvo pašvaldības referendumu varēs ierosināt dome vai pieci procenti no balsotāju skaita. To var ierosināt par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, bet ne par pašvaldības budžetu, maksas pakalpojumu, nodokļu vai nodevu likmēm un administratīvo sodu apmēriem, pašvaldības deputātu un darbinieku algām, amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu darbā vai atbrīvošanu un citiem.

Lemjošo pašvaldības referendumu var ierosināt dome, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no ievēlēto domes deputātu kopskaita vai 50 procenti no balsotāju skaita.

Lemjošais referendums var notikt par pašvaldības domes atlaišanu, pašvaldības nosaukuma maiņu un pašvaldības teritoriālās vienības nosaukuma maiņu.

Ar referenduma sagatavošanu un norisi saistītos izdevumus sedz no pašvaldības budžeta. Paredzēta iespēja balsot arī elektroniski, izņemot referendumu par domes atlaišanu – par to viedoklis būs jāpauž klātienē.

Pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet referendumā nodotais jautājums, izņemot domes atlaišanu, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse nobalsos “par”.

Domes atlaišanai būs nepieciešamas vismaz divas trešdaļas no tās pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Piemēram, Grobiņas novada domes gāšanai nepieciešamas 3099 balsis, Rucavas – 764.

Varētu būt tādi jautājumi, ko nodot iedzīvotāju izlemšanai, pieļauj Vaiņodes domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Tas daļēji noņemtu deputātu atbildību strīdīgās lietās, par kuru izlemšanu viņi dažkārt saņemot ķengas. No otras puses, iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana prasīs naudu no pašvaldības kases. Šā sasaukuma deputāti vietējo referendumu neizbaudīs, jo to drīkstēs rīkot gadu pēc ievēlēšanas un gadu pirms termiņa beigām. Jaunu domi pašvaldībās vēlēs nākamā gada 1. jūnijā. 

“Tas būtu pozitīvi. Es noteikti piedalītos un izteiktu savu viedokli,” saka Kalētu pagasta iedzīvotāja Rita Kučerova. Taču tie varot nesasniegt rezultātu lielas daļas cilvēku inertuma un apolitiskuma dēļ.

Kategorijas

Kategorijas