Izstāde – platforma atpazīstamībai

2016. gada 11. augusts 07:00

Bieži vien mākslinieks, kurš savas dzīves laikā radījis kādu mākslas darbu, reiz nonāk pie slēdziena, ka ir laiks parādīt to plašākai auditorijai. Rodas jautājums – kur to darīt?
“Pieprasītākā un arī prestiža vieta izstāžu rīkošanai Liepājā ir muzejs,” pauž Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Mākslinieki, kuri vēlas izstādīties muzejā, tiek atlasīti pēc izglītības un izstāžu pieredzes. “Gadās arī tā, ka cilvēks pie kāda mākslinieka studijā mēģina apgūt gleznošanas pamatus, un tad jau liekas, ka viņš muzejā var nākt izstādīties. Tā nav. Ja muzejā izstādi savus darbus, tad tas ir zināms prestižs, un ja mākslinieks savā CV var ierakstīt, ka viņam ir bijusi izstāde muzejā, tad tā savā ziņā ir kvalitātes mēraukla,” uzskata muzeja vadītāja D. Kārkla.
“Ļoti bieži mākslinieki paši piesakās. Mēs mēģinām viņus uzklausīt un sabalansēt izstāžu plānus tā, lai mākslinieks varētu parādīt savus darbus, protams, tam ir jābūt profesionālam māksliniekam. Arī mēs paši meklējam izstādes, kuras varētu būt interesanti apskatīt liepājniekiem un pilsētas viesiem.” Tikusi apsvērta ideja par konkursa izsludināšanu uz nākamā gada izstādēm, bet šobrīd muzejs pie šīs domas neturas un jau tiek plānotas 2019. gada izstādes. “Šobrīd 2017. un 2018. gads ir saplānots. Vēl guļamistabas spārnā ir vietas, bet citur vairs nav iespējams. Tas ir saistīts ar to, ka mūsu lielā izstāžu zāle, kurā ir 190 kvadrātmetri, ir faktiski lielākā izstāžu zāle Kurzemē, ja neskaita to, ko var parādīt “Lielajā dzintarā”, bet tur ir gaismas problēma un tur lieliski izskatās laikmetīgā māksla, ar gleznām varētu būt pagrūti.”
Tiek piedomāts pie tā, lai izstādes, kuras ir par maksu, tiktu izstādītas vasarā, kad muzeju apmeklē vairāk cilvēku. Ar māksliniekiem tiek slēgti līgumi. Muzejs ar izstāžu ieejas maksu pelna naudu, lai varētu samaksāt eksponātu īri izstādes laikā. Šobrīd muzejs strādā pie jauna cenrāža un, ja Liepājas domes deputāti to akceptēs, tad tiek plānots, ka turpmāk visas izstādes būs par maksu. “Tikai vēsturiskā ekspozīcija varētu būt bez maksas un pie tādas kārtības mēs plānojam atcelt māksliniekiem telpu nomu. Tas tik un tā nesedz visus izdevumus, lai nodrukātu afišas, sagatavotu reklāmas kampaņu, nosegtu transporta izdevumus.” Muzeja vadītāja atzīst, ka izstādīt gleznas vienmēr ir vienkāršāk. Gleznotājiem ir vieglāk parādīt savus darbus nekā tēlniekiem. Finansiāli ietilpīgas ir arī laikmetīgās mākslas izstādes, tāpēc arī tās nerīko tik bieži. Visapmeklētākā Liepājas muzejā pēdējo gadu laikā bijusi Dalī grafiku izstāde. Arī turpmāk Liepājas muzejs plāno strādāt ar starptautiskiem projektiem, tomēr vecmeistaru izstādes ir ļoti sarežģīti noorganizēt un tās ir ļoti dārgas. Gleznu transportēšana vien ir neiedomājami dārgs process, tas prasa lielu naudu un uzticību no otras puses.

Mākslas studenti nenāk
Par konkurenci Liepājas muzejs nedomā, lai gan tā vadītāja atzīst, ka vajadzētu. Kurzemes reģionā Liepājas muzejs bija pirmais, kurš ārpus Rīgas noslēdza līgumu par modes mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva darbu eksponēšanu. “Zvanīja no Ventspils muzeja un prasīja kontaktus, kurus mēs neturējām zem pūra. Šobrīd ir situācija, ka izstāde ir mazāk apmeklēta. Tas ir saistīts ar to, ka Vasiļjeva darbi šobrīd ir Ventspils Dizaina un dekoratīvās mākslas muzejā. Vasiļjevs ir ieinteresēts, ka šos darbus izrāda kaut vai vienlaicīgi vairākos muzejos, bet tas atsaucas uz apmeklētāju skaitu. Sabiedrība, kura grib vērot šīs izstādes, brauc uz Ventspili, Liepāju vai Rīgu. Galīgi par konkurenci nedomāt nevar, bet mūsu galvenais mērķis ir, lai izstāde piesaista apmeklētājus un tas būtu īpaši interesanti liepājniekiem un pilsētas viesiem.” Pēc muzeja direktores domām, Liepājā ar izstādēm ir cita problēma – mākslas baudītāju izglītības līmenis. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas un Mākslas Pasāžas audzēkņi regulāri nāk uz muzeju, bet Liepājas Universitātes mākslas programmas studenti muzeju neapmeklē. “Es dažkārt pat brīnos, ka viņi studē mākslas programmā un pat neatnāk uz izstāžu atklāšanām. Es domāju, ka viņi nemaz īsti neseko līdzi tam, kas notiek Liepājas mākslas dzīvē.” Viņasprāt, Liepājā cilvēki nemāk saskatīt un novērtēt laikmetīgo mākslu. Muzeja direktore cer, ka Rīgā būs laikmetīgās mākslas muzejs, kas vairāk veiks audzinošo un izskaidrojošo darbu. Mērķtiecīgi situācija varētu mainīties. “Liepājā ir bijušas situācijas, kad izstādē mēs izliekam ļoti augstvērtīgu mākslinieku darbus, atnāk cilvēki, apskatās un aiziet. Varbūt negūst gandarījumu. Bet atbrauc rīdzinieki, kuri ir bijuši saistīti ar mākslas izglītību, viņi vienkārši spiegdami iet pa zāli. Lielā mērā apmeklētājam ir jābūt sagatavotam un jāizprot māksla, lai varētu saskatīt un izbaudīt to, ko šīs izstāžu zāles piedāvā.”

Spīdekļi piesaista uzmanību
Bieži vien mākslinieki par izstāžu vietu izvēlas Liepājas latviešu biedrības namu. Tā vadītāja Vita Hartmane pastāsta, ka māksliniekiem tiek piedāvāts iespējamais izstāžu laiks. Šis gads jau ir aizpildīts, taču pagaidām nevienam māksliniekam nav nācies atteikt. Līdzīgi kā Liepājas muzejā ar mākslinieku tiek slēgts līgums un izstādes telpu nomu sastāda energoresursu izmaksas, kas vidēji ir 85 eiro mēnesī. Tāpat eksponēt darbus piedāvā viesnīca “Promenāde Hotel”. “Parasti ir tā – mākslinieki piesakās, ka viņi vēlētos šeit izstādīt savus mākslas darbus, atsūta savus darbus elektroniskā veidā, mēs apskatāmies un, ja mums liekas, ka tas varētu būt interesanti un piemēroti mūsu telpām, tad mēs piedāvājam izstādīt šos mākslas darbus,” pastāsta viesnīcas vadītāja Inese Židele. Pretēji nosacījumiem Liepājas muzejā, lai eksponētu darbus viesnīcas izstāžu zālē, māksliniekam ne vienmēr ir jābūt ar lielu izstāžu pieredzi un arī izstāžu telpu nomas maksas nav. Tiek piedāvātas divas izstāžu vietas – galerija un Hika konferenču zāle. “Tiem, kuri ir mazāk zināmi mākslinieki, mēs piedāvājam izstādīties otrajā stāvā, atpazīstamākajiem – galerijā.” Šobrīd viesnīcas izstāžu grafiks ir aizpildīts līdz ziemai un katras izstādes garums ir no mēneša līdz diviem. “Liepājnieki ir iecienījuši un zina, kādā veidā šeit notiek izstādes – 24 stundas diennaktī var nākt un skatīties. Un tas ir bez maksas. Viesnīcas viesiem tas ir kā bonuss, bet lielākā daļa nāk no Liepājas. Iecienīti ir gan Latvijas mākslinieki, gan ārvalstu. Piemēram, reiz tika izstādīti kāda mākslinieka no Maskavas darbi – gleznojumi ar naftu –, kā arī grafikas darbi uz papīra ar degošu cigāru.
Turpat blakus viesnīcai atrodas Liepājā jaunākā izstāžu vieta – koncertzāle “Lielais dzintars”. Izstāžu kurators Andris Vītoliņš pastāsta, ka izstāžu atbilstību telpām izvērtē mākslinieki un koncertzāles vadība. Paredzēts, ka izstāžu telpā tiks organizētas četras izstādes gadā. Šis gads jau ir aizņemts, jau pieteikti vairāki projekti. Striktu noteikumu mākslinieku izvēlē nav, bet galvenais uzdevums ir parādīt Latvijas spīdekļus, kuri piesaista uzmanību un paceļ kvalitātes latiņu. Šobrīd mākslinieki gan piesakās paši, gan tiek uzrunāti, taču tiek domāts par atklātu konkursu rīkošanu. Šobrīd notiek jauna cenrāža izstrāde, bet pagaidām pilna diena izstādes telpā “Lielajā dzintarā” izmaksā 360 eiro, ilgtermiņā lētāk.

Palīdz kļūt atpazīstamiem
Ierasts, ka izstādes rīko muzejā, izstāžu telpās, zālēs un citās izstādēm paredzētās vietās, taču mūsdienās to var darīt gandrīz jebkur. Liepājā izstādīties piedāvā arī tirdzniecības nams “Kurzeme”. Lielveikala mārketinga vadītāja Alīna Skangale pastāsta, ka, izvēloties izstādes, pievērš uzmanību apjomam, jo tirdzniecības namā nav plašas galerijas. Priekšroka tiek dota tādiem māksliniekiem, kuri tikko uzsākuši savu darbību un ir tematiski atbilstoši veikalam. Ne tikai gleznas, bet arī cita veida mākslu un instalācijas. Līdz jaunajam gadam izstādes jau saplānotas, un mākslinieki piesakās gan paši, gan tiek uzrunāti.

Foto darbus neizstāda
Aizvien biežāk izstādes tiek rīkotas arī kafejnīcās. Kā viena no tām ir “Darbnīca”. “Darbus jāpieliek pašiem māksliniekiem. Izstāžu rīkošana parasti ir bez maksas, ir mākslinieki, kuri ir piedāvājuši, ja kādu darbu nopērk, tad maksās procentus. Abpusējais pakalpojums – mums ir forši, ka pie sienām kaut kas mainās, un viņiem ir labi, ka ir, kur eksponēt,” saka bāra menedžeris Uģis Blūms. Līdzīgi strādā arī radošā telpa “Ideju bode”, kurā mākslinieki bieži vien izstāda savus glezniecības un dizaina darbus. “Šobrīd visa vasara ir nokomplektēta līdz augusta beigām, un ar dažiem māksliniekiem jau iesāktas sarunas. Pārsvarā tie ir jauni mākslinieki un “Ideju bode” ir kā platforma plašākai atpazīstamībai, jo tiek nodrošināta publicitāte un samaksa netiek prasīta,” pastāsta “Ideju bodes” vadītāja Krista Kalnarāja. Viņa vērš uzmanību, ka foto izstādes nerīko, jo nejūtas tik spēcīga izvērtēt, kuras ir profesionālas, jo šodien fotografē daudzi.
Dažas izstāžu vietas gadu gaitā Liepājā ir mainījušās. Pirms neilga laika izstāžu rīkošanu ir beigusi galerija “UPB”, vairs nepastāv galerija “Ten”, galerija Rožu laukumā, telpās, kurās šodien atrodas tūrisma informācijas centrs, galerija “Klints”, taču ir radušās daudz jaunu un ne mazāk oriģinālu vietu mākslas darbu izrādīšanai.

Aptauja

Cik viegli māksliniekam ir noorganizēt izstādi?

Uldis Rubezis, mākslinieks
Manuprāt, nav lielas problēmas, bet ir muzejs, kas ir aizņemts divus gadus uz priekšu, ir biedrības nams, kas nav īsti pateicīgs daudzmaz nopietnai izstādei. Faktiski tas arī viss. Protams, gribētos Liepājā lielu zāli, kura būtu orientēta uz mūsdienu vai laikmetīgo mākslu. Ir vairāki mēģinājumi no vairākām mākslinieku apvienībām un individuāli dabūt no pilsētas kādu vecu un pamestu ēku, un tas ir viss, kas arī būtu nepieciešams. Tālāk viņi paši organizēs tādus pasākumus, kādi bija muitas mājā – “Totaldobže” – vai citi mēģinājumi kaut ko darīt. Tas būtu burvīgi, ja kaut kas tāds izdotos.

Uģis Kaugurs, arhitekts
Man liekas, ka vietas mums ir ļoti daudz. Jautājums, vai mēs mākam tās pārdot, respektīvi, pasniegt. Izstādīties var praktiski jebkur, sākot no ielas stūra Karostā. Ja ir runa par formālu telpu, tad muzejs ir drusku jocīgs modernākai mākslai, tur ir grūti. Liepājas koncertzāle ir pietiekami liela telpa, bet tā nav apdzīvota un piemērota. Tā ir tā lielākā problēma, nevis telpa vai vieta, bet prasme to apdzīvot. Tas nav tikai mārketings reklāmas nozīmē. Svarīgi ir saprast, ko mēs gribam izstādīt, kam mēs to gribam parādīt, kas ir adresāts un kā to visu sadabūt kopā. Man nešķiet, ka vispirms ir vajadzīga zāle un tad radīsies, ko tajā likt. Jā, tā tas ir valsts līmenī, ja mēs runājam par modernās mākslas muzeju.
Ir labi, ja ir iniciatīva no apakšas, ja ir mākslinieki, kuri grib izlikt apskatei savus darbus vienreiz, otrreiz un trešo reizi. Tad cilvēki sāks saprast, ka tam ir vērtība abās pusēs – gan skatītāji, gan mākslinieki. Tad izveidojas saprašana par to, kas mums ir un kas trūkst.

IVONNA KALITA, māksliniece
Protams, ka varētu būt vairāk. Kad “UPB” galerija neizstāda izstādes un “Promenādē” ir reti, tad trūkst. Biedrības nams, it sevišķi svētku laikā, ir tāda caurskrietuve.

Egons Peršēvics, tēlnieks
Tas ir ļoti vienkārši, jo visi ir pretimnākoši. Principā ir tā, ka paši aicina. Liepājas koncertzāles mākslas telpa ir laba tēlniecības darbiem, Liepājas muzejā ir ļoti laba telpa. Liepāja nav pārāk liela un nevajag pārāk daudz tās telpas, bet ir pietiekami. Pirmkārt, atsevišķu mākslas telpu nevajag salīdzinoši mazā pilsētā. Otrkārt, tagad būvēsim jaunu torni, kurā liksim mākslu? Pietiek vietas, kur izstādīties un var uztaisīt kvalitatīvas izstādes. Nevajag pārbāzt ar izstādēm, jo kvantitātē jau nav kvalitātes, bet spiest uz to kvalitāti. Vietas pietiek un var izpausties un izstādīties. Ir visādi alternatīvie, kur visādi studenti izstādās. Viss ir ļoti kārtībā Liepājas mākslas ekspozīcijas iespējās.

Aigars Bikše, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors
Man liekas, ka izstādīties Latvijā ir viegli. Šeit ir tirgus jeb cilvēku daudzums, kas par to interesējas. Nav pieklājīgi mākslu saukt par produktu, bet principā, ja mēs biznesa kategorijās to analizējam, tad ir jautājums par tirgu un produktu. Kas šo produktu lieto? Protams, Latvija ir ļoti maza, postkoloniāla valsts, kurā cilvēkiem varbūt vēl nav attīstījušies kolekcionēšanas ieradumi, un tirgus ir samērā mazs. Tāpēc es teiktu, ka māksliniekam ir samērā viegli sākt savu izstāžu darbību, jo ir daudz iespēju. Taču pēc tam ir samērā grūti noturēt šo tirgus augšanu. Es teiktu, ka noteikti ir jāskatās uz pasaules apriti un jāmēģina atrast arī izstāžu iespējas un savas mākslas cienītājus ārpus Latvijas. Grandi un jaunie mākslinieki Latvijā atrodas samērā tuvu. Latvijā ir pavisam citi mehānismi nekā lielā valstī, kurā ir milzīgs daudzums cilvēku. Lai tiktu pie kultūras ministra Ķīnā, es nezinu, kas ir jāizdara. Latvijā es uzrakstu vēstuli, divu nedēļu laikā tiekos un parunājos ar viņu. No vienas puses, tas ir šausmīgi jauki, no otras puses, masu inerces ir dažādas. Lielai masai ir milzīga inerce un iekšā cita fizika, mazai valstij un mazai kultūras apritei – cita. Ļoti svarīgi māksliniekiem, veidojot savu karjeru, ir domāt ne tikai par Latviju. Uz diviem miljoniem iedzīvotāju mūsu gadsimtā nevar būt aktīva mākslas karjera. Jāmēģina meklēt tie, kuriem patīk un interesē tava māksla, jāmeklē cilvēki ne tikai latviešu sabiedrībā, bet arī ārpusē. Jārunā ar tiem cilvēkiem, jārāda un jāmēģina pārliecināt par to, ka tas ir svarīgi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izstāde – platforma atpazīstamībai

Kategorijas