Ķiplokiem tīk rudzi un uzmanība

2016. gada 11. augusts 07:00

1191

Ķiploki kā apelsīni – Laimas Veidemanes izaudzēto raksturo līdzcilvēki.
Viņa kopā ar vīru Dzintaru bioloģiskajā ZS “Šuķi”, Dunikas pagastā, darbojas jau 25 gadus, kur pašlaik pamatnozare ir gaļas lopkopība, bet tīrumos briest rudzi. Saimnieku balsts ir divi dēli un krustdēls.

Meklē apgriezienus
Ar ziemas ķiplokiem Veidemaņi sākuši darboties pagājušajā gadā. Ķiploku fans esot Laimas tēvs, kurš tos lieto sirds un asinsvadu slimību profilaksei, pret augstu asinsspiedienu. Pērn to audzēšanu pārņēmusi Laima.
Lai stādīšanu atvieglotu, izmantojuši rokas kartupeļu stādāmo, un raža izdevusies branga. Iespējams, ķiplokiem patīk Veidemaņu pielietotā tehnoloģija, ķiplokus stādot kartupeļu vagās. Lauku, kurā stādīs kartupeļus, iepriekšējā rudenī uzar un apsēj ar rudziem. Pavasarī apar vēlreiz, iestrādājot rudzu zelmeni augsnē. Dažas vagas atvēl ķiplokiem, kurus rušina un ravē mehanizēti un ar rokām. Tos briedina kūtsmēsli, melnzeme un rudzi.
Pagaidām par pieredzi ķiploku jomā Laima nerunā, “pati vēl mācos”. Tos stādīs oktobra sākumā vai vidū, bet tas atkarīgs no laikapstākļiem. Aukstumizturīgo ziemas ķiploku varot likt zemē pat ziemā, bet ne par seklu – trīs daivu dziļumā. Ieplakā gan nedrīkst stādīt, tur sakrāsies sniega ūdens, un daivas sapūs. Jāskatās arī augsne – māls var augus salā izcilāt un pārāk mīksta zeme arī.
Ja ķiploku galvas zemē jau sadalās daivās, tad noturētas zemē par ilgu. Tāpēc ieteicams ik pa laikam kādu pacelt un paskatīties.
Pašlaik Laima domā par ķiploku realizācijas iespējām. Braukt un piedāvāt tirgos – tie esot pārāk mazi apgriezieni.
“Audzētājiem ir grūti atrast ātru noietu par labu cenu,” pievienojas rucavnieks Artis Ķūsis, kurš audzē vasaras ķiplokus. Par lētu cenu – nav problēmu. Ja ir sertifikāts, tad var piedāvāt ražotājiem, kuri izmanto bioloģiskās izejvielas, bet tādu neesot daudz.
Laima ķiploku liek klāt visiem ēdieniem – salātiem, zupām, mērcēm. Jūlija vidū nogrieztās sēklu galviņas neaizmet, bet uzglabā saldētavā. Tās noder, vārot buljonu. Pavasarī zupām un salātiem saimniece sašķin ķiploku zaļās lapas.

Vēro laiku un augus
Veidemaņi jau no sākuma nopietni un pamatīgi notur bioloģiskās saimniekošanas kanti. Ievēro tehnoloģijas, vēro laikapstākļus un augu uzvedību. “Ravēju tad, kad ir karsti un nezāle aiz manis sažūst. Pašai karsti, bet lauks tīrs,” stāsta Laima.
Datumus darbu veikšanai lauksaimnieki nedrīkstot skatīties, noteicošie ir konkrētie laikapstākļi. Šī vasara esot krasi atšķirīga no pārējām – vēl jāvāc āboliņa atāls, jākuļ rudzi.
Darbus sāk jau agri pavasarī, jo Dunikā pēdējie nokrišņi esot sniegs. Ja aizkavēsies ar sēju, nezāles sazels un aizies pa priekšu. Jāsēj pietiekami agri, lai kultūraugs paspēj pirmais un nezāles tiek nomāktas.
Pašlaik “Šuķos” uz 100 hektāriem zemes tiek audzēti 89 lopi. Laima atzīst, ka 90 galvas esot maksimums. Viņa “nekādā gadījumā” nepiekrīt pieņēmumam, ka gaļas lopi daudz laika un uzmanības neprasa. Mātes un bērni jāpieskata, īpaši atnešanās laikā. Pavasarī Laima pa kūti vien dzīvojot. Pēc telīšu pieprasījuma viņa jūt, ka uz gaļas lopkopību pāriet ļoti daudzi. Kamēr jaunpienācēji ieies apritē, tirgū konkurenci nejutīšot.

Mācās kooperēties
Laima un vēl trīs domubiedri izveidojuši Rucavas lauksaimniecības biedrību. Rakstot projektu, tikts pie kopīgām iekārtām ābolu pārstrādei un kopīga varētu būt arī realizācija. “Vācam pamazām pieredzi. Latviešu nelaime – māk izaudzēt, nemāk pārdot.” Veidemaņi sākumā iesaistījušies, lai atbalstītu šāda veida sadarbību, bet nu ražu sāk dot augļu dārzs un jādomā par tās saglabāšanu ziemā. Atrasts variants, kā ziemas šķirnes piedāvāt līdz pat Jāņiem. Ja kas paliek pāri, nav liela bēda – to izbaro govīm. Laima spriež, ka ābolu pārstrāde varētu būt blakusbizness vai aizsākums bērnu patstāvīgam biznesam.
“Paši sev kungi un kalpi,” viņa smej par privātas saimniecības priekšrocību. Katru gadu nopērk pa tehnikas vienībai. Šovasar ķērušies pie dzīvojamās mājas remonta. “Tā mēs te mācāmies saimniekot.”
Savā sētā šķiet, ka viss ir labi, bet par daudzām negācijām Laima uzzinājusi, strādājot par lauku attīstības konsultanti. Uzklausījusi daudzus stāstus, kā cilvēki palikuši bez zemes. Daudz zemes pārņēmusi Nīcas koģenerācijas stacija. Katrai stacijai vajagot tūkstoš hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un Laimai sāp, ka, audzējot kukurūzu, noplicina zemi, samuļļā ceļus un laukus. Rucavas novadā veikti daudzi darījumi ar zemi, tāpēc šogad te stipri kāpis par to maksājamais nodoklis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ķiplokiem tīk rudzi un uzmanība

Kategorijas